Izglītības un zinātnes ministrijas paveiktais 2024. gadā

No jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa konceptuālas atbalstīšanas valdībā līdz  jaunam Sporta likumam – 2024. gads Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) bijis produktīvs. Šī gada budžetā izglītība bija viena no trim valdības galvenajām prioritātēm, ļaujot turpināt iesākto pedagogu atalgojuma palielināšanā, vienotas un iekļaujošas skolas ieviešanā, STEM mācību jomu stiprināšanā, augstākās izglītības attīstībā un citās jomās. Par to, kādi pasākumi šogad īstenoti izglītības kvalitātes celšanai, kā stiprināta izpratne par zinātnes lomu un kādas iniciatīvas veiksmīgi realizētas jaunatnes, sporta, valsts valodas un kosmosa jomā, plašāk šajā rakstā.

Izglītība

• Kā vienu no svarīgākajām 2024. gada prioritātēm ministrija izvirzīja pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu. No 2024. gada 1. janvāra par 12% palielināta pedagogu minimālā atalgojuma likme.

• 2024. gadā turpinājās darbs pie jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” izstrādes, kas gada izskaņā konceptuāli atbalstīts valdībā. Finansēšanas modelis sniegs finansējumu pilnvērtīgai un kvalitatīvai izglītības programmas realizācijai jebkurā vietā Latvijā, un to plānots ieviest no 2025. gada 1. septembra.
• Ieviesta jauna skolēnu vērtēšanas sistēma – atgriezeniskās saites jeb formatīvās vērtēšanas sistēma. Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Atbilstoši šim mērķim pilnveidoti arī skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji.
• Lai sniegtu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu personālam papildu zināšanas vardarbības prevencijā un tās nozīmē, Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar IZM izstrādāja jaunu algoritmu vardarbības gadījumu risināšanai izglītības iestādēs.
• Ērtākai centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanai sekmīgi ieviesta centralizēto eksāmenu sertifikātu izgūšanas platforma eksameni.gov.lv.
• Līdz ar  2024./2025. mācību gada sākumu visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, uzsākta valsts aizsardzības mācības īstenošana. Tās mērķis ir veidot pilsoniski atbildīgus indivīdus ar pamatzināšanām par valsts aizsardzību, kas nepieciešamības gadījumā ļautu efektīvi rīkoties dažādās krīzes situācijās.
• No 2024. gada 1. septembra Vēsturi un Sociālās zinātnes optimālajā līmenī vidusskolās īsteno atsevišķi.
• Izveidota jauna pieaugušo profesionālās izaugsmes sistēma – individuālo mācību kontu pieeja. Ieviešot individuālos mācību kontus risinātas galvenās problēmas, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mācībām, informāciju par mācību iespējām, kā arī palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas nereti kavē pieaugušo iesaistīšanos mācībās: motivācija, laiks un finansējums.
• Par 20% palielināts valsts finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai.
• Pēc vērienīgas rekonstrukcijas uzsākts mācību process jaunajā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma Tehnoloģiju centra jaunajā mācību korpusā.
• Pēc rekonstrukcijas darbiem ekspluatācijā nodota renovēta dienesta viesnīca Rīgas Stila un modes tehnikumā.

Augstākā izglītība un zinātne

• Lai elastīgāk plānotu budžeta sadali un mērķtiecīgi sagatavotu valsts tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus, uzsākts izmēģinājuma projekts augstskolu institucionālajam finansēšanas modelim trīs augstskolās – Rīgas Tehniskajā Universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Jaunais modelis stiprina augstskolu autonomiju, pārejot no studiju vietu finansēšanas uz rezultātu un stratēģisku mērķu finansēšanu, ļaujot augstskolām brīvāk pārdalīt finansējumu iestādē mērķu sasniegšanai.

• Uzsākta jaunā doktorantūras modeļa ieviešana, paredzot garantētus ienākumus un sociālo apdrošināšanu doktora studiju programmas apguves laikā.
• 2024. gadā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, tostarp IZM, sagatavojusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā ar mērķi nodrošināt skaidru normatīvo ietvaru savu inovāciju komercializēšanai un saistītos jautājumos. Procesā aktīvi iesaistītas zinātnisko institūciju pārstāvošās institūcijas, sniedzot ieskatu praktiskajos aspektos.
• Uzsākta projekta “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” īstenošana.
• Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja projekta “Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes veicināšana pēcpandēmijas Eiropā” galvenos rezultātus un iepazīstināja ar Latvijas galaziņojumu. Projektā izstrādātās rekomendācijas atspoguļo svarīgākos sasniegumus, identificētos izaicinājumus un nākotnes iespējas, lai vēl vairāk stiprinātu pierādījumos balstītas politikas veidošanu.

Jaunatne

• Izstrādāts metodiskais materiāls “Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās”, lai atbalstītu pašvaldības tās autonomās funkcijas – veikt darbu ar jaunatni – īstenošanā un sekmētu to, ka jaunieši saņem vienlīdzīgus un kvalitatīvus jauniešiem domātus pakalpojumus visās Latvijas pašvaldībās.

• Apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2024.–2026. gadam. Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros atbalstītas jaunatnes organizācijas, skolēnu pašpārvaldes un jaunatnes jomas darbinieki. Tāpat 2024. gadā izstrādāts un virzīts saskaņošanā Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam.
• Apstiprināts jaunatnes darbinieka profesiju standarts. Tas turpmāk noteiks jaunatnes darbinieku pienākumus un uzdevumus, kā arī nepieciešamās profesionālās zināšanas un kompetences, lai veicinātu jaunatnes jomas darbinieku profesionalizāciju un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu jauniešiem.
• Šogad veikti grozījumi Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumā, paplašinot pārstāvēto organizāciju un institūciju pārstāvības iespējas un mazinot birokrātisko slogu saistībā ar padomes sēžu norisēm.
• Izveidoti ieteikumi pašvaldībām jaunatnes lietu speciālista amata aprakstam, iekļaujot speciālista pienākumus, kompetences, izglītības līmeni un profesionālās zināšanas un prasmes.

Vairāk par jaunatnes jomā paveikto 2024. gadā šeit.

Kosmoss

• Latvija pievienojās ietekmīgajam Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centru tīklam. Svinīgi atklājot Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centru “ESA BIC Latvia”, iezīmēta Latvijas pievienošanos ietekmīgajam 32 Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centru tīklam, kas darbojas 22 Eiropas valstīs. Pēdējo 20 gadu laikā šie centri atbalstījuši vairāk nekā 1700 jaunuzņēmumu attīstību visā Eiropā.
• Apstiprināts IZM rosinātais likumprojekts par starptautiskā līguma apstiprināšanu, kas nosaka valstu darbības principus kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā. Pievienošanās šim starptautiskajam līgumam ir būtisks solis Latvijas kosmosa politikas attīstīšanā.
• Noslēdzās līdz šim veiksmīgākais Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas nacionālās programmas konkurss, kura ietvaros apstiprināti 10 projekti par kopējo summu 1 581 267 eiro.
• Pirmo reizi Latvijā norisinājās Eiropas Kosmosa aģentūras karjeras diena, pulcējot gan starptautiskās organizācijas pārstāvjus, gan vietējos interesentus, kuri savu profesionālo darbību nākotnē vēlētos saistīt ar kosmosa nozari.
• 2024. gada sākumā atjaunota Latvijas Kosmosa stratēģija 2021.–2027. gadam. Stratēģija ir darba dokuments, kura mērķis ir strukturēt un koordinēt ar kosmosa politiku saistītos jautājumus Latvijā, un tajā apkopoti kosmosa nozares mērķi un sasniedzamie rezultāti līdz 2027. gadam.

Valsts valoda

• Veiksmīgi noslēdzies Vienotas skolas ieviešanas pirmais gads.
• Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šobrīd aktuālajai angļu valodas un citu valodu ietekmei uz latviešu valodu un rosinātu meklēt un ieviest savā runā citu valodu izteiksmes līdzekļiem atbilstošus latviešu literārās valodas vārdus, īstenota valodas akcija “Mūsdienu urbānā vārdnīca”.
• Latvijas skolu tūrē “Ņemot un dodot topu par citu” īstenots dialogs ar jauniešiem par valodas attīstības jomu.

Sports

• Apstiprināta jauna sporta organizāciju finansēšanas kārtība. IZM sākusi centralizēti administrēt valsts finansējuma piešķiršanu atzītajām sporta federācijām, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Sporta federāciju padomei un Latvijas Paralimpiskajai komitejai.
• Ar valsts atbalstu pirmo reizi Latvijā sekmīgi aizvadīts prestižs starptautiska mēroga autosporta pasākums – FIA Pasaules rallija čempionāta (WRC) posms.
• Atklāta jaunā Daugavas vieglatlētikas manēža. Daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir ļoti un ilgi gaidīts projekts, kas nodrošina mūsdienīgu infrastruktūru – modernākos treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, bērnu un jauniešu sporta attīstībai un vajadzībām.
• Nodrošināts finansējums MXGP Pasaules un Eiropas čempionāta motokrosā devītā posma organizēšanai un licences iegādei.
• Apstiprināts profesionālās izglītības standarts sportā, kas pirmo reizi Latvijas vēsturē vienoti regulē valsts, pašvaldību un privātpersonu dibināto profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pieeju profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanā.
• Nodrošināts sekmīgs Latvijas olimpiešu starts XXXIII Vasaras Olimpiskajās spēlēs un Vasaras Paraolimpiskajās spēlēs Parīzē. Naudas balvas par sportistu izciliem sasniegumiem sportā 2023. gada nogalē un 2024. gadā, nodrošinot 2 197 056 eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķīra 58 sportistiem un parasportistiem, 79 treneriem, sporta darbiniekiem un personālam, kā arī 16 sporta organizācijām sporta veida attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai.
• Nodrošināts papildu finansējums 1 082 355 eiro apmērā Latvijas Olimpiskajai komitejai Milānas–Kortīnas 2026. olimpisko spēļu atbalsta programmas priekšfinansēšanai.
• Pabeigts darbs pie jaunā Sporta likuma izstrādes un uzsākta diskusija ar nozares pārstāvjiem.
• Sporta organizāciju, programmu un pasākumu finansējuma izmantošanai 2025. gadā palielināts tā īpatsvars, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, no 40% 2024. gadā līdz 50% 2025. gadā.