Pēc vairāku gadu pārtraukuma, lai nodrošinātu, ka pašreizējā jaunatnes politika un darbs ar jauniešiem ir pierādījumos balstīts un kontekstuāls, ir veikta darba ar jaunatni īstenotāju un 13 - 25 gadīgo jauniešu aptauja.
Aptauja liecina, ka Latvijā 73% jauniešu ir apmierināti ar savu pašvaldību. Augstākus apmierinātības vērtējumus sniedz 13 - 17 gadīgie pusaudži (76%), kamēr pilngadīgie snieguši kritiskākus vērtējumus (69% - 73%). Dzimumu aspektā novērojams, ka meitenes sniegušas nedaudz pozitīvāku vērtējumu (attiecīgi – 75% un 72%). Tāpat dati liecina, ka pozitīvākus vērtējumus sniedz ģimenē latviešu valodā runājošie (attiecīgi – 75% un 70%). Rīgā dzīvojošie jaunieši snieguši izteikti kritiskākus vērtējumus (69% apmierināto), nekā citās valstspilsētās dzīvojošie jaunieši (77% apmierināto).
Savukārt visbiežāk minētie neapmierinātības iemesli ir saistīti ar ierobežotām brīvā laika pavadīšanas iespējām un atpūtas vietu trūkumu – to norādījuši 35% respondentu. Būtisks neapmierinātības iemesls ir arī darba un nodarbinātības iespēju trūkums (10%), sliktu ceļu un ielu kvalitāte (6%) un ierobežotas iespējas sportot (4%). Apdzīvoto vietu veida dalījumā novērojams, ka Rīgā dzīvojošie izteikti retāk norādījuši uz nodarbinātības problēmām, bet izteikti biežāk uz tām norāda laukos dzīvojošie jaunieši (īpaši Kurzemes reģionā). Latgales reģionā dzīvojošie jaunieši izteikti bieži norādījuši, ka viņiem trūkst iespēju tajās jomās, kas interesē tieši viņus.
Īpaši jāuzsver, ka kopumā tikai 32% jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespējas saņemt palīdzību sarežģītās, problemātiskās situācijās. Jaunieši visaugstāk (53%) novērtē savas iespējas piedalīties amatiermākslas aktivitātēs (kori, deju kolektīvi, folkloras kopas), sporta aktivitātēs ārpus skolas (53%) un kultūras pasākumu apmeklēšana ārpus skolas (52%). Zemākus vērtējumus jaunieši snieguši par iespējām, kas saistītas ar līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un politiskajās aktivitātēs. Tikai 10% respondentu uzskata, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, bet 12%, ka šādas iespējas ir pašvaldības līmenī. Vienlaikus jāuzsver, ka aptaujā jauniešiem bija iespēja sniegt arī novērtējumu, vai konkrētās iespējas viņus interesē. Piemēram, 40% jauniešu neinteresē politisko partiju aktivitātes, bet pārējo iespēju aspektā šādu vērtējumu sniedz ne vairāk kā 25% jauniešu. Tas nozīmē, ka par lielu daļu iespēju, kas jauniešiem pieejamas, tās novērtē kā ierobežotas. Dzīvesvietas aspektā novērojams, ka kritiskāk savas iespējas vērtē jaunieši, kas dzīvo mazpilsētās (bet ne laukos), kā arī Latgalē dzīvojošie, bet pozitīvākus iespēju vērtējumus snieguši valstspilsētās dzīvojošie, kā arī Zemgales reģiona jaunieši.
Jauniešu politiskā un sabiedriskā līdzdalība ir maz izplatīta. Skolēnu vai studentu pašpārvaldēs ir iesaistījušies vien 13% jauniešu. Vēl mazāk jauniešu iesaistās nevalstiskajās organizācijās, vietējās kopienas aktivitātēs, kā arī politisko partiju aktivitātēs. Brīvprātīgajā darbā ir iesaistījušies tikai 18% respondentu. Aktīvāki brīvprātīgajā darbā bijuši 16 - 17 gadīgie, vīrieši, ģimenē latviešu valodā runājošie, Rīgā un Vidzemē dzīvojošie. Izteikti zemāka ir aktivitāte jauniešu centros (tikai 12% jauniešu tos ir apmeklējuši) un jauniešu iniciatīvu projektos (8 %). Būtiski atšķiras zēnu un meiteņu vērtējumi par iespējām iesaistīties politisko partiju aktivitātēs – zēni tās vērtē izteikti pozitīvāk, nekā meitenes.
Kopumā dati liecina, ka Latvijas jaunieši ir izteikti mazaktīvi dažādās ārpus skolas aktivitātēs. Aktīvāki ir 13-17 gadīgie, bet izteikti neaktīvi ir pilngadīgie jaunieši. 44% jauniešu gada laikā ir piedalījušies tikai 1-2 aktivitātēs un tādējādi var tikt uzskatīti par neaktīviem.
Savukārt darba ar jaunatni īstenotāju vidū pašvaldību sektorā kopumā 83% pārstāvju esošo darbu ar jaunatni vērtē kā efektīvu, bet NVO sektorā tikai 58% sniedz pozitīvus novērtējumus. Tāpat atšķirības novērojamas atkarībā no kopējā darba stāža – tie, kam tas ir mazāks stāžs un tie, kas strādā 8 un vairāk gadus, kopumā sniedz pozitīvus efektivitātes vērtējumus.
Visbiežāk ticis norādīts, ka nepieciešami kompetenti jaunatnes darbinieki (40%), finansējums (23%) un veicināt izpratni par darba ar jaunatni nozīmīgumu (19%). Kopumā norādīti ļoti daudzveidīgi ierosinājumi, kas liecina, ka katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga un arī vajadzības pilnveidojumiem ir atšķirīgas. Kā būtiskāko pilnveidojamo aspektu vairāk nekā puse (57%) respondentu norāda sadarbības uzlabošanu starp dažādām iestādēm. NVO sektora būtiskākie izaicinājumi saistīti ar finansējuma piesaisti, birokrātiju projektu konkursos, sadarbības problēmām ar pašvaldībām. Bet pašvaldību sektorā strādājošajiem izaicinājumus sagādā jauniešu līdzdalības nodrošināšana, cilvēkresursu trūkums, pieredzes trūkums, mācību pieejamība.
Dati par darba stāžu liecina, ka aptuveni puse no sektora tajā darbojas vairāk nekā 8 gadus, bet puse – mazāk, tai skaitā 25 % ir jaunpienācēji, kuri sektorā nodarbināti ne vairāk kā 2 gadus. Tas apliecina jau senākos pētījumos norādīto, ka sektorā ir liela personāla mainība un aptuveni 1/3 pārstāvju mainās 2-3 gadu laikā.
Aptaujas īstenotas jaunatnes politikas monitoringa koncepcijas ietvaros, kas paredz reizi divos gados īstenot divas socioloģiski reprezentatīvas aptaujas, kurās tiek iegūti monitoringā iekļaujamie socioloģiskie rādītāji. Aptaujas īstenoja personu apvienība, ko veido Latvijas Kultūras akadēmija un SIA „TNS Latvia”.
Ar pilno aptaujas apkopojumu iespējams iepazīties šeit.