Grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz mainīt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli un rektoru ievēlēšanas kārtību, kā arī nosaka jaunu augstskolu tipoloģiju, nosakot konkrētus atbilstības kritērijus katram tipam, ir pieņemti Saeimā.
“Augstskolu pārvaldības sistēmas atvēršana sabiedrības un industrijas pārstāvjiem ļaus mazināt plaisu starp augstskolām, sabiedrību un industriju; skats no malas dos citu perspektīvu skatījumam uz augstskolu attīstību un iekšējo sistēmu efektivitāti,” preses konferencē teica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Ministre uzsvēra, ka nākotnē Latvijas augstskolām jāstiprina reputācija starptautiskā līmenī ar izcilām studiju programmām un augsti novērtētu zinātnisko darbību, un aicināja uz konstruktīvu dialogu un sadarbību: “Likums nu ir pieņemts, bet pārmaiņu ieviešana nostiprināšana vēl tikai sāksies.”
Izmaiņas Augstskolu likumā ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai Latvijā radītu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītība sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību.
Izmaiņu nepieciešamība
Latvijas augstākās izglītības modernizācija un pārvaldības salāgošana ar principiem, saskaņā ar kuriem funkcionē labākās Eiropas Savienības un pasaules universitātes, ir nepieciešama, lai pārvarētu sistēmiskās problēmas, kas traucē Latvijas augstskolu akadēmiskajam personālam un studentiem sasniegt izcilību.
No 2013. līdz 2020.gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbojās ar Pasaules Bankas (PB) ekspertiem, kas pēc IZM pasūtījuma veica neatkarīgu pētījumu par augstskolu pārvaldību un cilvēkresursu politiku Latvijā, sagatavojot rekomendācijas augstākās izglītības iestādēm un politikas veidotājiem. (Vairāk par pētījumu var lasīt šeit)
Analizējot norises Latvijas augstākajā izglītībā kopš neatkarības atgūšanas, vērtējot Latvijas augstskolu salīdzinoši zemo vietu starptautiskajos reitingos (THE, QS), kā arī ņemot vērā PB veiktā pētījuma rekomendācijās, IZM definēja galvenos soļus, kas jāsper, lai kāpinātu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības kvalitāti, veicinātu starptautisko konkurētspēju, kā arī realizētu efektīvu augstskolu resursu izmantošanu un modernizētu tehnoloģiju vidi:
- Spēcīga, uz pētniecību balstīta akadēmiskā personāla un prognozējamas akadēmiskās karjeras struktūras izveide, kas piesaista spējīgākos Latvijas un ārzemju docētājus; akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās, ņemot vērā starptautiskās tendences un labo praksi augstskolu cilvēkresursu politikas ieviešanā
- Akadēmiskā un zinātniskā darba integrēšana, programmu satura sasaiste ar studējošo inovācijas kompetences attīstību un Viedās specializācijas stratēģijas mērķiem
- Izcilības stimulēšana pētniecībā un mācīšanas un pētniecības integrācija
- Ierobežota finansējuma apstākļos – līdzekļu efektīva pārvaldība, saistot finansējumu ar augstskolu darbības snieguma rādītājiem
- Fragmentācijas un programmu dublēšanās mazināšana, orientācija uz nacionālu un starptautisku sadarbību, kā arī starpinstitucionālu sadarbību pašu augstskolu ietvaros
- starptautiskajai praksei atbilstošas, vienkāršas un caurskatāmas iekšējās pārvaldības struktūras izveide, kas līdzsvaro un nodala akadēmisko un administratīvo procesu vadību, kā arī iesaista iekšējā pārvaldībā sabiedrības un industrijas pārstāvjus
Lai izveidotu uz izcilību orientētu un efektīvu Latvijas augstākās izglītības sistēmu, kuru veido spēcīgs cilvēkresurss starptautiski konkurētspējīgās augstākās izglītības iestādes, grozījumi Augstākās izglītības likumā paredz divas būtiskākās izmaiņas līdzšinējā praksē,
Augstskolu tipoloģijas izveide
Augstskolas paredzēts iedalīt četros tipos:
- Zinātnes universitātes:
- īsteno vismaz trīs augstākā izglītības līmeņa studiju programmas
- universitātē vismaz 65% akadēmiskā personāla ir ar zinātnes doktora grādu
- Mākslu un kultūras universitātes:
- īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas un profesionālā doktora studiju programmas mākslās
- zinātnes doktora studiju programmas īsteno, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiskam līmenim atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī zinātnes doktora studiju programmas veidotas sadarbībā ar partnerinstitūciju
- vismaz 70% studējošo studē mākslu
- vismaz 40% vēlētā akadēmiskā personāla ir ar zinātnes doktora grādu vai profesionālo grādu mākslās, tostarp vismaz 25% jābūt ar zinātnes doktora grādu
- vismaz 20% akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem
- Lietišķo zinātņu universitātes:
- īsteno bakalaura un maģistra līmeņa programmas
- zinātnes doktora studiju programmas īsteno, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiskam līmenim atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī zinātnes doktora studiju programmas veidotas sadarbībā ar partnerinstitūciju
- īsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos
- vismaz 60% vēlētā akadēmiskā personāla ir ar zinātnes doktora grādu
- Lietišķo zinātņu augstskolas
- īsteno bakalaura un maģistra līmeņa programmas
- zinātnes doktora studiju programmas īsteno, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiskam līmenim atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī zinātnes doktora studiju programmas veidotas sadarbībā ar partnerinstitūciju
- jāīsteno studiju programmu vismaz vienā studiju virzienā
- vismaz 50% vēlētā akadēmiskā personāla ir ar zinātnes doktora grādu
Katras augstskolas stratēģisko specializāciju nosaka izglītības iestādes dibinātājs. Stratēģiskā specializācija kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātām augstskolām būs jāizvairās no
Akadēmiskās informācijas centrs no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtēs augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Ja Akadēmiskās informācijas centrs pieņems lēmumu par augstskolas atbilstību noteiktam tipam, tad tiks veikts attiecīgs ieraksts Augstskolu reģistrā. Ja Akadēmiskās informācijas centrs konstatēs, ka augstskola neatbilst dibinātāja noteiktajam tipam, tas izteiks priekšlikumu dibinātājam noteikt citu augstskolas tipu. Ja augstskolas dibinātājs līdz 2025. gada 31. decembrim nebūs pieņēmis lēmumu par augstskolas tipa maiņu atbilstoši Akadēmiskās informācijas centra norādītajam, augstskola zaudēs tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. Ja augstskola līdz 2024. gada 31. decembrim nebūs iesniegusi Akadēmiskās informācijas centram pieteikumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību noteiktam augstskolu tipam, tā zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu.
IZM veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.
Augstskolas padomes iedibināšana
Grozījumi Augstākās izglītības likumā paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.
Likumprojekts tostarp nosaka arī "politiskās atdzišanas" periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.
Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm Eiropas Savienībā, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija.