No 23. maija līdz 4. jūnijam Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā izstāde “Zinātne Latvijai 2023”, kas vēsta par divpadsmit Latvijas un diasporas pētniekiem un pētniecēm no dažādām zinātnes jomām, būs apskatāma Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3. Izstādes atklāšana notiks 23. maijā plkst. 15.00 Zinātņu mājas ātrijā pie bibliotēkas (2. stāvā).
“Piektajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam tuvojoties, Latvijas Universitātē atklājam ceļojošo izstādi Zinātne Latvijai 2023. Izstādē iekļautie jauno zinātnieku stāsti ir iedvesmojoši. Tie parāda gan virzienu daudzveidību, gan ideju bagātību, gan mērķu lielumu, uz kuriem tiecas Latvijas zinātne, kuras nākotne ir izstādes varoņu rokās. Video rullīšos, kas lieliski papildina izstādi, pētnieki ar aizrautību un degsmi stāsta par savu darbu. Tikai ar neatlaidību un stāšanos pretī grūtībām zinātnē ir iespējams sasniegt lielas lietas,” uzsver Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks.
Latvijas Universitāte var lepoties, ka izstādē ir pārstāvēta ar trīs zinātniekiem. Aleksejs Zolotarjovs ir LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Optisko materiālu laboratorijas vadītājs. Viņš kopā ar kolēģiem veicis unikālu pētījumu, proti, pirmais pasaulē izmantojis plazmas elektrolītiskās oksidēšanas metodi luminiscējoša pārklājuma izgatavošanai – tāda, kas spēj uzkrāt ultravioleto starojumu, un tāda, kas detektē jonizētu starojumu. “Visu izprast zinātnē nav iespējams un nebūs iespējams, bet tas, ko zinātnieki var izdarīt – viņi var ar savu kritisko domāšanu panākt soli uz priekšu zinātnē un zināšanās kopumā,” uzskata Aleksejs Zolotarjovs.
Zita Kārkla ir literatūrzinātniece un kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Viņa pievērsusies maz pētītajai latviešu sieviešu rakstniecības vēsturei, lai atspoguļotu rakstnieču ieguldījumu literatūrā un analizētu sievietes vēsturisko lomu ikdienā un sabiedrībā. “Izpētot 20. gs. sākuma sieviešu rakstniecību, ir iespējams labāk izprast tos procesus, kas notiek mūsdienās, un arī uzdot un mēģināt atbildēt uz jautājumiem par cenzūru un pašcenzūru sieviešu rakstniecībā šodien,” stāsta Zita Kārkla.
Inese Vārna ir LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošā pētniece. Viņa kopā ar kolēģiem ir izstrādājusi unikālu instrumentu – digitālo zenītkameru, kas tiek izmantota Zemes gravitācijas lauka mērījumos. “Pastāv priekšstats, ka inženierzinātnes ir sarežģītas, un, manuprāt tas attur daudzus jauniešus pievērsties tām. Bet es gribētu iedrošināt, ka nav jādomā par inženierzinātnēm kā par kaut ko īpaši sarežģītāku nekā viss pārējais, un arī īpaši gribētu aicināt meitenes nebaidīties no stereotipa, ka inženierzinātnes ir domātas tikai vīriešiem. Galvenais ir saprast, kas tevi interesē, un nebaidīties šajā nozarē “ienirt”,” iedrošina Inese Vārna.
Izglītības un zinātnes ministrija jau sesto gadu ir izveidojusi “Zinātne Latvijai” kalendāru un izstādi, kas vēsta par divpadsmit Latvijas un diasporas zinātniekiem un zinātniecēm no dažādām paaudzēm, zinātnes nozarēm un zinātniskajām institūcijām, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību.
Kalendāra un izstādes atklāšana notika 6. janvārī Āgenskalna tirgū, savukārt marta beigās izstāde sāka savu ceļu pa Latviju, viesojoties Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Izstādē var ne tikai aplūkot zinātnieku portretus, bet arī ar QR koda palīdzību savā viedtālrunī vai citā mobilajā ierīcē noskatīties trīs minūšu garu video stāstu par katru no pētniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan pašu zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari. Līdz gada beigām izstādi būs iespējams apskatīt dažādās Latvijas augstskolās, zinātniskajās institūcijās un citās sabiedriskajās vietās.
Zinātnieki, par kuriem var uzzināt izstādē:
- Ph. D. Anna Kļučņika (molekulārās bioloģijas zinātniece Lielbritānijas uzņēmumā “Laverock Therapeutics”)
- Dr. biol. Jānis Stāvusis (ģenētiķis, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks)
- Mg. phys. Kristaps Paļskis (Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) studiju programmas “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” doktorantūras students, Eiropas kodolpētījumu organizācijas CERN pētnieks)
- Dr. philol. Zita Kārkla (literatūrzinātniece un kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece)
- Dr. med. vet. Līga Kovaļčuka (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta asociētā profesore un vadošā pētniece)
- Mg. sc. biol. Ēriks Krūze (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks)
- Mg. sc. ing. Anda Barkāne (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta pētniece un doktorante)
- Kārlis Rācenis (Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra ārsts – internists, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra doktorants un pētnieks)
- Dr. sc. ing. Inese Vārna (LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošā pētniece)
- Dr. phys. Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Optisko materiālu laboratorijas vadītājs)
- Dr. sc. ing. Linda Lancere (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta Virtuālās un papildinātās realitātes laboratorijas pētniece)
- DMA Krists Auznieks (docētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rezidējošais komponists)
Izstāde “Zinātne Latvijai 2023” tapusi IZM īstenotā projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
