Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunu Sporta likumu, kas ievietots sabiedriskajai apspriešanai tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portālā). Jaunais likumprojekts ir tapis kopīgā darba grupā ar nozares pārstāvjiem un atbilst mūsdienu sporta pasaules prasībām. Iepriekšējais Sporta likums tika veidots pirms 23 gadiem. Noslēdzoties likumprojekta apspriešanai un saskaņošanai, jaunais Sporta likums tiks skatīts LR Saeimā.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: “Nozīmīga mana prioritāte sporta jomā ir bērnu un jauniešu aktīva līdzdalība sportiskajās aktivitātēs. Tas ir svarīgs solis ceļā uz valdības mērķi – panākt veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā. Mums ir svarīgi jau pirmajos izglītības gados gan formālajā, gan neformālajā izglītībā veidot bērnos un jauniešos veselīga un aktīva dzīves veida ieradumus.”
Jaunais likums koncentrējas uz bērniem un jauniešiem kā galvenajiem nozares spēlētājiem. Likums nodrošinās plašākas iespējas bērniem nodarboties ar sportu. Arī vienots sporta reģistrs, kas pirmo reizi minēts nozares likumā, ļaus veiksmīgāk pārskatīt un atbalstīt sportojošo sabiedrības daļu. Tas nodrošinās informācijas uzskaiti, identificējot sportistu un sporta darbinieku sasniegumus, rezultātus, sertifikācijas datus efektīvai valsts finansējuma piešķiršanai.
Atrunāta sporta organizācijas kārtība
Jaunā Sporta likuma redakcijā ir precizēta sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetence. Likumā noteikti pamatuzdevumi sporta attīstībā iesaistītajām institūcijām un kompetenču sadalījums augstas klases sporta attīstībā. Būtiski precizēta pašvaldību kompetence sporta jomā, apstiprinot sporta nozīmi valstī. Pašvaldību izbūvētajai infrastruktūrai jābūt pieejamai personām ar invaliditāti un parasportistiem, tām jāatbalsta un jāfinansē bērnu un jauniešu izglītošanās sportā, labākos vietējos sportistus, tostarp pasniedzot naudas balvas, jānodrošina treniņu iespējas sporta veterāniem, jāorganizē un jāatbalsta sportistu dalība sacensības. Pašvaldībām noteikts pienākums līdzfinansēt visu pašvaldībā esošo sporta skolu, kas atbilst kvalitātes kritērijiem, audzēkņus.
Definēta izglītības iestāžu loma sportā
Apliecinot rūpes par sporta nozari kā sabiedrības kopīgu uzdevumu, precizēta un būtiski papildināta arī izglītības iestāžu loma sporta veicināšanā, tostarp noteikts, ka augstākās izglītības iestādes atbalsta sportu, kā arī veicina augstākās izglītības ieguves iespējas sportistiem tā dēvētās duālās karjeras ietvarā.
“Nozarei ir nepieciešams jauns likums, kas sakārtos sporta pārvaldības principus, un esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem esam to paveikuši. Būtiskākais, ka jaunais likums koncentrējas uz bērniem un jauniešiem kā galvenajiem nozares spēlētājiem un nodrošinās plašākas iespējas nodarboties ar sportu. Arī vienots sporta reģistrs ļaus veiksmīgāk pārskatīt un atbalstīt sportojošo sabiedrības daļu,” likumprojektu komentē LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs un pašreizējais IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
Pilnveidotas sportistu tiesības un pienākumi
Nozari reglamentējošā likuma projektā ir pilnveidotas arī sportista tiesības ne tikai piedalīties sporta treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām, ja tās rada draudus sportista dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju, ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi. Normatīvajā aktā ir definētas sportistu tiesības saņemt nepieciešamo informāciju; atbalstu un palīdzību sportista karjeras un izglītošanās laikā.
Likums papildināts ar no jauna definētiem sportista pienākumiem uzņemties atbildību par savu darbību, pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes, sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem, saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām. Šie noteikumi veicinās sportistu publisko komunikāciju, tostarp ar medijiem, stiprinot sporta reputāciju.
“Ar jauno likumu esam spēruši nozīmīgu soli nozares modernizēšanai un sporta politikas mērķu sasniegšanā. Sagatavotais likums nosaka jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā,” pastāstīja IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs.
Precizēta sporta organizatoriskā struktūra
Pārskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss un sastāvs. Tajā bez Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iekļaujot arī Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvjus.
Sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem būs nepieciešama ne vien Latvijas pilsonība, bet arī nevainojama reputācija. Viņi nedrīkstēs būt sodīti par tīšu noziegumu, ja sodāmība nav dzēsta. Arī sporta darbiniekiem likumprojektā tiek pieprasīta nevainojama reputācija un definēts liegums strādāt, ja persona ir sodīta par tīšu noziegumu un sodāmība nav dzēsta, izņemot noziegumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kad liegums ir spēkā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas fakta.
Arī sporta federāciju darbs kļūs atklātāks, jo to darbību regulējošie dokumenti, pieņemtie lēmumi un finanšu pārskati būs jāpublicē to tīmekļvietnēs.
Sakārtots administratīvais regulējums un finansējuma kārtība
Sagatavotajā likumprojektā ir noteikta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem – sporta speciālistu sertifikāciju, sporta treniņu un sacensību organizēšanas kārtības neievērošanu.
Pirmo reizi noteikta arī prasība atmaksāt saņemto valsts finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti noteikumu, antidopinga konvenciju un godīgas spēles principu pārkāpumi. Turklāt sagatavotajā likumprojektā sportistiem un sporta darbiniekiem definēts pienākums būt aktīviem, informējot par fiksētiem godīgas spēles principu pārkāpumiem ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Turpmāk arī bezdarbība šādos gadījumos tiks traktēta kā pārkāpums.
Precizēti sporta termini
Jaunajā Sporta likuma projektā ir precizēti un definēti jauni sporta nozares tiesiskajā regulējumā izmantotie termini – sports, sportists, sporta pasākuma organizators, sporta aģents, sporta bāze, sporta darbinieks, sporta federācija, sporta klubs un sporta komanda, iezīmējot katra nozarē iesaistītā atbildības robežas un fiksējot sporta darbiniekiem nepieciešamo izglītību un sertifikāciju. Savukārt pats sports turpmāk likumā tiks iedalīts augstu sasniegumu, bērnu un jauniešu sportā, parasportā, adaptīvajā sportā, speciālajā olimpiādē un tautas, tostarp veterānu sportā.
Likuma izstrādes darba grupas sastāvā papildus IZM ekspertiem tika iekļauti pārstāvji no LOK un Latvijas Paralimpiskās komitejas, LSFP, Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes, Latvijas Veselības un Fitnesa asosiācijas un Latvijas Tautas sporta asociācijas, RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, LR Saeimas, Ekonomikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.