Latviska – vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā, pedagogu darba samaksas palielināšana, jaunas un mūsdienīgi pārbūvētas skolas iezīmē vienas no svarīgākajā pārmaiņām, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “No 1.septembra sākas jauns un noslēdzošais trīs gadu ceļš, veidojot latvisku - vienotu skolu, kas ļaus mums pārtraukt nepamatoti ieilgušo skolu segregāciju.” Ministre uzsver, ka vienota skola latviešu valodā ir stratēģisks un valsts ilgtermiņa drošības jautājums. Mācības latviešu valodā kļūs par visu Latvijas skolas ikdienas praksi. “Jaunais mācību gads sāksies arī ar to, ka kopā valdībā esam nodrošinājuši finansējumu pedagogu darba samaksas pieaugumam. Šo darbu mērķtiecīgi turpināsim, jo mūsu mērķis ir trīs gadu laikā panākt, lai ikviens pedagogs saņemtu 2500 eiro. Ticu, ka jau šodien studiju izvēle pedagoģijas jomā būs veiksmīga ne tikai konkurētspējīga atalgojuma ziņā, bet kopā strādājot, augs skolotāja profesijas reputācija un sabiedrības novērtējums,” pauž A.Čakša.
No 1.septembra pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā uzsāk pirmsskolās, 1., 4. un 7. klasēs. Pāreju uz izglītību visā izglītības sistēmā tikai latviešu valodā noslēgsies pakāpeniski, trīs gadu laikā 2025./2026. mācību gadā. Sekmīgai latviešu valodas ieviešanai visā mācību procesā mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. Skolēniem dažādi iesaistoši atbalsta pasākumi – mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nodrošinājusi finansējumi, lai skolas, kurās nepieciešams var nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās, kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām atbalstam ne tikai mācību procesā, bet arī latviešu valodas lietošanas ikdienā paradumu stiprināšanai. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas un metodiskie kursi, mentoru atbalsts no skolu vides, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.
Pirmsskolas izglītības posmā šobrīd ir vairāk nekā 13 tūkstoši bērni, kas izglītību iegūst mazākumtautību izglītības programmās, kas ir 13,6% no pirmsskolā esošā bērnu skaita. Pamatizglītības posmā mazākumtautību izglītības programmās mācās vairāk nekā 45 tūkstoši skolēni, kas ir 19,5% no kopējā skolēnu skaita pamatizglītībā. Vairāk nekā 3,8 tūkstoši skolu pedagogi, kas ir iesaistīti mazākumtautību izglītības programmu pamatskolas posmā un vairāk nekā 1300 skolotāji pirmsskolas izglītības posmā, liecina IZM apkopotie dati.
Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko uzsver, ka jaunais mācību gads iezīmējas ar pilnu pāreju uz jauno izglītības standartu (Skola2030). “Ar jauno izglītības pieeju un standartu mēs risinām ne tikai darba tirgus vajadzības un globalizācijas tendences, bet arī tas vajadzības, kas ir tieši skolēniem. Gan no skolēna, gan nozares skatpunkta turpināsim apzināt kopējās vajadzības, lai uzlabotu un ieviestu vajadzīgas un papildinošas izmaiņas, kas nepieciešamas mūsdienīgam un kvalitatīvam mācību procesam. Jaunajā mācību gadā būs pieejami jauni mācību materiāli tādos mācību priekšmetos kā “Programmēšana” un “Dizains un tehnoloģijas” Hārvardas (Harvard University) un Oksfordas (University of Oxford) universitāšu aprobētu mācību saturu. Lielu uzmanību VISC turpina veltīt mācību līdzekļu izstrādei latviešu valodas apguvei un vēstures un sociālās zinātnes mācību priekšmetu programmas un mācību līdzekļu attīstībai. Īpašu uzmanība tiek pievērsta arī veselīga un fiziski aktīva dzīvesveida paradumu veidošanai skolēniem, pievēršot uzmanību kā motivēt un vairot skolēnu prieku nodarboties gan ar sportu, gan fiziskām aktivitātēm.
Jaunajā mācību gadā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pilnībā no jauna uzbūvētā skola durvis vērs Ogres Valsts ģimnāzija, bet pilnībā pārbūvētas – Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Kuldīgas Centra vidusskola, Valmieras Valsts ģimnāzija un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola.
Skolu infrastruktūras modernizācijas projekti jaunajā mācību gadā turpinās Jēkabpilī, Madonā, Talsos un Bauskā, kā arī Rīgas, Kuldīgas profesionālās izglītības iestādēs.
Tāpat jaunajā mācību gadā turpināsies programmas “Dators ikvienam skolēnam” īstenošana, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katram skolēnam mūsdienīgam mācību procesam būtu pieejams dators. Jau šobrīd 524 skolas saņēmušas vairāk nekā 25 tūkstošus portatīvo datoru, bet jaunajā mācību gadā aptuveni 26 tūkstošus portatīvos datorus piegādās 1.- 6.klašu posmā, kas primāri paredzēti sociāli neaizsargātiem skolēniem.