Pāreja uz atjaunīgas un zaļas enerģijas izmantošanu un apgādi kļūst arvien aktuālāka, un šajā procesā īpaša loma ir zinātnei un inovatīviem risinājumiem. V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa “Zinātne Latvijai” diskusijā par ilgtspējīgas energoapgādes izveidi Latvijā eksperti dalījās gan ar zaļās pārejas radītajām iespējām, gan ar viedokli par to, ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras zinātniekiem ceļā uz šo mērķi. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka energoapgādes risinājumu izveidei nepieciešama vispusīga pieeja, dažādu nozaru jeb starpdisciplināra sadarbība, sabiedrības izglītošana un paradumu maiņa.
Diskusiju ievadīja Alborgas Universitātes profesora Henrika Lunda (Henrik Lund) stāstījums par Dānijas pieredzi pārejā uz zaļo enerģētiku. Prof. Lunds arī atzīmēja, ka Dānija var mācīties no Latvijas labās prakses, apzinoties centralizētās apkures nozīmi, vienlaikus saprotot, ka apkures sistēmai jāiet kopsolī ar laiku. H. Lunds arī norādīja, ka nevaram paļauties uz vienas tehnoloģijas attīstību – ne visu ir iespējams elektrizēt, un arī tādi inovatīvi resursi kā zaļais ūdeņradis nebūs piemēroti apkures vai autotransporta vajadzībām.
RTU profesore Andra Blumberga izcēla enerģijas patēriņa samazināšanas aktualitāti un uzsvēra sabiedrības iesaistes vērtību – zinātniekiem jāpalīdz rast risinājumi politikas veidotājiem un vienlaikus jāpilnveido cilvēku izpratne par savu atbildību enerģijas resursu saglabāšanā. Savukārt pētniece Inese Zepa atzīmēja sociālo zinātņu lomu zaļās pārveides procesā, sevišķi ilgtspējīgas politikas un paradumu maiņas veicināšanā.
Diskusijā tika apspriesti dažādi ilgtspējīgas enerģijas avoti, tostarp ūdeņradis, kodolenerģija un saules enerģija. Pētnieki Andris Šternbergs un Elīna Pajuste atgādināja par kodolenerģijas priekšrocību – pieejamību visur neatkarīgi no laika un vietas –, savukārt Pauls Stradiņš uzsvēra, ka saules enerģijas pielietojums pēdējos gados ir būtiski palielinājies un ka galvenais izaicinājums saules enerģijas attīstībai ir efektivitātes un ilgtspējas vairošana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018. gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tiek īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
