Kosmosa nozare ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) politikas jomām, kas paredz nozares politikas izstrādāšanu un īstenošanu. Latvija jau trīs gadus ir Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts. Viens no IZM izvirzītajiem mērķiem, pievienojoties organizācijai, ir Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu attīstība.
“Deep Space Energy” dibinātājs un vadītājs Mihails Ščepanskis
Ikdienā ikviens no mums izmanto telefonu, navigācijas sistēmas vai internetu. Neviena no šīm tehnoloģijām nav iedomājama bez kosmosa nozares. Tā ir daļa no mūsu ekonomikas, taču bieži vien par to tiek aizmirsts. Lai veicinātu ilgtermiņa attīstību, nepieciešams šajā nozarē ieguldīt vairāk. Turklāt kosmosa industrija ir arī lieliska vieta jaunuzņēmumiem – iespēju ir daudz.
Kosmosa izpēte nepieciešama dažādām industrijām
Varētu teikt, ka mums kā cilvēcei Zeme ir labi zināms pagalms ar nelieliem izņēmumiem, piemēram, okeāna dzīlēm. Iemesls tam, kāpēc mēs arvien vairāk virzāmies kosmosa izpētē, ir pamatots satelīta datu izmantošanā telekomunikācijā. Tā nav vienkārši ziņkārība vai zinātne. Kosmosa industrija pēc būtības ir satelīti un to dati. Jau 70 gadus mēs nozari attīstām, lai satelīti, to apkalpe un nogādāšana uz orbītu kļūtu arvien lētāka un palīdzētu uzlabot pieejamos datus, tādējādi padarot telekomunikāciju pieejamāku. Tam klāt nāk arī militārie aspekti, jo šodien satelīta dati ir galvenais izlūkošanas instruments. Arī biznesa un ekonomikas nozares ir būvētas uz šāda veida datiem. Nozaru skaits, kuras no tiem var iegūt, ir ārkārtīgi liels.
Liels potenciāls jaunuzņēmumiem
No savas pieredzes varu sacīt, ka kosmosa industrija ir fantastiska nozare tieši jaunuzņēmējdarbībai, klasiskajiem deep-tech jaunuzņēmumiem. Ar to parasti saprot datortehniku, aparatūru – tehnoloģijas, kurām nav ātras un acīmredzamas atdeves, bet kurās vajag ieguldīt varbūt pat vairāku gadu garumā, lai pēc tam būtu bizness un pienesums. Ņemot vērā, ka šī ir stratēģiski nozīmīga joma Eiropai gan no aizsardzības, gan no nākotnes perspektīvas viedokļa, tai tiek piesaistīti lieli publiskās naudas apjomi. Tādējādi tiek nodrošināta tehnoloģiju attīstība bez sākotnēja privātā kapitāla, kas jaunuzņēmumu gadījumā ir pietiekoši svarīgi.
Arī mēs, “Deep Space Energy”, esam jauns uzņēmums, un mūsu mērķis ir piegādāt elektroenerģiju tālām kosmosa misijām. Pašlaik mūsu portfolio ir viena tehnoloģija – radioizotopu Stirlinga dzinējs, kas pārvērš siltumu elektrībā. Tehnoloģija, ko izstrādājam, ir ieguvusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kuru mēs tagad paplašināsim, jo tēma ir aktuāla ne tikai aģentūrai, bet arī nozarei kopumā.
Ieguldījums kosmosa nozarē atmaksājas ilgtermiņā
Runājot par nozares potenciālu, nevar aizmirst to, ka tas ir ieguldījums, kas atmaksājas ilgtermiņā. Šodien radītās tehnoloģijas sāks sniegt pienesumu pēc 5 – 10 gadiem. Taču ir pierādīts, ka ieguldītais atgriežas ar vairāku reižu pieaugumu. Eiropā vidējais pieauguma rādītājs ir četras reizes. Proti, katrs šodien ieguldītais eiro ienes četras reizes lielākus ienākumus, kas, manuprāt, ir veiksmīgs rādītājs. Protams, bieži vien, kad jāizšķiras par to, kam piešķirt finansējumu, mēs domājam par īstermiņa risinājumiem vai problēmām, kas mūs skar šeit un tagad. Taču sabiedrībai jāsaprot, ka nepieciešams ieguldīt jau šodien. Mērķis ir ieguldīt vienu eiro, lai 5 - 10 gadu laikā tas mums ražotu četrus eiro. Tas nozīmē – četras reizes lielākus nodokļus, nodarbinātību u.c. Tā nav vienkārši izpēte, ieguldījums cilvēkos vai zinātnē, bet gan nākotnes ekonomikā un nozarē.
Nozarei jādomā plašāk
Ja skatāmies uz kosmosa nozari kopumā, jāsaka, ka pašlaik mums ir maz uzņēmumu, kas fokusējas uz kosmosa nozarei vajadzīgu tehnoloģiju izstrādi un piegādi. Taču tas nenozīmē, ka mums nav potenciāla attīstīties. Tādi elektronikas uzņēmumi kā, piemēram, “SAF Tehnika”, “MikroTik” parāda, ka mums ir liels potenciāls (zināšanas, cilvēku kapitāls u.c.) attīstīt tehnoloģijas un aparatūru. Šajā kontekstā Eiropas Kosmosa aģentūra un dalība tajā jāuzskata kā attīstības veicinātāji. Mums ir nodrošinātas iespējas sadarboties un būt daļai no piegādes ķēdes visā Eiropas nozarē, kā arī pieejama aģentūras sniegtā ekspertīze, kas nodrošina patiešām aktuālu projektu realizāciju. Līdz ar to iespējams teikt, ka mums ir potenciāls un iespējas arvien vairāk attīstīties kosmosa industrijā. Atliek tikai nedaudz mainīt gan savu, gan sabiedrības izpratni par šo tēmu, ieguldīties finansiāli un atbildēt uz jautājumu: “Vai mēs vēlamies būt piegādātāji lieliem projektiem, satelītiem, vai šādus projektus radīt paši un meklēt piegādātājus citur?”
Latvijas kosmosa nozares informatīvā komunikācijas kampaņa tiek īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
