Kosmosa nozare ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) politikas jomām, kas paredz nozares politikas izstrādāšanu un īstenošanu. Latvija jau trīs gadus ir Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts. Viens no IZM izvirzītajiem mērķiem, pievienojoties organizācijai, ir Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu attīstība. Asociētās dalībvalsts statuss sniedz virkni būtisku priekšrocību, un potenciāls industrijas attīstībai, kā arī tiešajiem un netiešajiem ieguvumiem citās nozarēs ir liels. Izmantojot kosmosa nozares tehnoloģijas vai, piemēram, datus, kas iegūti no satelītu attēliem, varam radīt konkurētspējīgus eksporta pakalpojumus.
Ilze Bargā, SIA “Baltic Satellite Service” valdes locekle
Augstas izšķirtspējas satelītu attēlu izmantošana, kas sniedz iespēju ģenerēt dažādus datus, ir tikai viena no jomām, taču arī tā rada būtisku ietekmi uz virkni citu sektoru. Nav noslēpums, ka dati ir 21. gadsimta zelts, taču aktuāli dati, piemēram, precīzas kartes, kas parāda aktuālo situāciju, tostarp kritiskajā infrastruktūrā būtiskās vietās, ir vēl vērtīgāki. Mēs dzīvojam nepārtrauktas attīstības laikā, dažādās vietās tiek veidotas jaunas būves, ceļi, rakti dīķi, platības tiek appludinātas vai nosusinātas u.tml. Ar mūsu platformas starpniecību, izmantojot satelītu attēlus, varam nodrošināt kartes ar detalizētu informāciju, tostarp par to, kad attēli ir uzņemti. Kur šāda informācija noder? Vieni no lietotājiem ir mežu īpašnieki, kuru īpašumi ir dažādās vietās vai arī to apjomi neļauj tos regulāri apsekot pašu spēkiem. Ja notiek mežizstrādes darbi, īpašnieks var ērti pārbaudīt, vai tā patiešām tiek veikta, vai notiek pareizajā vietā un plānotajos apmēros. Informāciju iespējams izmantot arī lauksaimniecībā, piemēram, Zemnieku saeimas Digitālo inovāciju portālā (DIH) – satelīta dati un veģetācijas indeksi, kas tiek piegādāti katru dienu, var uzskatāmi parādīt, vai sējumi vienlīdz labi attīstās un aug visā laukā, kur nepieciešams papildu mēslojums, laistīšana vai kāda cita darbība, lai zemnieki var plānot dažādus darbus, savukārt Lauku atbalsta dienests var veikt uzraudzību ar mazākiem laika un cilvēkresursiem.
Mežu uzraudzība plūdu vai kaitēkļu gadījumā
Mežu uzraudzības iespējas var izmantot ne tikai to īpašnieki, bet arī atbildīgie dienesti, piemēram, ja notiek tādas vētras kā oktobra sākumā, ar satelītu datu palīdzību var identificēt konkrētus mežu apgabalus un vietas, kur vējš ir nogāzis kokus, kur, iespējams, pastāv papildu risks, piemēram, elektrības līnijām u.tml. Šovasar daudzviet Latvijā tika fiksēti egļu astoņzobu mizgraužu radītie bojājumi, un, izmantojot jau pieminētos datus, bija iespējams konkrēti noteikt, kuras teritorijas ir pakļautas riskam, bet kurās viss ir kārtībā. Dodoties mežā, lai dabā pārbaudītu, cik precīzi algoritmi ļauj noteikt bojātās vietas, bijām ārkārtīgi pārsteigti. Ņemot vērā, ka vētras vai dažādi kaitēkļi ir izplatīta problēma daudzviet pasaulē, tas ir eksportspējīgs pakalpojums. Jau šobrīd interesi izrāda ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Zviedrijas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, taču potenciāls kopumā ir daudz lielāks.
Viens no projektiem, kurā šobrīd piedalāmies, ar Eiropas Kosmosa aģentūras brīvpieejas datiem ļauj saprast, kuros mežos ir paaugstināts mitrums. “Copernicus” programmas brīvpieejas satelīti nevar uzņemt attēlus, kas šo situāciju parāda zem koku vainagiem, bet, veicot padziļinātu izpēti un izmantojot mašīnmācīšanās metodes, esam atraduši risinājumus un laiku, kad var redzēt paaugstinātu mitrumu, ko var radīt ne tikai lietavas, bet arī, piemēram, bebru dambis vai ilgāku laiku netīrīts meliorācijas grāvis. Kāpēc ir būtiski savlaicīgi pamanīt šādas vietas? Paaugstināta mitruma dēļ mežs var aiziet bojā vien dažu mēnešu laikā. Brīvpieejas satelītu dati ļauj operatīvi identificēt riska zonas, bet, pielietojot atbilstošus algoritmus (ietverot informāciju par laikapstākļiem, vēja virzienu, vēja stiprumu u.c.), varam arī izdarīt nākotnes prognozes, piemēram, par plūdu iespējamību.
Pilsētvides pētniecība un elektrolīniju apsekošana
Jāpiezīmē, ka iepriekš minētās iespējas attiecas ne tikai uz mežu platībām un lauksaimniecības zemi, bet arī uz pilsētvidi. Piemēram, jāmin projekts, kas tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, lai noteiktu, kā mainījies zaļo teritoriju īpatsvars, kurām ūdenstilpnēm nepieciešama tīrīšana u.c. Iespējams veidot arī t.s. “siltumsalu” kartes un pētīt klimatiskās pārmaiņas. Savukārt sadarbībā ar sadales operatora infrastruktūras uzturētāju “Sadales tīkls” īstenojam projektu, lai uzraudzītu, kur koki vai cita veģetācija var apdraudēt elektrolīnijas un infrastruktūru. Satelītu dati ļauj attālināti uzraudzīt plašas teritorijas, un Latvijā regulāri uzraugāmo virszemes elektrolīniju kopējais garums būs aptuveni 60 000 km.
Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statuss sniedz iespēju ne tikai iegūt datus, bet arī pretendēt uz atbalstu dažādu projektu ietvaros. Sākotnēji ikviens risinājums ir pētniecības projekta stadijā, kad tieši finansiālais atbalsts nereti ir izšķirošais, lai nonāktu līdz praksē pielietojamam risinājumam, kas jau sniedz tālāku pievienoto vērtību citām nozarēm. Ar aģentūras atbalstu projekta ietvaros iespējams testēt un attīstīt ideju, līdz tā kļūst par komercializējamu risinājumu.
Latvijas kosmosa nozares informatīvā komunikācijas kampaņa tiek īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
