Kosmosa tehnoloģijas bieži vien saista ar sarežģītiem zinātniskiem atklājumiem vai tālām kosmosa izpētes misijām, taču šīs aktivitātes veido tikai nelielu daļu no plašās kosmosa nozares. No tiešsaistes navigācijas lietotnes izmantošanas, pārvietojoties pilsētā vai ārpus tās, līdz pat vētru seku apzināšanai un novēršanai – kosmosa tehnoloģijas būtiski atvieglo mūsu ikdienu.
Ikdienā gandrīz katrs no mums izmanto viedtālruni, navigācijas sistēmas vai internetu. Neviena no šīm tehnoloģijām nebūtu iespējama bez kosmosa nozares ieguldījuma. Kosmosa nozare, kas Latvijā ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) politikas jomām, piedāvā ievērojamas iespējas uzņēmējdarbībai un inovācijām. Latvija aktīvi veicina kosmosa nozares attīstību, īpaši sadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kurā tā ir asociētā dalībvalsts kopš 2020. gada. Kosmosa tehnoloģijas iedala augšupējā (upstream), lejupejā (downstream) un zemes (ground) segmentos. Latvijā augšupējā sektorā darbojas vairāki uzņēmumi, piemēram, “Allatherm” izstrādā ksenona sūkni, kas nodrošinās degvielas uzpildi topošajā “Lunar Gateway” kosmosa stacijā. Tomēr lielāko daļu nozares veido lejupējās tehnoloģijas, kuras mēs izjūtam ikdienā.
Navigācija un telekomunikācijas
Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas “Galileo” programmu izmanto lielākā daļa moderno viedtālruņu. Šī sistēma ir savienojama ar citām tehnoloģijām, piemēram, lietu internetu (IoT), mākslīgo intelektu un 5G. Satelītnavigācija ļauj plānot maršrutus, sekot transporta kustībai un uzlabot drošību gan uz sauszemes, gan ūdens.
Pašmāju uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons” arvien attīstās, un šobrīd Eiropas Aizsardzības fonda projekta 5G komunikācijas miera uzturēšanai un aizsardzībai ietvaros Latvijā tiek attīstītas inovatīvas 5G tīkla izvietošanas iespējas, kas ietver arī potenciālu satelīta sakaru integrāciju, lai veicinātu Eiropas līmeņa 5G aizsardzības inovāciju attīstību un Latvijas aizsardzības spēju modernizāciju. Un ne tikai, telekomunikācijas nozarē izmantosim satelītu komunikācijas, piemēram, savos viedtālruņos, tiešraidē sekojot līdzi hokeja čempionāta izslēgšanas spēlēm. Tāpat satelīti arī nodrošina tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, attālinātu darbu un mācības, kas kļuva īpaši svarīgi pandēmijas laikā.
Laika prognozes un monitorings
Satelītu nodrošinātās laika prognozes ir kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izmanto “Copernicus” programmas datus, lai analizētu klimata pārmaiņas un veiktu plaša mēroga monitoringu Baltijas reģionā. “Copernicus” programmas “Sentinel” satelīti regulāri uzņem Zemes virsmas “fotogrāfijas”, kas ļauj analizēt procesus, ko ar neapbruņotu aci nevar novērot. Šie dati ir īpaši vērtīgi mežu monitorēšanā, kur Latvija ir starptautiski atzīta.
Piemēram, satelīti palīdz uzraudzīt astoņzobu mizgrauža izplatību un analizēt vētru, ugunsgrēku un plūdu sekas. AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Baltic Satellite Service”, kā arī Vides risinājumu institūts aktīvi izmanto satelītu datus šādiem mērķiem. Latvijas zinātniskās institūcijas, piemēram, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola, arī aktīvi pēta satelītu datu pielietojumu klimata un dabas procesu prognozēšanai, analīzei un zaudējumu novērošanai.
Satelītu dati arī uzlabo lauksaimniecības efektivitāti, palīdzot noteikt optimālos laistīšanas laikus, samazināt pesticīdu izmantošanu un veikt precīzu resursu plānošanu. Piemēram, Zemnieku saeimas Digitālais inovāciju portāls ļauj zemniekiem iegūt aktuālu informāciju par sējumu stāvokli un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Satelītu dati ir noderīgi arī mežu īpašniekiem, kuri ar to palīdzību var attālināti pārbaudīt mežizstrādes darbus vai sekot līdzi īpašumu stāvoklim, kā arī valsts iestādēm, piemēram, Lauku atbalsta dienestam, kas tādējādi efektīvāk uzrauga lauksaimniecības teritorijas, ietaupot laiku un resursus. Savukārt Valsts vides dienests sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu, sākot ar 2023. gadu ieviesuši attālinātu uz “Sentinel” satelīta datiem balstītu derīgo izrakteņu ieguves vietu uzraudzību. Vērts pieminēt, ka satelītu dati noderēs arī pilsētvides uzturēšanai un elektrolīniju apsekošanai. Sadarbībā ar SIA “Baltic Satellite Service” Rīgas dome noteica, kurām ūdenstilpnēm nepieciešama tīrīšana, un “Sadales tīkls” īstenoja projektu par to, vai koki var apdraudēt elektrolīnijas un infrastruktūru.
Latvijas kosmosa nozares attīstība
Saskaņā ar Ekonomikas pasaules foruma sniegto informāciju, kosmosa nozare šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm, ko savā publikācijā uzsver arī Pasaules ekonomikas foruma pārstāvji. Pašlaik daudzās valstīs veidojas dinamiski un tehnoloģiski gudri privātā sektora uzņēmumi, kas piedāvā kosmosa produktus un pakalpojumus. Kosmosa tehnoloģijas jau šodien palīdz risināt daudzus izaicinājumus, piedāvājot arvien jaunas iespējas nākotnei. To veicina arī pieaugošais pieprasījums pēc nozares sniegtajiem pakalpojumiem. Kosmosa industrija kļūst arvien demokrātiskāka. Tāpēc katras valsts jautājums ir – vai tā vēlas piedalīties nozarē un pilnveidot savas spējas vai arī importēt visu nepieciešamo no ārvalstu piegādātājiem.
Latvija šobrīd piedalās vairākās Eiropas Kosmosa aģentūras programmās – nacionālajā programmā, tehnoloģiju atbalsta programmā, kosmosa drošības, kosmosa izpētes, Zemes novērošanas attīstības programmā un kosmosa komercializācijas programmā. Regulāras valsts investīcijas kosmosa tehnoloģijās, lielākoties caur ieguldījumiem Eiropas Kosmosa aģentūrā, stiprina Latvijas konkurētspēju un uzlabo ikdienas dzīves kvalitāti, padarot to drošāku un ilgtspējīgāku. Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statuss sniedz iespēju gūt atbalstu dažādu projektu ietvaros, un tieši finansiālais atbalsts nereti ir izšķirošais, lai nonāktu līdz praksē pielietojamam risinājumam, kas jau sniedz tālāku pievienoto vērtību citām nozarēm.
Vairāk informācijas par kosmosa nozares aktualitātēm var uzzināt gan IZM veidotajā zinātnes komunikācijas portālā “researchLatvia”, gan “Latvia Space” tīmekļvietnē.