Pirmdien, 2021. gada 2. augustā, noslēdzoties svinīgajai ceremonijai Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) galvenajā mītnē Ženēvā, Latvija ir kļuvusi par CERN asociēto dalībvalsti. Pasākumā attālināti piedalījās Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Bahtijors Hasans, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore vēstniece Ilze Rūse.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece: “Apmēram pirms 25 gadiem iestādītā pirmā mazā latviešu zinātnieku sadarbības ar CERN sēkliņa ir izaugusi par varenu, pilntiesīgu CERN dalībvalsts statusa koku. Un tas ir noticis, pateicoties pareizi īstenotai un atbalstošai valsts zinātnes politikai un nepārtrauktam valsts finansējuma nodrošinājumam. Pēdējos gados mūsu valdība ir pieņēmusi svarīgus politiskus lēmumus, lai veicinātu augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienas attīstību, kā arī daļiņu paātrinātāju un detektoru tehnoloģiju izpēti. Šodien, kad Latvija kļuvusi par CERN dalībvalsti, vēlos izteikt pateicību visiem, kas CERN pusē un Latvijā snieguši savu ieguldījumu šajā sasniegumā!”
“Beidzot mēs esam nonākuši tur, kur mums jau sen vajadzēja būt, – Latvijas zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā. Mērķtiecīgi izpildot visus nepieciešamos kritērijus un Latvijā veidojot augstas enerģijas fizikas kopienu, mēs esam kvalificējušies darbam vienā no pasaules ietekmīgākajām zinātnes laboratorijām. Dalība CERN paaugstinās kopējo zinātnes līmeni gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā, savukārt mūsu jauniešiem paveras iespējas mācīties fiziku un inženierzinātnes Latvijā, bet praktizēties CERN superlaboratorijās,” saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims.
“Kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, Latvija ver jaunu sadarbības lapaspusi ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju, kas tai sniegs unikālas iespējas sekmēt zinātnes attīstību Latvijā un ar savu pienesumu piedalīties pasaules augstākā līmeņa zinātniskajos pētījumos. Iestājoties organizācijā, tiks sekmēta arī zinātnes diplomātija, kurai ir svarīga loma arī Latvijas ārpolitikā un Latvijas labklājības veicināšanā. Tāpēc kā Latvijas vēstnieks esmu patiesi gandarīts par Latvijas pievienošanos pasaules zinātnes elitei,” klātesot Latvijas uzņemšanas CERN ceremonijā, uzsvēra Bahtijors Hasans, Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā.
Lai Latvija varētu kļūt par asociēto dalībvalsti, CERN piecu gadu griezumā vērtēja Latvijas izaugsmi augstas enerģijas fizikas jomā atbilstoši vairākiem kritērijiem, kā arī valsts potenciālu īstermiņā un ilgtermiņā. Pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020. gada decembrī CERN Padome nolēma uzsākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu. 2021. gada 14. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā, savukārt 27. maijā šo līgumu ratificēja Saeima.
Arī pārējās Baltijas valstis jau ir kļuvušas par CERN asociētajām dalībvalstīm - Igaunija šo statusu ieguva šā gada 1. februārī, savukārt Lietuva jau 2018. gadā.
CERN jau gandrīz 70 gadu ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence.