Lai novērtētu Latvijas progresu ceļā uz pilntiesīgas Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) dalībvalsts statusu un apspriestu perspektīvas un tālākos darbus, otrajā CERN-Latvijas koordinācijas komitejas sanāksmē tiekas CERN vadības, Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, Latvijas zinātnieku CERN pārstāvji.
«CERN-Latvijas sadarbības komitejas tikšanās kalpo kā lielisks augsta līmeņa apmaiņas formāts, kur mēs varam atklāti apspriest sadarbību, kopīgos izaicinājumus un saskaņot mūsu tālākās ambīcijas, kur Latvija ir skaidri definējusi savu mērķi – kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti. Mēs esam lepni uzsvērt, ka Latvija ir uzņēmusies vadošo lomu starp Baltijas valstīm augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā un mēs redzam tam novērtējumu no CERN puses, tajā skaitā saistībā ar Latvijas nozīmīgo ieguldījumu CERN zinātniskajā un tehnoloģiskajā programmā,» norāda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
«Mūsu galvenais mērķis, ko apliecina arī Latvijas CERN stratēģija, ir pilntiesīga dalība CERN jau drīzā nākotnē. Latvija pilda visas uzņemtās saistības, tajā skaitā, valsts ir apliecinājusi savu politisko gribu iekļauties CERN, nodrošina ilgtermiņa finanšu instrumentus, attīsta daudzpusīgu augstas enerģijas fizikas kopienu, ir tehnoloģiskās un industriālās iespējas, lai veiksmīgi piedalītos CERN iepirkumos. Latvija to skaidri demonstrē jau vairākus gadus, tādēļ ir pienācis laiks mums kļūt par pilntiesīgu CERN ģimenes locekli, » uzsver Toms Torims, CERN vadošais pētnieks, Latvijas pārstāvis CERN un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors.
Asociētās CERN dalībvalsts statusu Latvija ieguva 2021. gadā, savukārt pērnā gada decembrī valdība apstiprināja Latvijas stratēģiju virzībai uz CERN pilntiesīgas dalībvalsts statusu 2026. gadā.
«Augstas enerģijas un daļiņu fizika un ar to saistītās inženiertehniskās disciplīnas, ar ko nodarbojas CERN, ir viens no pasaulē spēcīgākajiem inovāciju dzinējspēkiem, kas atspoguļojas tautsaimniecības izaugsmes rādītājos. Jau esošā Latvijas dalība CERN asociētas dalībvalsts statusā ir ieguvums, bet pilntiesīgas dalībvalsts statuss pozitīvi ietekmēs kā izglītības un zinātnes, tā Latvijas inovācijas potenciāla un tautsaimniecības attīstību,» pauž Tālis Juhna, RTU rektors.
CERN-Latvijas koordinācijas komitejas sanāksmē tiek apspriesta gan Latvijas CERN politika un stratēģijas ieviešana, gan Latvijas zinātnieku paveiktais CERN, piemēram, dalība CMC (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus. Eksperimentā jau kopš 2017. gada strādā RTU un Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki, kuri darbojas Top kvarka fizikas, lielu datu apstrādes un mašīnbūves tehnoloģijas jomā. Latvijas zinātnieku grupu vada RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Kārlis Dreimanis. Tika apspriests arī citu Latvijas zinātnieku ieguldījums CERN darbā, tajā skaitā pēc RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta un CERN zinātnieku komandas dizaina izgatavotais inovatīvais daļiņu paātrinātāja prototips, kas paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā.
Tikšanās laikā uzmanība tiek veltīta arī aktuālākajiem CERN zinātniskajiem projektiem, līdzšinējai Latvijas uzņēmumu līdzdalībai iepirkumos un nākotnes perspektīvām, kā arī cilvēkresursu jautājumiem. Tika apspriesta arī RTU vīzija sadarbībai ar CERN.
Eksperimentālā augstas enerģijas daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas ir viens no prominentākajiem zinātnes virzieniem pasaulē, un tā iekļaujas dažādās jomās. Latvijas līdzdalība CERN zinātniekiem paver plašas iespējas strādāt vienā no pasaules spēcīgākajiem zinātnes centriem, studentiem, skolotājiem un skolēniem – papildināt savas zināšanas, piedaloties CERN izglītības programmās, savukārt Latvijas uzņēmējiem – piedalīties CERN iepirkumos un piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami zinātniskās darbības nodrošināšanai.