Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) padome pieņēmusi lēmumu par darba grupas izveidi, lai izvērtētu Latvijas gatavību kļūt par CERN asociēto dalībvalsti. Darba grupas izveidošana ir būtisks solis Latvijas virzībai uz dalību CERN. Tas nozīmē, ka CERN balsstiesīgo dalībvalstu pārstāvji ir pozitīvi novērtējuši Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sagatavoto un iesniegto pieteikumu un Latvijas paveikto, gatavojoties kļūt par CERN asociēto dalībvalsti.
“Latvijas pievienošanās CERN asociētās dalībvalsts statusā, līdzīgi kā nupat apstiprinātā Latvijas uzņemšana Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā, uzskatāma par būtisku zinātnes kvalitātes un konkurētspējas rādītāju. Tas sekmēs Latvijas zinātnisko darbinieku sniegumu starptautiskās pētniecības programmās, ļaus veikt starpdisciplinārus pētījumus un piesaistīt zinātnisko personālu darbam Latvijā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību,” vērtē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
«Šī ir ļoti laba ziņa gan zinātniekiem, gan Latvijas uzņēmumiem, apliecinot, ka esam vēl soli tuvāk straujākai zinātnes un uzņēmējdarbības izaugsmei, ko nodrošinās iespēja pilntiesīgi piedalīties CERN pētniecības projektos un konkursos. Tas ir arī uzteicams vērtējums Latvijas augstākās izglītības iestāžu, ministriju un uzņēmumu daudzu gadu intensīvam un saliedētam darbam,” ir gandarīts CERN Baltijas grupas vadītājs, RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors profesors Toms Torims.
Jau patlaban pieci zinātnieki no Latvijas strādā CERN, savukārt Latvijā augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju un saistītā pētniecība notiek RTU, Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē, Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā. Šajā nozarē strādā arī tādi uzņēmumi kā “Baltic Scientific Instruments”, “Dati Group”, “SAF tehnika”, “Primekss” un citi.
Izveidotajai darba grupai būs uzdevums izvērtēt Latvijas atbilstību CERN asociētās dalībvalsts trīs pamatkritērijiem:
- politiskā griba - spēja ilgtermiņā ar atbilstošiem zinātnes un finanšu politikas instrumentiem nodrošināt valsts dalību CERN;
- augstas enerģijas fizikas kopiena - valsts zinātnisko institūciju pētnieciskā un inženiertehniskā kapacitāte kopumā;
- industriālā kapacitāte - valsts ražošanas uzņēmumu potenciālā spēja piedalīties CERN iepirkumos un pētniecības un attīstības (P&A) projektos.
Jau šogad CERN darba grupa vizītes laikā Latvijā tiksies ar politikas veidotājiem, zinātnisko institūciju un uzņēmēju pārstāvjiem. Pēc vizītes tiks sagatavots rakstisks ziņojums CERN padomei. Uz šī ziņojuma pamata CERN padome pieņems lēmumu - sniegt CERN ģenerāldirektoram mandātu uzsākt iestāšanās sarunas, līguma saskaņošanu un noslēgšanu ar Latviju. Provizoriski Latvijas pievienošanās CERN asociētās valsts statusā varētu notikt 2021. gada vidū.
Plašāka informācija par Latvijas sadarbību ar CERN pieejama IZM tīmekļvietnē.