Publicēts: 26.01.2023.
Ziemļlatgales laikraksts Vaduguns ielūkojies pētījuma norises ikdienā, uz sarunu aicinot pētījuma centra SKDS intervētāju Balvu novadā Intu Kuļšu.
Pēta pieaugušo prasmes, respondentus aicina būt atsaucīgiem
Publicēts 20.01.2022. laikrakstā Vaduguns,
sagatavoja žurnāliste Maruta Sprudzāne.
Latvijā turpinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskais pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums. Līdz šī gada pavasarim plāno iegūt 7700 iedzīvotāju atbildes. Piedalīties un būt atsaucīgiem aicina cilvēkus, kuri saņēmuši uzaicinājuma vēstuli.
Pētījums notiek, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Universitātei un pētījumu centram SKDS. Šī centra uzdevumā Balvu novadā strādā intervētāja INTA KUĻŠA. Ar ko īpaša konkrētā pētījuma programma, vai iedzīvotāji ir atsaucīgi, - jautāju intervētājai.
Šāda veida pētījumi, cik zināms, ir darbietilpīgi, aizņem daudz laika. Vai arī šoreiz tā ir?
- Darba apjoms ir liels, pati pāris dienas mācījos, lai sagatavotos intervijām un būtu lietas kursā. Piekritu šim apjomīgajam pētījumam, jo man vienmēr paticis būt starp cilvēkiem un darīt interesantas lietas. Pētījumu veido aptaujas anketa, ko aizpildu, fiksējot dalībnieku atbildes, bet ir arī uzdevumi, ko dalībnieks veic patstāvīgi. Uzdevumu izpildes laiks nav ierobežots, bet kopumā tas aizņem vienu-divas stundas. Domāju, ka uzdevumi nav grūti. Piekrist dalībai vajadzētu arī cilvēkiem, kuri datoru lieto maz, lai būtu dažādu grupu pārstāvniecība.
Ar ko svarīgs šis pētījums?
- Pēc tam plāno izstrādāt izglītības un apmācības programmas pieaugušajiem, lai viņiem palīdzētu apgūt trūkstošās prasmes. Pētījumu atkārto ik pēc 10 gadiem, un tādā veidā valstī var izmērīt pieaugušo iedzīvotāju spēju izmaiņas.
Vai pētījumā var piedalīties katrs, kurš to vēlas?
- Tā gluži nav. Intervējamos izvēlas dators pēc nejaušības principa, un šie respondenti pārstāv tūkstošiem Latvijas cilvēku. Pētījums aptver iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Intervēt ikvienu pieaugušo būtu neiespējami, tādēļ izmanto statistisko nejaušo izlasi. Piedalīšanās aptaujā gan ir brīvprātīga. Gadās, ka kāds arī nepiekrīt intervijai un atsakās, bet to nevar aizstāt ar citu cilvēku. Būtībā tas ir zaudējums kopējam Latvijas iedzīvotāju prasmju un dzīves pieredzes novērtējumam. Var teikt, ka atsaucība pētījumam ir sava veida patriotisma pierādījums.
Kāda veida jautājumus aptver šis pētījums?
- Pētījumu veido aptaujas anketa, uzrunājot iespējami dažādāku sabiedrību. Tur ir strādājošie, arī bezdarbnieki un pensionāri, jauni cilvēki, kuri vēl mācās, un tādi, kuri skolas beiguši jau sen. Ir cilvēki ar dažādu izglītību. Jautājumi skar iedzīvotāju prasmes, tostarp arī lasītpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā. Runa ir par prasmēm, kas nepieciešamas, lai iekļautos sabiedrības dzīvē, darba tirgū un rūpējoties par sevi un saviem tuviniekiem. Ir jautājums par grāmatām mājās. Manuprāt, tas ļauj cilvēkus izzināt un vērtēt daudzpusīgi.
Kā jārīkojas, ja intervējamais apmulst un nezina, ko īsti atbildēt?
- Cenšos palīdzēt, uzturot sarunu. Būtībā viņiem patīk sarunāties, un domu apmaiņa palīdz noformulēt savu atbildi. Manuprāt, pētījums skar daudz interesantu jautājumu, par kuriem ikdienā nedomājam, bet tagad atrodas laiks tiem pievērsties.
Vai viegli atrast konkrētās adreses un ko darīt, ja durvis neviens neatver?
- Retos gadījumos ir zināmi telefoni, (ja tos norādījis intervējamais), bet lielākoties apsekoju un meklēju iedzīvotājus pēc norādītajām adresēm. Jā, nākas ziedot laiku un doties pie viena un tā paša cilvēka arī vairākas reizes, līdz sastopu mājās. Dodos intervēt vakaros, arī sestdienās un brīvdienās. Jau kādus divus mēnešus strādāju šajā pieaugušo novērtēšanas pētījumā. Izdevies apsekot vismaz 100 mājsaimniecības Balvu pusē, drīzumā došos uz Viļaku, Žīguriem. Pilnībā izdevies nointervēt kādus 30 iedzīvotājus. Balvu centru apsekoju kājām, bet tālākos maršrutus tomēr braucu ar savu automašīnu. Atrast lauku mājsaimniecības man palīdz pastnieki, jo viņi savus cilvēkus labi pazīst. Ziemā gan ir riskanti braukt pa mazajiem lauku ceļiem, jo apkaime nav pazīstama un var ieslīdēt aizputinātā grāvī. Pa retam nobaida arī suņi. Ja mājas durvis neviens neatver un nenāk ārā, apgriežu mašīnu un braucu prom. Taču kopumā vēroju, ka saimnieki ir apzinīgi un savus lielos suņus tur voljēros.
Atzīstu, intervētāja darbs nav viegls, tam jāatrod laiks un jāpielāgojas arī cilvēkiem, izprotot viņu raksturu un uzskatus. Laukos cilvēki ir daudz atsaucīgāki nekā pilsētā. Taču man patīk šis darbs, daru to ar prieku. Zinu intervētājus, kuri atsakās no šiem pienākumiem, jo uzskata par grūtiem. Darbu nevar veikt arī, ja nav personīgā auto.
Vai intervējamos neuztrauc konfidencialitāte?
- Kāds par to arī uztraucas, taču pētījuma dati kļūst anonīmi. Prasa norādīt tikai vārdu un vecumu. Atbildes izmanto tikai apkopotā veidā ar citu pētījuma dalībnieku atbildēm, iegūstot vidējos rādītājus, kuros nevienu nevar identificēt personiski. Par to nevajadzētu uztraukties.
Tas nekas, ja intervējamais nezina atbildes uz visiem jautājumiem. Svarīga ir tieši atsaucība un līdzdalība pētījumā!
Latvijā OECD PIAAC īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.
