Otrdien, 12. septembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicē ikgadējo pārskatu par izglītību Education at a Glance 2017. Jaunajā pārskatā secināts, ka Latvijas izglītības sistēmā uzsāktie un notiekošie pārmaiņu procesi atbilst laikmeta izaicinājumiem, kā arī Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam definētajam mērķim: veidot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.
Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar pārējo 34 OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem. Pozitīvi vērtējama lielā iedzīvotāju proporcija ar pabeigtu vidējo izglītību – gandrīz 90% pieaugušo, kas ir par 10 procentpunktiem virs OECD vidējā 80% rādītāja. Tāpat pārskata dati liecina, ka Latvijā starp OECD valstīm ir bijis visaugstākais pieaugums jauniešu ar augstāko izglītību skaita proporcijā – no 22% 2005. gadā līdz 42% 2016. gadā. Raksturojot augstākās izglītības internacionalizāciju kā vienu no Latvijas izglītības politikas prioritātēm, secināts, ka 2015. gadā Latvijas augstākās izglītības sistēmā bija apmēram 5000 ārzemju studentu, kas ir 6% no visiem augstākajā izglītībā studējošajiem. Tas ir vairāk nekā ārzemju studentu proporcija Igaunijā (5%) un Lietuvā (4%), un atbilst vidējiem rādītājiem OECD valstīs. Latvija sekmīgi īsteno ārzemju studentu piesaisti, ko apliecina fakts, ka tikai trijos gados – no 2013. līdz 2015. gadam – ārzemju studentu skaits pieauga gandrīz par 50%, kas ir viens no augstākajiem pieauguma rādītājiem starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm.
Pārskatā minēts, ka Latvija, Igaunija, Somija, Lietuva un Zviedrija ir valstis, kurās skolēni sākumskolas gaitas sāk septiņu gadu vecumā, kas ir vēlākais skolas uzsākšanas vecums starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Līdz ar to pirmsskolas izglītības programmas Latvijā ilgst salīdzinoši vairāk gadu nekā citās valstīs, un tas izskaidro, kāpēc Latvijas izdevumi par pirmsskolas izglītību procentos no IKP ir vieni no augstākajiem, proti, 0,9%. Tas ir ceturtais augstākais ieguldījums starp visām OECD dalībvalstīm, atrodoties ievērojami virs OECD un ES vidējā rādītāja, kas, savukārt, ir 0,6%.
Tāpat pārskats liecina, ka aizvien vairāk studentu Latvijā izvēlas iegūt augstāko izglītību dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (tā dēvētajās STEM jomās). Tomēr, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem OECD dalībvalstīs (25%), Latvijā pieaugušo skaits ar augstāko izglītību kādā no STEM jomām ir mazāks – 22%. Lietuvā šis rādītājs ir 29%, savukārt Igaunijā – 30%. Tādējādi secināts, ka līdzšinējais darbs pie STEM jomu popularizēšanas ir veiksmīgs un jāturpina.
Latvijas dalība OECD izglītības indikatoru programmā INES (Indicators of Education Systems) notiek ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
Ziņojuma datu izlase par Latviju latviešu valodā lasāma šeit (PDF).
Vairāk informācijas par izglītības pārskatu Education at a Glance un pieeju visiem indikatoriem (angļu valodā) meklējiet OECD mājaslapā.