Foto: https://home.cern/
Šonedēļ, 24. un 25. augustā, vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) padomes prezidents Eliezers Rabinovičs (Eliezer Rabinovici). Augstā CERN amatpersona tiksies ar lēmumu pieņēmējiem, universitāšu vadību un uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas pirmo gadu CERN asociētās dalībvalsts statusā, iepazītos ar Latvijas zinātnes un uzņēmējdarbības vidi un izzinātu valsts potenciālu sadarboties ar CERN ilgtermiņā.
«Latvijas dalība CERN aizsākusies salīdzinoši nesen, taču CERN padomes prezidenta vizīte Latvijā ir vēl viens apliecinājums tam, ka esam kļuvuši par pilntiesīgu spēlētāju augstākajā zinātnes līmenī, kurā top globāli nozīmīgas inovācijas, kas būtiski maina pasauli. Esmu pārliecināta, ka LU un RTU sadarbības rezultātā Latvijas vārds aizvien vairāk izskanēs visā pasaulē, arī pienesums valstij nākotnē būs aizvien jūtamāks. Ceru, ka mūsu studentu līdzdalība dažādos unikālos pētījumos kalpos par iedvesmu līdzīgām studiju programmām citās jomās,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
«Šī ir vēsturiska vizīte, jo tik augsta CERN amatpersona Latvijā viesojas pirmoreiz. Tas apliecina, ka CERN padome novērtē mūsu līdzšinējos sniegumus, it sevišķi sadarbībā ar CERN attīstot un stiprinot daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju kopienu Latvijā un Baltijā. Tas ir ilgtermiņa process, kurā, pateicoties dalībai CERN, mērķtiecīgai valsts politikai un visu iesaistīto pušu ieguldījumam, Latvijā veidojas jauna, spēcīga zinātnieku kopiena, kas dos gan jaunas zināšanas akadēmiskajā jomā, gan inovācijas tautsaimniecībā,» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims.
Viesojoties Latvijā, Eliezers Rabinovičs tiksies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Dagmāru Beitneri-Le Gallu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kuru vada Arvils Ašeradens, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisiju, kuru vada Reinis Znotiņš.
Izpildvaru sarunās ar CERN padomes priekšsēdētāju reprezentēs izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Notiks tikšanās arī ar Latvijas Zinātnes padomes direktori Laumu Muižnieci, kura patlaban pilda arī Latvijas uzņēmējdarbības koordinatora (Industrial Liaison Officer – ILO) CERN pienākumus.
CERN padomes priekšsēdētājs apmeklēs arī Latvijas Universitāti (LU) un RTU, tiekoties ar universitāšu vadību un vadošajiem zinātniekiem, kā arī paredzētas vairākas tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadību.
Latvija par CERN asociēto dalībvalsti kļuva pirms gada – 2021. gada 2. augustā. Gada laikā Latvija ir būtiski stiprinājusi savas pozīcijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā un paplašinājusi zinātnieku kopumu, kas strādā CERN. Tas noticis, pateicoties zinātnes un uzņēmējdarbības vides aktivitātēm un valsts piešķirtajam finansējumam un stratēģiskās attīstības mehānismiem, jo Latvijā tiek veiksmīgi īstenota Valsts pētījumu programma «Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas».
Šobrīd Latvijas zinātnieki piedalās vairākos CERN eksperimentos, piemēram, CMS, MEDICIS, AEgIS, kā arī CERN paātrinātāju tehnoloģiju projektos, piemēram, I.FAST. Tomēr aktuāli ir ieguldīt jauno zinātnieku izglītībā, lai valsts ilgtermiņā varētu jēgpilni darboties CERN, tāpēc sadarbībā ar CERN ir izveidota LU un RTU kopējā doktorantūras studiju programma «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», kurā pirmajā gadā studēja septiņi topošie zinātnieki, un augustā notiek nākamo doktorantu uzņemšana.
Latvijas zinātnieki jau ir devuši savu ieguldījumu CERN darbā. Piemēram, RTU pētnieks Guntis Pikurs ir izveidojis daļu no dzesēšanas kontūra, ko varētu izmantot vienā no svarīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus un kurā strādā arī Latvijas zinātnieki. Tāpat pēc RTU un I.FAST partneru tehniskā dizaina un tehnoloģijas, lietojot perspektīvo aditīvo ražošanu, pirmoreiz pasaulē no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips.
Kad jūlija sākumā CERN tika iedarbināts Lielais hadronu paātrinātājs trešajam fizikas datu vākšanas periodam, vēsturiskajā mirklī piedalījās arī Latvijas zinātnieki, tā apliecinot, ka Latvija ir pilntiesīgi iekļāvusies CERN valstu saimē.