Latvijai ir augsta attīstības dinamika saskaņā ar 2030.gadam izvirzītajiem Eiropas Izglītības telpas mērķiem, liecina Eiropas Komisijas “Izglītības un mācību pārskats 2023” (Education and Training Monitor 2023), kas vērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu progresu.
Latvija ir sasniegusi ES mērķi samazināt 18-24 gadus jaunu iedzīvotāju īpatsvaru, kuri neturpina izglītību. Eiropas apņemšanās ir panākt, lai šis īpatsvars līdz 2030. gadam nepārsniegtu 9%. Latvijā jaunieši, kuri neturpina izglītību, 2022. gadā bija 6,7% (ES vidēji 9,6%).
Tāpat ir sasniegts Eiropas Izglītības telpas mērķis, kas nosaka, ka vismaz 45% iedzīvotāju 25-34 gadu vecumā jābūt augstākajai izglītībai. Latvijai šis rādītājs 2022. gadā ir 45,9% (ES vidēji 42%). Latvijas rādītājs ir arī tuvu pirmsskolas izglītības mērķa sasniegšanai – Latvijā 94,5% bērnu no trīs gadu vecuma līdz sākumskolas uzsākšanai ir iesaistīti pirmsskolas izglītības programmās. ES mērķis līdz 2030. gadam ir panākt 96% bērnu iesaisti (ES vidējais rādītājs ir 92,5% 2021. gadā).
Ikgadējā ziņojuma caurviju temats šogad ir skolotāja profesija. Lai gan Eiropas statistikas biroja Eurostat prognozes liecina, ka skolēnu skaits Latvijā līdz 2040.gadam samazināsies par 32%, tomēr viens no akūtākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet ES, ir skolotāju novecošanās. Tādēļ Latvijai un citām ES valstīm rekomendē strādāt pie rīcības virzieniem, lai nodrošinātu jaunu skolotāju ienākšanu skolās.
Vērtējot pārskata rezultātus un rekomendācijas jaunu skolotāju piesaistei, IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece uzsver, ka jaunu skolotāju sagatavošana un ienākšana skolā ir viena no ministrijas rīcībpolitikas prioritātēm, nodrošinot ne tikai būtisku atalgojuma palielināšanu, bet arī ieviešot dažādus atbalsta pasākumus. IZM kopā ar universitātēm ir uzsākusi vairākas pedagogu sagatavošanas un motivācijas programmas, tai skaitā topošajiem STEM un svešvalodu pedagogiem pieejamas īpašas stipendijas. Finansiāls atbalsts pieejams arī pēc pedagoģijas studiju programmas absolvēšanas, uzsākot darba gaitas skolā. Nodrošinātas papildu budžeta vietas pedagoģijas studijām. Tāpat pedagoģiju studējošajiem nodrošinātas studiju vai studējošā kredīta dzēšana. “Turpināsim rast arvien jaunus risinājumus un sadarbības, lai palielinātu interesi gan par pedagoģijas studijām, gan profesionālās karjeras izvēles pievilcību skolās,” uzsver I.Saleniece.
Pārskatā uzsvērts, ka jāpalielina ne tikai skolotāju atalgojums, bet arī izglītības sistēmā nepieciešama racionālāka resursu izmantošana, veidojot efektīvu skolu tīklu. Eurostat dati rāda, ka Latvijas valdības izdevumi gan formālajai, gan neformālajai izglītībai kopā 2021. gadā saglabājās virs ES vidējā līmeņa gan kā daļa no iekšzemes kopprodukta (5,6% pret ES vidējo rādītāju 4,9%), gan kā daļa no kopējiem valdības izdevumiem (12,6% iepretim ES vidējam rādītājam 9,4%). Liela skolu tīkla uzturēšana apgrūtina resursu efektīvu izmantošanu. Salīdzinoši liela daļa no Latvijas izglītības budžeta tika tērēta preču un pakalpojumu izdevumiem jeb starppatēriņam (18,5%) un arī investīcijām, piemēram, ēkās, informācijas tehnoloģiju nodrošinājumā u.tml. (bruto kapitāla veidošanai - 14%), kas ir krietni virs ES vidējiem rādītājiem (attiecīgi 13,1% un 7,4%), savukārt skolotāju algas veidoja 62,5% no izglītības izdevumiem, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 64,5 %.
Latvijā ir daudz paveikts profesionālās izglītības modernizēšanā un pievilcības veicināšanā. Pieaug profesionālās izglītības programmu audzēkņu skaits un palielinās to nodarbinātības rādītāji pēc programmu pabeigšanas no 70,2% 2020. gadā uz 75,2% 2022. gadā.
Eiropas Izglītības telpas mērķu uzskaitījums un dati par tiem pieejami Eiropas statistikas biroja Eurostat vietnē.
Ziņojums “Izglītības un mācību pārskats 2023” (Education and Training Monitor 2023) Latvijas sadaļas tulkojums latviešu valodā pieejams ziņojuma vietnē. Papildus pieejami datu vizualizācijas rīki (Monitor toolbox).
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību, kā arī nodrošinātu izglītības kvalitātes pilnveidi.
Latvijas dalība Eiropas Komisijas Pastāvīgajā izglītības indikatoru un mērķrādītāju grupā tiek īstenota ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” ietvaros, to līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds Plus.
