Pilsonisko zināšanu jomā Latvijas astoto klašu skolēni saglabājuši nemainīgi labu sniegumu, apzinoties demokrātijas vērtību, liecina Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 pirmie rezultāti, ar kuriem, šodien, 28. novembrī, iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā konferencē.
ICCS 2022 pētījumā visvairāk jeb 36% Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskajā izglītībā atbilst pētījuma prasmju skalas B līmenim, kas ir otrs augstākais no četriem pilsonisko prasmju un zināšanu līmeņiem. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai Latvijas astoto klašu skolēnu ir zināšanas un izpratne par pilsoniskajām institūcijām un jēdzieniem, skolēni izprot pilsonisko institūciju savstarpējo saistību, kā arī procesus un sistēmas, kurās tās darbojas.
Ņemot vērā, ka 2022. gadā pilnveidotais mācību saturs vēl nebija pilnībā ieviests, pētījums nenosaka pilnveidotā mācību satura ietekmi uz skolēnu pilsoniskās kompetences attīstību. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsver, ka nozīmīga loma skolēnu pilsoniskās kompetences stiprināšanā ir pilnveidotajam mācību saturam, kura pilnveidei tiek pievērsta īpaša uzmanība arī šobrīd. “Mēs turpinām attīstīt mācību saturu, no nākamā mācību gada esam raduši iespēju atgriezt vēstures mācību vidusskolā , kā arī ieviest valsts aizsardzības mācību skolā, kas noteikti stiprinās skolēnu zināšanas un vērtības,” pauž ministre. “Šis ir nozīmīgs starta punkts pilnveidotā mācību satura novērtēšanai, lai nākamajā salīdzinošajā pētījumā, kas notiks 2027. gadā, novērtētu sasniegto,” uzsver A.Čakša.
Pilnveidotais mācību saturs skolēniem sniedz iespējas iegūtās zināšanas pielietot praksē un reālās dzīves situācijās, piemēram, piedaloties skolas pašpārvaldes vēlēšanās, aktīvi iesaistoties vietējās kopienas (pilsētas, novada) jautājumu risināšanā, sadarbībā ar vietējo pašvaldību.
Augstāko pilsonisko zināšanu jeb A līmeni sasniedza 20% Latvijas astoto klašu skolēnu. Šajā līmenī esošie skolēni demonstrē integrētas zināšanas un izpratni par pilsoniskuma un pilsonības jēdzieniem, izdara vērtējošus spriedumus par politiku, spēj pamatot nostājas vai priekšlikumus, kā arī izvirzīt hipotēzes, pamatojoties uz savu izpratni. Pētījuma rezultāti rāda, ka 2% Latvijas astoto klašu skolēnu nespēja sasniegt zemāko zināšanu un prasmju līmeni, kas nozīmē, ka viņiem praktiski nav pilsoniskās izglītības zināšanu.
Kā uzsver Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 Latvijā vadītāja Ireta Čekse: “Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma – ICCS 2022 pirmie rezultāti rāda, ka kopš pēdējā cikla 2016. gadā, skolēnu pilsonisko zināšanu līmenis ir palicis nemainīgs un skolēni savās pilsoniskajās skolas un ārpusskolas aktivitātēs ir palikuši pasīvāki. Tomēr pozitīvi ir tas, ka skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus. Bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei.”
Starptautiskajā salīdzinājumā augstākie sasniegumi pilsoniskajā izglītībā pētījumā ir Taivānas, Zviedrijas un Polijas skolēniem (punktos mērot, virs 550 punktiem, 22 valstu ICCS vidējais rādītājs ir 508 punkti), zemākie – Kolumbijas, Bulgārijas un Kipras skolēniem (zem 460 punktiem). Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir 490 punkti, kas ir zemāks rādītājs nekā ICCS 2022 pētījuma dalībvalstīs vidēji.
Pētījumā tika iekļauti arī Latvijas konteksta jautājumi skolēniem par piederību Latvijai un par jauniešu viedokli jautājumos, kas skar Latvijas valsts nākotni un drošību. Augstāku vidējo pilsonisko zināšanu līmeni uzrāda skolēni, kuri kā galveno drošības garantu norāda saliedētu un izglītotu sabiedrību, un dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā NATO. 75% no Latvijas astoto klašu skolēniem pauda viedokli, ka pēc desmit gadiem Latviju redz kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Skolēni, kuri Latvijas nākotni redz ES un NATO, vidēji uzrāda augstāku zināšanu līmeni (ar 504 punktiem), kas ir augstāks rādītājs nekā Latvijā vidēji (490 punkti) un gandrīz tikpat augsts kā ICCS 2022 dalībvalstu vidējais rādītājs (508 punkti), savukārt viszemākie pilsoniskās izglītības rezultāti ir tiem skolēniem, kuri par Latvijas drošības garantu ir nosaukuši labas attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju.
Augstāki sasniegumi pilsoniskajā izglītībā ir tiem Latvijas skolēniem, kuri mācās ģimnāzijās, kā arī skolēniem Rīgā un mazajās pilsētās. Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka skolēnu snieguma atšķirības zināšanu testā var saistīt ar skolēnu skaitu skolā. Augstāki sasniegumi (vairāk par 500 punktiem) ir vidēji lielās skolās (601 līdz 900 skolēni), skolās ar skolēnu skaitu, kas pārsniedz 900, tie ir nedaudz zemāki (tuvu 500 punktiem), taču viszemākie sasniegumi ir skolās, kurās ir mazs skolēnu skaits. Savukārt salīdzinot rezultātus pēc aptaujas pildīšanas valodas, skolēniem, kuri aptaujas aizpildīja latviešu valodā, rezultāti bija augstāki, nekā tiem skolēniem, kuri pildīja pētījuma aptaujas krievu valodā. Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību nodrošināt vienlīdz augstus sasniegumus visās skolās, kā arī parāda, ka to spēj nodrošināt spēcīgas un skolēnu skaita ziņā lielākas skolas.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
Ar Starptautisko pilsoniskās izglītības pētījumu ICCS 2022 var iepazīties Latvijas Universitātes tīmekļvietnē.
ICCS pētījums ir plašākais un vispatverošākais pilsoniskās izglītības pētījums pasaulē. Latvija ICCS pētījumā piedalās jau ceturto reizi, ICCS pētījuma virsmērķis ir izpētīt, cik lielā mērā pētījuma dalībvalstu jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās lomas. Pētījumā piedalījās 22 pasaules valstis un divas Vācijas pavalstis Ziemeļreina-Vestfālene un Šlēsviga-Holšteina. IEA ICCS 2022 ciklā izceltas četras jomas: ilgtspējība, digitālā vide, dažādība, jauniešu uzskats par politiskajām sistēmām.
Pētījumā noteica skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēju analizēt un meklēt iemeslus par pilsoniskās izglītības tēmām. Saturiski jautājumi tika uzdoti par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti.
Otro reizi Latvija pētījumā piedalījās ar nacionālajiem jautājumiem. Šoreiz aptaujā tika iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidrots skolēnu viedoklis par valsts drošības garantu, piederības izjūtu Latvijai un viņu autoritāti, informācijas izplatīšanu.
IEA ICCS 2022 pētījuma ciklā Latvijā piedalījās 147 skolas, to direktori, 1638 astoto klašu skolēnu skolotāji un 2876 astoto klašu skolēni, kuru vidējais vecums pētījuma norises laikā bija 13 līdz 14 gadi. Pētījumā pārbaudītas skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēja analizēt jautājumus par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti, kā arī pētīts skolēnu viedoklis un vajadzības par pilsoniskās izglītības satura jautājumiem. Detalizētai situācijas analīzei nacionālā līmenī ir iekļauti aptaujas jautājumi, kas ļauj padziļināti izpētīt Latvijas skolēnu un skolotāju viedokli piederības, identificēšanās un drošības jautājumos.
Starptautisko pilsoniskās izglītības pētījumu IEA ICCS 2022 Latvijā, IZM uzdevumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veic LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Izglītības pētniecības institūts IEA, kas OECD organizētajos starptautiskos salīdzinošos pētījumus veic kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. ICCS pētījumā (toreiz CivEd – Civic Education Study) Latvija piedalās kopš 1999. gada.
Pasākums finansēts ESF projekta Nr. . 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros.
