No 2025. gada 2. līdz 5. martam Ļubļinā, Polijā, norisinājās Eiropas Jaunatnes konference, kas ir daļa no Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 11. cikla. Šis cikls aptver Polijas, Dānijas un Kipras prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un koncentrējas uz Eiropas Jaunatnes Mērķi Nr. 1 – “Eiropas Savienības saikne ar jaunatni”.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 300 jaunieši, ministriju pārstāvji un lēmumpieņēmēji no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Latviju pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Renāte Mencendorfa, Eiropas Jaunatnes dialoga vēstniece Elizabete Baiba Tīzenkopfa, kā arī Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvji Estere Upmale un Oskars Mucenieks.
Konference tika atklāta ar oficiālu ceremoniju, kurā uzrunas sniedza vairākas Eiropas un Polijas amatpersonas, uzsverot jauniešu lomu Eiropas nākotnes veidošanā. Starp galvenajiem runātājiem bija: Barbara Novacka, Polijas izglītības ministre; Glens Mikallefs, Eiropas Komisijas komisārs paaudžu taisnīguma, jaunatnes, kultūras un sporta jautājumos; Magdalēna Sobkoviaka-Čarnecka, Polijas Ministru prezidenta kancelejas Eiropas lietu nodaļas valsts sekretāre; Rarešs Voicu, Eiropas Jaunatnes foruma prezidents. Viņu runās tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanā un atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību un demokrātiju.
Konferences laikā dalībnieki strādāja piecās tematiskajās grupās:
- Tu un ES vērtības – demokrātijas, solidaritātes un cilvēktiesību stiprināšana jauniešu vidū;
- Tava drošība ES – drošības un garīgās labklājības jautājumi, reģiona stabilitāte;
- Tu digitālajā pasaulē – digitālās pārmaiņas, mākslīgā intelekta ietekme, cīņa pret dezinformāciju;
- Tava balss ES – jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā un demokrātiskajos procesos;
- Jaunatnes dialogs – labās prakses un piemēri.
Noslēguma dienā dalībnieki prezentēja darba grupās sagatavotos priekšlikumus, kas ietvēra:
- Eiropas Resiliences gada izsludināšanu, kas veltīts jauniešu noturībai un krīžu pārvarēšanai;
- Jauniešu līdzdalības stiprināšanu, ieviešot jauniešu vadītas Eiropas pilsoniskās iniciatīvas un pārredzamu politikas ieteikumu izsekošanu;
- Jauniešu pārstāvniecības veicināšanu vēlēšanās, tostarp kandidātu kvotas un politiskās prakses programmas;
- Obligātu pilsoniskās izglītības ieviešanu skolās, kas veicinātu jauniešu izpratni par demokrātiju un līdzdalību.
Eiropas Jaunatnes dialoga vēstniece Elizabete Baiba Tīzenkopfa uzsver, ka konference viņai sniedza iespēju ne tikai pārstāvēt Latvijas jauniešus, bet arī iesaistīties būtiskās diskusijās par jauniešu drošību un garīgo labklājību. Viņa darbojās grupā, kas pievērsās drošības un stabilitātes stiprināšanai un jauniešu atbalstošas vides veidošanai. Viņasprāt, šī tēma ir īpaši svarīga, ņemot vērā mūsdienu izaicinājumus un jauniešu vajadzību pēc emocionālā atbalsta. Grupas rekomendācijās tika iekļauts priekšlikums izsludināt Eiropas Resiliences gadu, lai stiprinātu jauniešu spēju pielāgoties un pārvarēt krīzes. Tāpat tika rosināts nodrošināt ilgtermiņa pieejamu finansējumu projektiem, kas veicina jauniešu resiliences un krīzes sagatavotības attīstību. Elizabete uzsver, ka šādi ieteikumi palīdzētu veidot ilgtspējīgas atbalsta struktūras jauniešiem visā Eiropā. Kā Eiropas Jaunatnes dialoga vēstniece viņa īpaši izcēla iespēju apmainīties ar idejām par jauniešu aktīvu iesaisti politiskajos procesos un sabiedrībā kopumā. Viņasprāt, šī bija vērtīga pieredze, kas ļāva ne tikai mācīties no citiem jauniešiem, bet arī aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā.
Oskars Mucenieks no Latvijas Jaunatnes padomes dalījās ar saviem iespaidiem par konferencē paveikto, uzsverot, ka tā bija unikāla iespēja iepazīt jaunus cilvēkus, veidot kontaktus un izstrādāt priekšlikumus. Darbojoties pie tēmas “Tu un tava balss Eiropā”, viņš ar citiem dalībniekiem analizēja iemeslus, kāpēc jaunieši ir mazaktīvi demokrātiskajos procesos. Viņi kopīgi secināja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepietiekama izglītība un motivācija, kā arī trūkstoša atgriezeniskā saite no lēmumu pieņēmējiem. Oskars uzsver, ka ir svarīgi uzlabot informācijas pieejamību un nodrošināt skaidrākus mehānismus, kas ļauj jauniešiem izprast, kā viņu balss var ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas līmenī. Viņaprāt, šī konference deva iespēju ne tikai iegūt jaunas zināšanas un prasmes, bet arī pārstāvēt Latvijas jauniešu viedokli un piedalīties procesā, kas var reāli mainīt jauniešu iesaisti Eiropas politiskajā dzīvē.
Estere Upmale no Latvijas Jaunatnes padomes īpaši izcēla darbu tematiskajās grupās, kas koncentrējās uz ES vērtībām un to apdraudējumu. Viņasprāt, šī tēma ir īpaši aktuāla, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju. Diskusijās kļuva skaidrs, ka dalībniekus vieno ne tikai bažas, bet arī patiesa vēlme veidot pārmaiņas un aizstāvēt ES vērtības, jo īpaši demokrātiju. Viņas darba grupā tika secināts, ka viens no būtiskākajiem veidiem, kā mazināt ES vērtību apdraudējumu, ir stiprināt medijpratību, lai jaunieši spētu kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt dezinformāciju. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība veicināt sabiedrības informētību par Eiropas institūciju darbību, lai stiprinātu saikni starp politiskajiem lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem. Atskatoties uz konferencē paveikto, Estere ar gandarījumu atzīst, ka tā bija lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, sadarboties ar jauniešiem no visas Eiropas un piedalīties nozīmīgās diskusijās. Viņa uzsver, ka ir prieks ne tikai par paveikto, bet arī par jauniegūtajām sadarbībām un iedvesmu turpināt darboties jauniešu interešu aizstāvībā. Eiropas Jaunatnes konference Ļubļinā bija nozīmīgs solis jauniešu dialoga stiprināšanā un viņu iesaistes veicināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesos. Dalībnieki pauda cerību, ka pieņemtie ieteikumi tiks īstenoti praksē un palīdzēs veidot drošāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku Eiropu.
Eiropas Jaunatnes konference ir daļa no Eiropā lielākā jauniešu konsultāciju mehānisma “Eiropas Jaunatnes dialogs”. Latvijā Eiropas Jaunatnes dialogu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija projekta "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2025-2027" ietvaros, un tas tiek līdzfinansēts no Eiropas Komisijas un valsts budžeta finanšu līdzekļiem.
