Vārmes pamatskola ir viena no tām Latvijas lauku skolām, kur ikdienā saskaramies ar finansējuma nepietiekamību un pastāvīgu neziņu par darba slodzes sadali. Pēdējo gadu laikā mūsu skolēnu skaits ir pieaudzis no 70 līdz 90, kas apliecina vecāku uzticību skolai.
Taču esošais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” nav piemērots, lai nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību lauku skolām ar nelielu skolēnu skaita svārstīgumu.
Piemēram, mums uz 92 skolēniem tika piešķirtas 8,643 likmes, taču divu skolēnu samazinājums šī gada rudenī nozīmēja likmju samazinājumu līdz 8,046 likmēm. Šāda samazinājuma dēļ, lai gan mums ir praktiski vienāds skolēnu skaits, iespēja nodrošināt atalgojumu citām skolotāju funkcijām sarūk no 17% līdz tikai 11%. Šis apstāklis ļoti skaidri parāda, cik nelielas izmaiņas skolēnu skaitā var būtiski ietekmēt skolas finansējumu.
Jaunais modelis “Programma skolā” mūsu situācijā piedāvā stabilāku un taisnīgāku pieeju, jo paredz fiksētu finansējuma piešķiršanu skolām atkarībā no to lieluma kategorijas.
Vārmes pamatskola ietilpst mazo skolu grupā, kurā klašu piepildījums pārsniedz 9 skolēnus un kopējais skolēnu skaits ir stabils. Tādējādi šis modelis mūsu skolai garantētu 11,79 likmes, kas ir vairāk nekā trīs likmju pieaugums. Ar šo piešķīrumu mēs varētu ne tikai nodrošināt kontaktstundas, bet arī veltīt laiku citiem skolotāju pienākumiem.
Ieguvumi pedagogiem, skolām un vecākiem
Modelis “Programma skolā” sniegtu būtisku ieguvumu stabilitātes ziņā, jo likmju skaits būs prognozējams un balstīts skolas kategorijā, nevis mainīgajā skolēnu skaitā katru gadu. Lauku skolās bieži vien, lai nodrošinātu sev pilnas slodzes darbu un ģimenes ienākumus, pedagogiem ir jāuzņemas pārāk daudz kontaktstundu, kā rezultātā citas nepieciešamās funkcijas paliek novārtā.
Piemēram, līdzšinējā situācijā mūsu pedagogiem atliek tikai 11% no sava darba laika citu pienākumu veikšanai, bet ar jaunajām 11,79 likmēm mēs varētu sabalansēt slodzi, kur 65% tiktu veltīti mācību darbam un 35% citiem būtiskiem uzdevumiem, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tas ļautu pedagogiem efektīvāk strādāt ar skolēniem, nodrošinot kvalitatīvas stundas un individuālu pieeju. Lielāka stabilitāte un līdzsvarotāks slodzes sadalījums dos iespēju pedagogiem veltīt vairāk laika kvalitatīvu stundu sagatavošanai un skolēnu atbalstam, kas pozitīvi ietekmēs mācību procesu.
Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu, būtiski tiktu palielināts atbalsta personāla nodrošinājums, kas ir īpaši svarīgi laukos, kur katrs atbalsta speciālists ir būtisks.
Šobrīd valsts finansējums aptver tikai 0,467 likmes logopēda atalgojumam, bet pašvaldība ir spiesta atbalstīt sociālo pedagogu un pagarinātās grupas skolotāju.
“Programma skolā” paredzētu 1,38 likmes atbalsta personālam, ļaujot izvēlēties un pielāgot speciālistu lomas skolas vajadzībām – logopēdam, psihologam, bibliotekāram, karjeras konsultantam. Tas sniegtu iespēju mērķtiecīgi plānot katras speciālistu pozīcijas noslogojumu un palīdzību skolēniem.
Izglītības kvalitātes celšana un autonomija vadītājiem
Katrs vadītājs zina, kas skolai ir stiprās puses un kur nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, pārskatot atbalsta personāla plānoto finansējumu, ir skaidrs redzējums, kā to sadalīšu – logopēds būs; sociālais pedagogs būs, iespējams, apvienos arī pedagoga palīga un psihologa funkcijas ikdienas situācijās, psihologa pakalpojumus izmantosim skolēnu kognitīvo spēju izpētei, lai pēc viņa ieteikumiem varam pielāgot individuālu atbalstu.
Arī līdz šim, bez atbilstoša finansējuma, Vārmes pamatskolas komanda atbildīgi ir veikusi darbu, pievēršot uzmanību un sniedzot atbalstu ikkatra skolēna izaugsmei un labbūtībai, tomēr līdz šim neesam to varējuši taisnīgi atalgot. Jaunajā modelī vadītājs redz katra darbinieka ieguldījumu un ir tiesīgs izlemt, kā sadalīt piešķirto finansējumu, lai veicinātu izglītības kvalitātes un iestādes attīstību.
Kāpēc pārmaiņas jāievieš jau no nākamā mācību gada?
Jaunais finansēšanas modelis ir nepieciešams jau no nākamā mācību gada, pirmkārt, pedagogu pārslodzes dēļ, jo šobrīd nav iespējams lauku skolā nodrošināt slodžu sabalansēšanu.
Lauku skolās ir proporcionāli liels kontaktstundu skaits un niecīgs stundu skaits citu pienākumu pildīšanai. Tas nozīmē, ka šos darbus veic brīvajā laikā un tas nav apmaksāts. Lai nodrošinātu pilnas slodzes darbu un līdz ar to arī nopelnītu iztiku, nepieciešams strādāt vēl kādā skolā.
Otrkārt, vadītājs un pedagogi vēlas zināt likmes un atalgojumu, pirms jaunā mācību gada uzsākšanas. Līdz šim pat nelielas skolēnu skaita izmaiņas būtiski ietekmējušas finansējumu skolai.
Treškārt, skolās notiek pedagogu paaudžu maiņa. Skolotāji ar milzu darba pieredzi vēlas doties pelnītā atpūtā, taču speciālistu trūkuma dēļ katru gadu no jauna piekrīt vadītāja lūgumam vēl tomēr strādāt.
Un, visbeidzot, ikkatra skola Latvijā – pilsētā, laukos vai pierobežā, ir tiesīga saņemt atbilstošu finansējumu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Lai lauku skolotāji, kuri ir izcili sava amata veicēji, paliktu strādāt sava pagasta skolā, nevis mērotu garu ceļu uz pilsētas skolu, kurā piedāvāts augstāks atalgojums un sabalansēta slodze.