Izglītības un zinātnes ministrijā jau trešo mēnesi strādā starpinstitucionāla Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa. Pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidē svarīgi ir ikvienas izglītības iestādes priekšlikumi un viedoklis, tāpēc darba grupa aicina skolas būt atsaucīgām un līdz 2021.gada 8.janvārim piedalīties klases lieluma un mācību plāna nodrošinājuma testēšanā.
Darba grupa piedāvā testēt idejas mērķdotācijas aprēķinam pedagogu darba apmaksai, par pamatu ņemot izglītības programmu un klases lielumu jeb tā saukto "klases grozu", kas paredz finansējuma sadali atbilstoši klases lielumam. Tas ļauj finansēt, piemēram, pedagoga palīga darbu klasēs ar lielāku skolēnu skaitu, kā arī dalīt klases grupās plānā paredzētajos gadījumos.
Analizējot Latvijas skolēnu skaita demogrāfisko situāciju un klašu piepildījumu, kā arī starptautisko praksi, darba grupa piedāvā sniegt viedokļus par šādiem klašu grozu intervāliem:
- 8 - 11 skolēni - "mazais grozs",
- 12 - 20 skolēni - "vidējais grozs";
- vairāk par 21 skolēnu - "lielais grozs".
Tiek domāts arī par pavisam nelielām klasēm - no 1 līdz 7 skolēniem jeb par tā saukto "mikro grozu". Tomēr šādu klašu gadījumā līdzfinansējuma atbildība būtu jāparedz arī skolas dibinātājam. Šeit tiek piedāvāts, ka pavisam mazās klases 50% apmērā finansē konkrētā pašvaldība no sava budžeta.
Veidojot "klašu grozu" pieeju ir ņemts vērā katras klases mācību plāna stundu skaits. Tātad, "klases grozā" ir iekļautas kontaktstundas, t.sk. audzināšanas stunda, konsultācijas un kvalitatīva mācību procesa sagatavošanai nepieciešamās skolotāja darba stundas (sagatavošanās laiks, skolēnu darbu labošanas laiks u.c.). Šis sadalījums ir piesaistīts klases lielumam. Īpaši domāts arī par iekļaujošajām klasēm, kā arī neklātienes un tālmācības klasēm.
“Klases grozs" kā pieeja jau lieliski tiek piemērots Lietuvā. Ievērojot kaimiņu labo pieredzi, tiek piedāvāts mērķdotācijas finansējumu sadalīt divās plūsmās. Tas nozīmē, ka daļu mērķdotācijas saņem skola mācību plāna nodrošinājumam, iekļaujot arī pedagoga palīgu un speciālo pedagogu, savukārt otru daļu mērķdotācijas saņem pašvaldība, un šis finansējums paredzēts skolu administrācijas (skolu direktoru un vietnieku) algu fondam, kā arī atbalsta personāla (izglītības psihologu, skolotāju logopēdu, karjeras konsultantu) algu fondam.
Lietuvas pieredze arī rāda iespēju, kā atbalstīt tās skolas, kuras nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Latvijā papildus “klases grozam” tiek piedāvāts ieviest "kvalitātes grozu", kas būtu papildfinansējums skolai nevis par īpašu statusu, bet par kvalitāti.
Darba grupas materiāli, t.sk. Lietuvas pieredzes stāsts un modeļi testēšanai, ir pieejami Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.