Pulcējoties 10 komandām no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Latvijas, 18. septembrī norisinājās Eiropas Savienības (ES) 7. CASSINI kosmosa hakatona fināls. Nacionālajā atlasē ceļazīmi uz starptautisko konkursu ieguva un Latviju pārstāvēja komanda “NEAMO”, kas prezentēja savu unikālo risinājumu – satelītattēlu datu izmantošanu zivju slimību riska novērtēšanai un agrīnai noteikšanai.
Šogad aktivitāte tika veltīta satelītdatu izmantošanai ilgtspējīgas attīstības biznesa ideju realizēšanai. Trīs dienu garumā, no 13. līdz 15. septembrim, kosmosa hakatons norisinājās paralēli 10 Eiropas valstīs, t.sk., Latvijā. Dalībai hakatonā bija pieteicies rekordliels pieteikumu skaits, t.i., no Latvijas reģistrējās 134 dalībnieki, kas ir pat 2-3 reizes vairāk nekā citās dalībvalstīs. Rekordlielais pieteikumu skaits no Latvijas apliecināja lielu interesi par kosmosa nozari un tās potenciālu, turklāt 11 komandas demonstrēja izcilas zināšanas un tehnoloģiskās inovācijas.
Īpaši novērtējot Latvijas kā dalībvalsts pieteikumu, nacionālo hakatonu apmeklēja Štefans Šneiders (Stefan Schneider), ES Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) kosmosa lejupējā sektora uzņēmējdarbības vadītājs, kurš savā uzrunā akcentēja satelītdatu lielo potenciālu, attīstot komerciālos produktus un pakalpojumus. Ar kosmosu saistītie lejupējie (angļu – downstream) risinājumi nozīmē satelītdatu izmantošanu, lai attīstītu komerciālus produktus un pakalpojumus uz Zemes.
Nacionālajā hakatona atlasē 1. vietu un naudas balvu 1 000 EUR apmērā ieguva komanda “NEAMO”, izcīnot iespēju Latviju pārstāvēt Eiropas atlases konkursā. “NEAMO” prezentēja inovatīvu pieeju, kas varētu palīdzēt samazināt zivju mirstību jūras zivaudzētavās, uzlabot resursu efektivitāti un veicināt ilgtspējīgu akvakultūras attīstību. 2. vietas ieguvēji "EcoSat" saņēma 700 EUR balvu. Izmantojot satelītattēlus, LiDAR datus un vides ieskatus, komanda novērtēja ar kokiem saistītos riskus infrastruktūrai, novēršot bojājumus un atbalstot ilgtspējīgu attīstību. Papildus tam "EcoSat" ieguva arī Ekonomikas ministrijas simpātijas balvu par labāko prezentāciju un kosmosa komunikāciju. Turpretim 3. vietu un 400 EUR balvu ieguva komanda "LevelUp", kura akcentēja, ka "labi izlietots ūdens piliens ir nopelnīts ūdens piliens!", un prezentēja hidroelektrostaciju monitoringa sistēmas izveidi, tiecoties uz visefektīvāko atjaunojamo ūdens resursu izmantošanu.
Hakatona rīkotāji atzīst, ka “NEAMO” un citu komandu hakatona laikā attīstītās izcilās idejas ir apliecinājums Latvijas jauniešu interesei un spējai radīt augstas pievienotās vērtības digitalizācijas risinājumus un drosmei sacensties starptautiskā līmenī. Tas ir būtisks faktors Latvijas kosmosa nozares ekosistēmas turpmākai attīstībai. Organizatori arī īpaši novērtēja nozares profesionāļu proaktīvu iesaisti hakatona īstenošanā kā mentoriem un komandu uzdevumu definēšanā, kas vēlreiz parāda nozares saliedētību un atvērtību dalīties ar kompetencēm.
Lai pēc iespējas veiksmīgāk parādītu, kā jaunās tehnoloģijas un lielie dati var palīdzēt rast risinājumus gan vietējiem, gan globāliem izaicinājumiem, hakatona dalībniekus konsultēja 17 mentori no dažādām nozarēm, tostarp tehnoloģiju, biznesa un kosmosa industrijas. Mentoru ieteikumi palīdzēja komandām attīstīt savas idejas, pielāgot tās tirgus vajadzībām un izstrādāt praktiskus risinājumus.
Lai gan Latvijas komanda neplūca uzvaras laurus ES līmenī, gan "NEAMO", gan citas komandas ir ieguvušas jaunus kontaktus un labprāt vēlas turpmāk attīstīt savas kosmosa hakatona idejas, izmantojot citus jaunuzņēmumu atbalsta instrumentus vai iekļaujot jaunās zināšanas studiju noslēguma darbos. Hakatona laikā attīstītās izcilās idejas ir apliecinājums Latvijas jauniešu interesei un spējai radīt augstas pievienotās vērtības digitalizācijas risinājumus un drosmei sacensties starptautiskā līmenī.
ES 7. CASSINI hakatonu Latvijā rīkoja Latvijas Kosmosa industrijas asociācija sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centru, Izglītības un zinātnes ministriju un tās veidoto zinātnes komunikācijas platformu “researchLatvia” un Ekonomikas ministriju. Bezmaksas pieeju augstas izšķirtspējas satelītdatiem sniedza uzņēmums “Airbus Defence & Space”.
Vairāki partneri hakatona dalībniekiem piedāvāja reālas problēmsituācijas, ko varētu risināt: Rīgas dome (civilā aizsardzība un ilgtspējīgā dzīvošana), Latvijas Nacionālā kūdras biedrība (emisiju monitorings un tirdzniecība), Privātais mežs (ilgtspējīgs bizness mežu nozarē) un “Gravity Team” (blokķēdes tehnoloģijas satelītdatu izmantošanā).
Komandas “NAEMO” risinājums – satelītattēlu datu izmantošana zivju slimības riska novērtēšanai un agrīnai atklāšanai
Ideja
“NEAMO” mērķis ir risināt būtisku problēmu – slimību uzliesmojumus piekrastes zivjaudzētavās, kas rada ievērojamus finansiālus zaudējumus akvakultūras nozarei. Paredzams, ka līdz 2050. gadam jūras velšu patēriņš dubultosies, un 17% no audzētajām zivīm mirst no slimībām, tādēļ ir nepieciešami efektīvi risinājumi slimību uzraudzībai un novēršanai. Piemēram, Norvēģijas lašu nozare katru gadu zaudē 2 miljardus eiro zivju mirstības dēļ. “NEAMO” risinājums ir agrīnās brīdināšanas sistēma, kas izmanto satelītdatus un progresīvus slimību prognozēšanas modeļus, lai palīdzētu zivju audzētavām novērst uzliesmojumus, pirms tie nodara ievērojamu kaitējumu.
ES kosmosa tehnoloģijas
“NEAMO” izmanto Copernicus Sentinel satelītu datus, lai izsekotu vides faktoriem, piemēram, ūdens temperatūru, skābekļa līmeni un vēju, kam ir izšķiroša nozīme slimību uzliesmojumu prognozēšanā. Integrējot šos datus ar zivju audzētavu slimību uzliesmojuma vēstures datiem, platforma var modelēt slimību izplatību un agrīni brīdināt. ES kosmosa tehnoloģiju izmantošana sniedz iespēju veikt novērojumus gandrīz reāllaikā un plaša mēroga uzraudzību, ļaujot zivsaimniecībām ātri reaģēt, tādējādi uzlabojot zivju veselību un samazinot ekonomiskos zaudējumus.
Kosmosa vide un zaļā pāreja
Komanda “NEAMO” sniedz ieguldījumu vides ilgtspējības izaicinājuma risināšanā akvakultūrā. Samazinot zivju mirstības līmeni un uzlabojot resursu efektivitāti, “NEAMO” palīdz novērst pārmērīgu antibiotiku lietošanu un samazina kaitīgo praksi, kas var kaitēt jūras ekosistēmām. Tas atbilst ES zaļās pārejas mērķiem, jo veicina veselīgāku pārtikas ražošanas sistēmu izveidi un atbalsta ilgtspējīgas jūras velšu nozares attīstību, kas spēj apmierināt globālo pieprasījumu, nekaitējot videi.
