Piektdien, 13. septembrī, notikušais seminārs par praktiskas ievirzes pētījumu* programmas trešās kārtas īstenošanas nosacījumiem pulcēja lielāko interesentu skaitu no visu programmas līdzšinējo atlases kārtu semināriem. Praktisko pētījumu programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un tā ir viens no apjomīgākajiem pētniecības finansējuma avotiem Latvijā pēdējo gadu laikā. Trešajā atlases kārtā kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 13,3 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzfinansējums vairāk nekā 10,4 miljonu eiro apmērā. Ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem (komercpētniecības projektiem) pieejamais publiskais finansējums ir 5,66 milj. eiro, savukārt ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem – 7,63 milj. eiro. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā kārtā turpinās līdz š.g. 21. oktobrim.
Semināra ievadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece–Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere prezentēja IZM veikto analīzi par pētniecības tēmām, kas piesaistījušas vislielāko publiskā finansējuma apjomu, un pētnieciskās aktivitātes līmeni zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos. S.Šmīdlere atzīmēja, ka augsta uzņēmēju interese un aktīva pētnieku un uzņēmēju sadarbība vērojama zināšanu ietilpīgas bioekonomikas, viedās enerģētikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā**. Biomedicīnas un viedo materiālu, un tehnoloģiju jomā kopumā aktīvākā pētniecība notiek zinātniskajās institūcijās – vislielākās investīcijas piesaistītas tādām jomām kā biofarmācija, translācijas un personalizētā medicīna un infekciju slimības, kā arī jaunu ražošanas tehnoloģiju un iekārtu izstrādei sadarbībā ar esošajām industrijām. Kā jomas, kurās ir uzkrāta nozīmīga zināšanu bāze un ir augsts vērtīgas sadarbības un pētniecības rezultātu komercializēšanas potenciāls, izceļama translācijas un personalizētā medicīna, nanotehnoloģijas un nanokompozīti, funkcionālie materiāli, zemes tālizpēte un izglītības tehnoloģijas, kuru attīstību šobrīd lielākoties virza zinātniskās institūcijas.
Uzsvars šajā praktiskas ievirzes pētījumu projektu atlases kārtā būs spēcīgiem partnerības projektiem starp zinātniekiem un uzņēmējiem ar skaidru pētniecības idejas zināšanu pārneses un rezultātu komercializācijas plānu, kā arī projektiem ar jauno zinātnieku iesaisti, dodot tiem iespēju uzņemties jaunus pētniecības izaicinājumus. Praktiskās pētniecības programma mudina projektos iesaistīt arī studējošos, sniedzot tiem iespēju gūt praktisko pieredzi zinātnē, strādājot pieredzējušu pētnieku vadībā.
Inta Švirksta, IZM Struktūrfondu departamenta vecākā eksperte, aicināja pētniecības organizācijas un uzņēmējus īstenot efektīvas sadarbības projektus kopīgi nosakot sadarbības projekta tvērumu, dalot kā pētniecības darbus, tā arī projekta riskus un rezultātus atbilstoši katras puses ieguldījumam. Jebkura laba ideja, kuras īstenošanai ir apvienojušies zinātnieki un uzņēmēji, ir solis pretī idejas komercializēšanai jeb ieviešanai tirgū.
Seminārā ar pieredzes stāstiem par jau īstenošanā esošiem projektiem un sadarbību ar zinātniskajām institūcijām dalījās arī divi uzņēmēji, uzsverot, ka programma ir lieliska iespēja īstenot ambiciozas idejas un pārvērst tās saviem klientiem un sabiedrībai nepieciešamos risinājumos. Uzņēmuma “Tilde” pārstāve Inguna Skadiņa atzīmēja, ka papildu ieguvums no jebkura projekta ir jaunas idejas turpmākiem projektiem. Skadiņa arī aicināja rūpīgi un gudri plānot laika resursus, ļaujot katram projekta dalībniekam nodarboties ar to, kas viņam sanāk vislabāk – pētnieki veic pētniecību un atbild par idejas attīstību, savukārt administratīvie darbinieki nodrošina projekta administratīvo vadību. Projekta īstenošana ir arī lieliska iespēja jaunu tehnoloģiju izpētei un sadarbībai ar spēcīgākajiem Eiropas akadēmiskajiem un industriālajiem centriem. Uzņēmuma “Tehniskā Ortopēdija” pārstāvis Oskars Gainutdinovs no maza uzņēmuma skata punkta pastāstīja savu pieredzi, kā no projekta idejas nokļūt līdz gatavam risinājumam, šajā gadījumā izstrādātai un aprobētai koncepcijai hibrīda elektriskajiem riteņkrēsliem ar asistējošām funkcijām. Gainutdinovs arī kliedēja bažas par pārlieku lielu administratīvo slogu projekta sagatavošanā un uzsvēra, ka liels atbalsts ir sadarbība ar speciālistiem projekta dokumentācijas sagatavošanai, ko uzņēmums “Tehniskā Ortopēdija” izmantojis arī sava projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā.
Detalizēti projektu iesniegumu atlases nosacījumi un projektu iesniegumu sagatavošanai nepieciešamie materiāli ir pieejami CFLA tīmekļvietnē.
IZM pārstāvju prezentācijas seminārā apskatāmas šeit:
“Praktiskie pētījumi, 3. kārta”
“1.1.1.1. pasākums «Praktiskas ievirzes pētniecība» trešā kārta”
Praktisko pētījumu programmas iepriekšējās atlases kārtās ar ERAF finansējumu tiek īstenoti 118 projekti, to īstenošanā kopumā investējot vairāk nekā 73 miljonus eiro.
*Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākums „Praktiskas ievirzes pētījumi”
**Bioekonomikas jomā (tā ietver atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un to pārveidošanu pārtikā, lopbarībā, bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā) visapjomīgāk uzņēmumi finansējuši pētniecību inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei no koksnes un lauksaimniecības izejvielām un to blakusproduktu izmantošanas, kā arī augu un dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijās un ilgtspējīgā mežu audzēšanā. Viedās enerģētikas jomā visapjomīgāk uzņēmumi iesaistījušies sadarbības projektos alternatīvās degvielas, biodegvielas izpētē, kā arī energoapgādes sistēmu vadībā/ viedajos tīklos un energoefektivitātes risinājumos ēkās un industrijā. IKT jomā, savukārt, uzņēmumu augstākā interese bijusi par pētniecību un attīstību elektronikā/ robotikā, datorlingvistikā, algoritmos un datormodeļos, mašīnmācīšanās jomā.