Valsts kontroles revīzijas “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” ietvaros konstatētais un secinājumi ir nozīmīgi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) turpmākajam darbam pieaugušo izglītības attīstības jomā, akcentējot jautājumus, kas ļauj pilnveidot pieaugušo izglītības mācību organizēšanas procesu un ar to saistītos apstākļus mērķa grupas dalībniekam, tai skaitā tiem, kuriem trūkst darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes vai kuriem tās saskaņā ar darba tirgus prognozēm būs nepietiekamas nākotnē.
VIAA projekts nodarbināto pieaugušo dalībai mācībās, kas īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir palīdzējis mazināt šķēršļus dalībai mācībās un būtiski palielinājusies mācību pieejamība un piedāvājums. 2016. gadā 14,5% pieaugušo norādīja, ka izmaksu dēļ nevar atļauties mācīties, savukārt 2022.gadā, neraugoties uz inflāciju un vispārējo cenu kāpumu tikai 5,5% respondentu izmaksas norādījuši kā šķērsli mācībām.
Pirms VIAA īstenotā projekta “Mācības pieaugušajiem” uzsākšanas, Latvijas pieaugušo iedzīvotāju dalība mācībās salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm bija zema, saņemot Eiropas Komisijas un OECD rekomendācijas palielināt visu iedzīvotāju dalību mācībās, lai veicinātu mūžizglītības kultūras attīstību. 2022. gadā pieaugušo dalība mācībās saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem ir sasniegusi augstāko rādītāju Latvijas novērojumu vēsturē – gandrīz 10%, par diviem procentpunktiem pārsniedzot 2024. gadam plānoto mērķi.
Vērtējot mācību ietekmi uz nodarbinātību, tā jāskata arī nodarbinātā spējā saglabāt esošo darbu, efektīvi pielāgoties darba izmaiņu apstākļiem, praksē izmantot zināšanas un prasmes no citām jomām vai pat uzsākt uzņēmējdarbību pilnīgi citā jomā, turklāt tieša ietekme uz nodarbinātību var rasties arī ilgākā laika periodā.
Mācības pieaugušajiem kopš VIAA īstenotā projekta sākuma 2017. gadā savu kompetenci ir pilnveidojuši vairāk nekā 76 000 nodarbināto no 25 gadu vecuma.
Apgūt 2309 dažādas izglītības programmas piedāvāja 124 izglītības iestādes, no tām 61% ir bijušas privātās izglītības iestādes un 39% - publiskā sektora izglītības iestādes. Pēc izglītības programmas veida mācību dalībnieki visvairāk izvēlējušies apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmas, kas ilga vairākas nedēļas vai mēnešus – tās pabeidza vairāk nekā 37 000 nodarbināto. Pieprasītākās ir bijušas izglītības programmas, kas sniedz iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās – programmas šajā nozarē ir beiguši gandrīz 35 000 nodarbināto.
Vairāki Valsts kontroles ieteikumi saskan ar IZM jau savlaicīgi plānoto rīcību par valsts atbalsta nodarbināto mācībām turpināšanu, tostarp kompleksa atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni, tajā skaitā paredzot lielāku uzsvaru uz šo iedzīvotāju mērķtiecīgu sasniegšanu un komunikācijas īstenošanu.
Tāpat IZM aktīvi sadarbojas ar Ekonomikas ministriju kā vadošo iestādi cilvēkkapitāla attīstības jautājumos un Labklājības ministriju pieaugušo izglītības pārvaldības konsolidācijas procesā un vienotas pieejas mācību vajadzību noteikšanā attīstībā.