Par attālinātajām mācībām no vecāku skatu punkta stāsta Inga Akmentiņa – Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja un mamma trīs bērniem.
Ekspresintervija
„Iesaku katram skatīties uz sevi – ko es pats varu darīt, lai situāciju uzlabotu? Varbūt varu pajautāt bērnu klases audzinātājām – kā es pats varu būt noderīgs?”
Ar kādām sajūtām vecāki pašlaik skatās uz bērnu mācīšanos no mājām?
Vecāku sajūtas ir ļoti dažādas un atšķirīgas. Viss ir atkarīgs gan no skolas, kurā viņu bērni mācās, gan arī no bērnu vecuma, kā arī no tā, cik vecākiem pašiem ir vienkārša vai sarežģīta strādāšana no mājām. Esmu ievērojusi, ka tiem vecākiem, kuri arī līdz šim varēja strādāt attālināti, pašlaik ir vienkāršāk. Salīdzinoši mierīgāk jūtas to bērnu vecāki, kuru bērniem skolas uzdevumus uzdod samērīgā apjomā un intensitātē. Tajās ģimenēs, kurās bērni ir vecumā līdz 4. klasei, ir mazliet lielāks apjukums. Bet apjukums ir visiem. Mēs visi esam nonākuši neordinārā situācijā un pat bez attālinātās mācīšanās, esam apjukuši.
Kas ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem vecākiem pašlaik jātiek galā?
Spēt pašiem atrast mieru sevī, lai mazinātu savu stresu un satraukumu par notiekošo. Par printeru un tehnoloģiju pieejamību var runāt tikai pēc tam. Šīs emocijas ir normāla reakcija uz krīzi, un tās ir katram, galvenais ir to saprast un mācīties emocijas vadīt. Tad arī var atrast risinājumu tehnoloģiskajām problēmām.
Otrs lielais izaicinājums ir tiem vecākiem, kuriem nav iespēja ar ģimeni uz laiku pārcelties uz laukiem. Ar dažāda vecuma bērniem sēdēt četrās sienās pilsētā nav viegli – bērnu dabiskais stāvoklis ir kustība, bet, kur lai šobrīd kustas? Protams, var iziet ārā, bet, cik tad ilgi var staigāt pa vieniem un tiem pašiem kvartāliem? Satraukti ir pusaudžu vecāki, jo bērni šajā vecumā grib kaut kur iet, pulcēties baros, uzkavēties lielveikalos.
Mammamuntetiem.lv ir vide, kurā vecāki dalās gan savā pieredzē, gan jautājumos. Vai varat padalīties, kas pašlaik ir tie stāsti un jautājumi, kurus saņemat par attālināto mācīšanos?
Ievērojām, ka pirmajās dienās, kad attālinātā mācīšanās aizsākās, vecāki bija ļoti satraukti. Viņus satrauca tieši praktiskā mācīšanās puse – kā mājās organizēt attālināto mācīšanos, kā trīs reizes dienā pabarot visu ģimeni, it sevišķi, ja tās ir daudzbērnu ģimenes. Ne viens vien sūdzējās par mācību procesu, ka skolas uzdod pārāk daudz vai pārāk sarežģītus uzdevumus.
Daudzi vecāki pirmajā izbīlī sūdzējās, ka arī viņi, viņu ģimenes gribētu saņemt atbalstu no valsts. Bet, kad uzdevām jautājumu, kādu atbalstu viņi gribētu saņemt, bija grūti konkrēti to nosaukt. Šobrīd savukārt redzam, ka vecākiem pirmās emocijas ir jau pāri. Tomēr vecāki dalās, ka noteikti negribētu, lai bērniem pagarina mācību gadu. Kā alternatīva ir izteikta doma agrāku mācību gada uzsākšanu – piemēram, no augusta vidus.
Portālā Mammamuntetiem.lv pašlaik esam izveidojuši speciālu rubriku par mācīšanos no mājām. Tajā ir gan speciālistu ieteikumi, gan vecāku pieredzes. Ir vecāki, kuri mums sūta īsus video ar to, kā viņu bērni mājās mācās. Šos video publicējam Instagram stāstos.
Ministrija ir izveidojusi sadarbību ar “ReTV” un “Sportacentrs.com TV”, un kā papildu atbalsts skolēniem mācībās no mājām jau no pirmdienas, 6. aprīļa, notiks mācību raidījumi “Tava klase”. Kā vērtējat šo iniciatīvu? Vai tā varētu būt vērtīgs atbalsts arī vecākiem, kuri pašlaik organizē bērnu mācīšanos mājās?
Noteikti! Lielai daļai šāds atbalsts noderēs. Ja kādam vecākam ir vēl kāda ideja vēl kādai iniciatīvai, noteikti aicinu dalīties, rakstīt, piemēram, mums. Tāpat aicinu vecākus sazināties ar savu bērnu klases audzinātāju vai skolu, apvaicājoties – varbūt vecāki var būt kā noderīgi. Pašlaik visām pusēm ir svarīgi apzināties, ka tikai sadarbojoties mēs veiksmīgāk tiksim pāri šiem laikiem.
Kā jūs pati savā ģimenē tiekat galā ar attālināto mācīšanos?
Esam pārcēlušies uz laukiem. Esmu laimīga un priecīga, ka mums ir lauki. Jā, ir neērtības, jo ģimenē esam pieci, bet māja ir neliela, bet kopumā mēs tiekam galā ļoti labi. Priecājos, ka mūsu vecāko bērnu skola neuzdod pārāk daudz uzdevumu. Iespējams, nākamajās nedēļās uzdotā būs vairāk, tomēr sākumposms ir sācies visai līgani, mūsu 5. un 8. klases bērni ar uzdoto ļoti labi tiek galā. Novērtēju, cik bērni ir patstāvīgi. Protams, pa reizei notiek kāda pašķendēšanās, bet tas pieder pie lietas.
Arī bērnudārza vecuma meitai ir atsūtīti darbiņi, kurus viņa labprāt pilda rīta cēlienā, kamēr mācās arī vecākā māsa un brālis. Bet bērni grib atpakaļ uz skolu.
Domāju, ka šobrīd grūtāk ir tām ģimenēm, kurām līdz šim bijušas kādas attiecību problēmas vai arī kurās bērniem jau iepriekš bijušas mācīšanās grūtības. Tām ģimenēm šis mājās būšanas laiks visticamāk sagādā vairāk raižu.
Mums nevienam nav bijušas šādas pieredzes. Iespējams, ja mūsu saruna notiktu vēl pēc divām vai trim nedēļām, arī mūsu ģimenē būtu cits stāsts. Bet pašlaik tiekam ar visu galā salīdzinoši labi.
Ko jūs novēlētu vecākiem un arī skolēniem šajā laikā, kamēr mācāmies attālināti?
Noteikti pieņemt sevī apziņu, ka šis ir laiks, kurā tikai visi kopā sadarbojoties, varam tikt pie labākā rezultāta. Nekur tālu netiksim, ja meklēsim vainīgos, ja sūdzēsimies par skolotājiem vai skolu, nemeklējot konstruktīvus risinājumus. Iesaku katram skatīties uz sevi – ko es pats varu darīt, lai situāciju uzlabotu? Varbūt varu pajautāt bērnu klases audzinātājām – kā es pats varu būt noderīgs?
Foto: no personīgā arhīva