Lai izvērtētu esošo pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli un sagatavotu priekšlikumus tā pilnveidei, no 2020.gada 29.oktobra līdz 2021.gada 23.aprīlim strādāja Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā starpinstitucionālā darba grupa. Šodien, 5. maijā, ar darba grupas rezultātiem iepazinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Savukārt valdībā informatīvo ziņojumu ar darba grupā izstrādātajiem priekšlikumiem IZM plāno iesniegt līdz maija beigām. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piedāvā Saeimai pedagogu algas celt līdz 1200 eiro tuvākajā laikā un līdz 1500 eiro vidējā termiņā.
Paredzēts, ka pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli praksē varētu sākt īstenot no 2022. gada 1. septembra. Pilnveidotais modelis ietver gan pirmsskolas izglītības, gan pārējo vispārējās izglītības posmu pedagogu darba samaksas pieauguma un aprēķina principu maiņas piedāvājumu. Abi rezultāti indikatīvi iezīmē arī papildu fiskālo ietekmi valsts budžetam – 2021. gadam 0,8 milj.eiro, 2022. gadam 28,7 milj.eiro un 2023.gadam 73,5 milj.eiro.
Pirmsskolas izglītības jomā galvenais uzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgākus mērķdotācijas aprēķina nosacījumus, stiprinot pirmsskolas izglītības kvalitāti un pieejamību, kā arī sekmēt iekļaujošo izglītību un mazināt nevienlīdzību pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba samaksā.
Pirmsskolas izglītības skolotāju darba samaksas pieaugums ir iecerēts jau no 2021.gada 1.septembra, par 5% paaugstinot vienas darba stundas izmaksas, nosakot zemāko algas likmi 872 eiro. Lai ieviestu šīs pārmaiņas valsts budžetā jārod 0,8 milj.eiro un pašvaldību budžetā 1,4 milj.eiro. Aprēķinu principu pilnveide notiktu, mainot pedagogu proporciju pret bērnu skaitu grupiņā, paredzot papildu pedagogu speciālajās grupās, kā arī palielinot logopēdu pieejamību. Vienlaikus ar aprēķina principu maiņu iecerēts kāpināt vienas darba stundas izmaksas par 10%, no 01.09. 2022.nosakot zemāko algas likmi 940 eiro. Abas šīs pārmaiņas plānotas no 2022.gada 1.septembra, tāpēc 2022. gada valsts budžetā paredzēts pieteikt 8,0 milj.eiro, savukārt pašvaldību budžetos jārod 7,4 milj.eiro.
Izstrādājot priekšlikumus vispārējās izglītības jomā, galvenie mērķi bija mazināt skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu. Tāpat ir svarīgi palielināt atbalstu iekļaujošai izglītībai un pakāpeniski palielināt skolotāja slodzē apmaksāto darba laiku kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas pilnveides piedāvājumu arī veido divas daļas – ikgadējs darba samaksas apjoma pieaugums 8,4% apmērā, kā arī aprēķina principu maiņa. Viena no centrālajām izmaiņām aprēķinos saistīta ar pāreju no skolēna līmeņa (tā sauktā "nauda seko skolēnam") uz klases līmeni, tādējādi mazinot nelielu skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu. Ieviešot tā saukto "normēto klasi", tika modelēta maza klase (8 līdz 14 skolēni), vidēja klase (15-20 skolēnu) un liela klase (vairāk par 21 skolēnu). Arī speciālajai izglītībai, tālmācības, neklātienes formai un ieslodzījumu vietām tika atbilstoši pielāgoti klašu veidi. Teritoriālā ietekme aprēķinos ietverta minimāli, bet paredzēts papildu atbalsts skolām pierobežā un novados ar zemu izglītojamo blīvumu.
Otra svarīgākā izmaiņa aprēķinos saistīta ar pāreju no 30 stundu darba slodzes uz 40 stundām, tādējādi palielinot salīdzināmību starp profesijām. Šāda pāreja nozīmē to, ka, sākot no 2022.gada 1.septembra, zemākā darba algas likme būs nevis 900 eiro par 30 stundām, bet gan 1200 eiro par 40 darba stundām. Savukārt priekšlikums iespējamai zemākai algas likmei no 2024. gada 1. septembra ir 1500 eiro. Abi priekšlikumi par zemākās algas likmes celšanu ir jānostiprina valsts budžeta bāzē.
Trešā svarīgākā pārmaiņa saistīta ar pakāpenisku virzību uz tādu skolotāja darba slodzes sadalījumu, kur 60% no slodzes paredzēti darbam ar skolēniem klasē, savukārt 40% - citiem pienākumiem.
Diskutējot par izmaiņām darba slodzes proporcijā, darba grupa rosināja to īstenot pakāpeniski, jo pretējā gadījumā varētu veidoties liels skolotāju vakanču skaits. Tāpēc šāda pāreja tiek piedāvāta vairāku gadu periodā, no 2022. gada 1. septembra citiem pedagoga pienākumiem veltot ne mazāk kā 25% no kopējās slodzes, no 2023. gada 1. septembra – ne mazāk kā 30%, no 2024. gada 1. septembra – ne mazāk kā 35% un no 2025. gada 1. septembri – ne mazāk kā 40%.
Gan darba samaksas 8,4% pieauguma, gan aprēķina maiņas ieviešana paredzēta no 2022. gada 1. septembra, tāpēc 2022. gada valsts budžetā paredzēts pieteikt 20,7 milj.eiro un 2023. gadam – 54,2 milj.eiro.
Ar darba grupas sastāvu, uzdevumiem un sēžu materiāliem var iepazīties IZM mājaslapā.