2024. gada 23. maijā Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas padome, kurā tikās kosmosa un pētniecības jomu ministri, lai apspriestu gaidāmo ES Kosmosa likumu, Eiropas konkurētspējas stiprināšanu ar kosmosa palīdzību, kā arī diskutēja par pētniecību un inovāciju, lai nodrošinātu progresīvos materiālus industriālajai līderībai. Latvijas delegāciju vadīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
ES Kosmosa likums ir vēl nepublicēts tiesību akts, kas veicinās drošību, samazinot satelītu un nesējraķešu sadursmju riskus un kosmosa piesārņojumu, noturību, ieviešot kopīgas risku novērtējumu prasības, kā arī ilgtspējību, izveidojot kopējus noteikumus ietekmes uz vidi novērtējumiem kosmosa aktivitātēm. Sākotnēji bija sagaidāms, ka Eiropas Komisija publicēs tiesību akta priekšlikumu 2024. gada pavasarī, bet kavēšanās dēļ priekšlikums tiek sagaidīts šī gada rudenī.
Diskusijā par ES Kosmosa likumu S. Reinberga pauda atbalstu prasību ieviešanai, lai mazinātu kosmosa atlūzu piesārņojumu Zemes orbītās un sadursmju riskus starp satelītiem. Tika pausts atbalsts vienotam ES regulējumam, lai mazinātu riskus, ko rada noteiktu orbītu pārslodze, pieaugošais kiberuzbrukumu skaits kosmosa infrastruktūrai un kosmosā notiekošo darbību ietekme uz vidi.
Gaidāmais Eiropas Kosmosa likums būs nozīmīgs ieguldījums vairāku politisko prioritāšu īstenošanā, tostarp Eiropas zaļajā kursā. Parlamentārā sekretāre aicināja ievērot proporcionalitātes principu, lai pārlieku nenoslogotu mazos un vidējos uzņēmumus, tādējādi nesamazinot ES konkurētspēju kosmosa jomā. Vienlaikus Latvija aicināja neradīt pārāk lielu ieviešanas slogu mazajām ES dalībvalstīm, kā arī turpināt ES līmenī aktīvi investēt pētniecībā un inovācijās kosmosa nozarē.
Dienas otrajā pusē norisinājās Eiropas Kosmosa aģentūras ministru padome, kurā tika apspriesta Eiropas konkurētspējas stiprināšanu ar kosmosa palīdzību. Diskusijas laikā Latvijas pārstāve uzsvēra nepieciešamību aktīvāk integrēt kosmosa nozarē balstītus pakalpojumus ar to nesaistītos sektoros, atbalstot t.s. lejupējos (angļu - downstream) pielietojumus, piemēram, Zemes novērošanas datus, kā arī aktīvāk fokusēties uz jauno talantu attīstību.
Pētniecības ministru padomes ietvaros tika panākta politiskā vienošanās par EuroHPC regulas grozījumiem, ietverot Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (European High Performance Computing) darbību ar mērķi stiprināt Eiropas jaunuzņēmumu līderību uzticama mākslīgā intelekta jomā. Papildus pieņemts Padomes ieteikums par pētniecības drošību, apstiprināti Padomes secinājumi par zināšanu valorizāciju, pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu, kā arī pieņemti Padomes secinājumi par Eiropas konkurētspējas stiprināšanu ar kosmosa palīdzību.
Pētniecības ministru diskusijā par progresīvajiem materiāliem industriālajai līderībai S. Reinberga pateicās Eiropas Komisijai par nesen publicēto paziņojumu par progresīvu materiālu pētniecību un inovāciju, nodrošinot vadošo lomu rūpniecībā, un uzsvēra, ka viedie materiāli un fotonika, tehnoloģijas un inženiersistēmas ir viena no Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām. Latvijas pārstāve uzsvēra būtisko lomu jauno zinātnieku iesaistei materiālzinātnes pētniecībā un kā sekmīgu piemēru minēja nesen izveidoto Valsts pētījumu programmu viedo materiālu, fotonikas un inženierijas jomā. Kā piemērs veiksmīgai ES sadarbībai tika nosaukts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta koordinētais CAMART2 (Excellence Center of Advanced Material Research and Technology Transfer) projekts, kā arī Baltijas Biomateriālu ekselences centru.