Nolūkā stiprināt koledžu vietu un lomu Latvijas profesionālās izglītības institucionālajā sistēmā ir plānots noteikt, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.
Tāpat kā līdz šim koledžas īstenos Augstskolu likumā noteiktās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, un šo programmu absolventi saņems diplomu par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanu (Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5 līmenis (LKI5)). Šāda kvalifikācija ļauj uzsākt vai turpināt profesionālā darba gaitas, vai turpināt studijas atbilstošā bakalaura līmeņa studiju programmā, sākot ar otro vai trešo studiju gadu.
Izglītības un zinātnes ministrija ir tikusies ar visām koledžām, lai diskutētu par plānoto izmaiņu nepieciešamību un ietekmi uz koledžu darbību, atbildot uz koledžām aktuāliem jautājumiem. “Kopā ar nozares pārstāvjiem turpinām pilnveidot izglītības sistēmu. Plānotās pārmaiņas ļaus stiprināt koledžu pievilcības faktorus - īsā cikla profesionālās augstākās izglītības piedāvājumu, elastīgu pozīciju darba tirgus prasībām un orientēšanos uz jauniešu iekļaušanu darba tirgū,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Nepieciešamība precizēt koledžu regulējumu izriet no ministrijas virzītajām reformām augstskolu tipoloģijas un augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņai. Atbilstoši vīzijai par universitātēm Eiropas izglītības telpā, arī Latvijā augstskolu darbība turpmāk tiks stiprināta, integrējot izglītības, pētniecības un inovāciju attīstību jaunu zināšanu radīšanai un pārnesei, savukārt koledžas savā darbībā ir saistītas ar darba tirgum nepieciešamo cilvēkresursu sagatavošanu, nodrošinot nozarēm nepieciešamo jauno speciālistu sagatavošanu un esošo pārkvalifikāciju, un ir stiprināmas kā profesionālās izglītības institūcijas.
Veicinot resursu racionālu izmantošanu izglītības sistēmā, koledžas turpinās īstenot arī arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī attīstīs profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu piedāvājumu, lai uzturētu saikni starp profesionālo vidējo un augstāko izglītību.
Plānotās pārmaiņas precīzāk iezīmēs koledžu darbības nišu, atbilstoši tam tiks definētas prasības un vērtēšanas kritēriji, skaidrāk iezīmējot gan koledžu lomu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īstenošanā, gan akcentējot institūciju darbības profila atšķirību no augstskolām.
Plānotās pārmaiņas koledžām sniegs iespējas saņemt plašāku atbalstu studiju programmu modernizācijai, t.sk. profesiju standartu izstrādei, darba vidē balstītu mācību ieviešanai, modulāro izglītības programmu piedāvājuma paplašināšanai, kā arī līdzdalībai pieaugušo izglītības programmās.
Koledžas turpinās dalību Erasmus+ augstākās izglītības mobilitātes programmā, kā arī varēs pretendēt uz struktūrfondu investīcijām studiju programmu un akadēmiskā personāla attīstībai.
Koledžas savas darbības laikā ir apliecinājušas, ka sagatavo darba tirgū pieprasītus speciālistus, ar augstu nodarbinātības līmeni, konkurētspējīgu atalgojumu un labām karjeras attīstības perspektīvām. Par to liecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktais absolventu monitorings.