Kā visefektīvāk ieguldīt pieejamos ierobežotos resursus, lai panāktu maksimāli labāko rezultātu, pārejot uz mācībām valsts valodā – par to šodien 27.aprīlī, diskutēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos dalībnieki. Paplašinātajā sēdē piedalījās arī hakatona “Vienota skola” dalībnieki un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolēni un vecāki.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, sēdi atklājot, uzsvēra: “Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas bērnam un jaunietim līdzvērtīgas iespējas tālākajās izglītības gaitās un vēlāk darba tirgū. Tā ir starp augstākajām šīs valdības prioritātēm un ir vitāli svarīga, lai sekmētu gan vienotu informācijas telpu, gan sabiedrības saliedētību un valsts drošību.”
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar ministrijas sagatavoto rīcības plānu un tajā ietvertajiem pasākumiem pārejai uz valsts valodu, kas pakāpeniski sāksies jau no šā gada 1.septembra, kā arī īsi atgādināja par galvenajiem aizvadītajā nedēļā organizētā hakatona “Vienota skola” rezultātiem, ar ko tiks papildināts aktivitāšu kalendārs.
Uzklausot klātesošo, tajā skaitā, mazākumtautību skolu direktoru pieredzi, varēja pārliecināties, ka Latvijā jau šobrīd netrūkst labās prakses piemēru. Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs stāstīja, kā viņa vadītajā izglītības iestādē jau šajā mācību gadā, gudri izmantojot iekšējos resursus, latviešu valodas skolotāji apmāca savus kolēģus Tādejādi tiek vairota valodas kompetence un arī pārliecība par latviešu valodas lietošanu darbā ar skolēniem.
Arī Salaspils pašvaldībā ir nesena pieredze ar skolu reformu, kuras rezultātā tika apvienotas latviešu un mazākumtautību izglītības iestādes, un no šī piemēra varam gūt gan vērtīgas mācības, gan noderīgas idejas. Vienlaikus ir skaidrs, ka nav viena parauga, pēc kura visās Latvijas vietās un izglītības iestādēs ieviest pāreju uz valsts valodu. Pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības - Rīga, Daugavpils, Rēzekne būtu fokusa punkti, kuros arī izaicinājumi būs vislielākie.
Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka sadarbība ir izdošanās atslēga. Labi apzinoties, ka pirmsskolas posms ir noteicošais valsts valodas prasmju apguvē, tikpat būtiska ir pāreja uz mācībām 1. klasē, tātad – sadarbība starp pirmsskolu un skolu.
“Mēs nevaram lolot cerības, ka viena mēneša laikā iespējams mazākumtautību skolēnu valsts valodas zināšanas attīstīt līmenī, kādā tās ir bērniem no latviski runājošām ģimenēm. Valodas kompetence ir vairāku gadu darba rezultāts, un, tikai sadarbojoties, varam panākt to, ka mācību satura apguve bērniem nav apdraudēta valodas līmeņa dēļ,” atgādina Romans Alijevs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors.
Galvenais secinājums pēc aizvadītās sēdes – mūsu valstī netrūkst labu piemēru, mērķtiecīgu skolu direktoru un sadarbībai atvērtu skolēnu un viņu vecāku. Turpmāko četru mēnešu laikā ir svarīgi apkopot jau pieejamos resursus un pieredzes, uzklausīt visas iesaistītās puses un preventīvi novērst potenciālos riskus.