7. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrijā notika pētījuma “Neformālās izglītības piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā” prezentācija un ekspertu diskusija, kuras viena no būtiskākajām atziņām ir nepieciešamība izveidot un ieviest nacionālā līmenī mehānismu neformālās izglītības ietvaros iegūto prasmju novērtēšanai un atzīšanai tādās neformālās izglītības aktivitātēs, kurās šobrīd atzīšanas rīki nav pieejami.
“Kopš 2022. gada pievēršam īpašu uzmanību jaunatnes jomas pētniecībai, jo jauniešu vajadzības un vēlmes atšķiras no pārējās sabiedrības, taču šobrīd mums bieži vien trūkst datos balstītas informācijas. Pētniecības attīstība arī ļaus pilnveidot esošās un attīstīt jaunas rīcībpolitikas jaunatnes jomā,” uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece.
Kā liecina pētījuma dati visvairāk tikušas rīkotas radošās nodarbības (1631), vaļasprieku aktivitātes (1077), kultūras pasākumi un aktivitātes (898), sporta un aktīvās atpūtas aktivitātes (768) un mācības (738). Nedaudz retāk rīkotas aktivitātes brīvā dabā (447), diskusijas un domnīcas (435), semināri (398) un brīvprātīgais darbs (328). Salīdzinoši visretāk rīkotas tādas neformālās izglītības aktivitātes kā konferences (104), nometnes (163), projektu rakstīšanas pasākumi (186).
Kā atzīst pētījumā aptaujātie darba devēji darbinieku atlases procesā liela uzmanība tiek pievērsta kandidātu vispārējām prasmēm. Darba devēji min komunikāciju, analītisko un sistēmisko domāšanu, kā arī projektu vadību kā svarīgākās jauniešiem trūkstošās kompetences. Minētās kompetences jauniešos varētu tikt veiksmīgi attīstītas ar neformālās izglītības aktivitāšu palīdzību.
Viens no pētnieku ieteikumiem neformālās izglītības veicināšanai Latvijā ir izveidot un ieviest nacionālā līmenī mehānismu (sertifikāti, apliecinājumi, apliecības vai tml.) neformālās izglītības ietvaros iegūto prasmju novērtēšanai un atzīšanai tādās neformālās izglītības aktivitātēs, kurās šobrīd atzīšanas rīki nav pieejami, tam būtu arī netiešs ieguvums – iespēja veikt precīzāku uzskaiti par neformālās izglītības iesaistīto jauniešu skaitu un apgūtās kompetences.
Pētījuma mērķis bija izpētīt Latvijā īstenotās neformālās izglītības darbā ar jaunatni piedāvājuma atbilstību jauniešu interesēm un vajadzībām patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvei. Pētījuma laikā tika veikts izvērtējums par neformālās izglītības darbā ar jaunatni piedāvājuma Latvijā atbilstību jauniešu vajadzībām un interesēm, darba devēju vajadzībām, kā arī sagatavoti priekšlikumi turpmākās rīcībpolitikas plānošanai un labās prakses piemēru pārņemšanai.
Ar pētījumu var iepazīties šeit.