Eiropai ir nepieciešama visaptveroša informācija par studiju mobilitātes plūsmām, Eiropas Savienības izglītības ministru sanāksmē Briselē (Belģija), kas notika no 29. februārī līdz 1. martam, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
Eiropas sadarbības pamatā ir brīvas pārvietošanās princips. Tādēļ Eiropas Savienība cenšas īstenot ambiciozu politiku, lai veicinātu studentu mobilitāti un sadarbību augstākajā izglītībā. Erasmus+ programma ir viens no pamanāmākajiem šīs politikas veidiem. Mobilitāte sniedz studentiem iespējas palielināt viņu neatkarību un nodrošināt personīgo attīstību, prasmes, kas nepieciešamas darba tirgum. Tā vienlaikus veicina viņu izglītības, valodu un kultūras integrāciju. Mobilitāte veicina ne tikai uz zināšanām balstītu Eiropu, bet arī Eiropas pilsonību.
Starptautiskā sadarbība augstākajā izglītībā Eiropā pēdējo desmitgadē ir ievērojami paplašinājusies. Augstākās izglītības iestādes jau daudzus gadus strādā, lai attīstītu un paplašinātu starptautiskās partnerības. Eiropas Augstākās izglītības telpa un Eiropas izglītības telpa ir palīdzējušas izveidot sadarbības dinamiku, ko stiprina arī nesen izveidotās Eiropas universitāšu alianses.
Tādējādi ministru sanāksme tika veltīta pilna cikla studiju mobilitātei, un ar to saistītajiem aspektiem un sekām. Ministru diskusijas mērķis bija apzināt kopīgās intereses un veidot pamatu turpmākām diskusijām vai sadarbībai.
Diskusijā parlamentārā sekretāre S. Reinberga uzsvēra, ka, palielinoties mobilitātei, pieaug augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanas nozīme. Augstākās izglītības kvalifikāciju automātiskās atzīšanas līgums, ko parakstījušas Baltijas un Beniluksa valstis, stāsies spēkā š.g. 1. maijā. Mūsu studenti varēs gūt labumu no automātiskas augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanas sešās valstīs, un līgums ir atvērts jaunām līgumslēdzēju pusēm.
Parlamentārā sekretāre S. Reinberga norādīja, ka UNESCO dati liecina, ka apmēram pieci tūkstoši latviešu šobrīd studē ārzemēs, galvenokārt Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Dānijā un ASV. Taču būtu nepieciešama visaptveroša informācija par studiju mobilitātes plūsmām Eiropā. Tādēļ viņa aicināja ES dalībvalstis apsvērt pilnīga cikla studiju mobilitātes monitoringa sistēmas izveidi ES līmenī, lai iegūtu kvalitatīvus datus par ienākošo un izejošo mobilitāti.
Latvijā gandrīz 15% no visiem studentiem ir ārvalstu studenti. Pašlaik aptuveni puse no tiem nāk no Vācijas, Ukrainas, Zviedrijas, Indijas un Uzbekistānas. Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un 19 Latvijas augstskolas ir parakstījušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, tādējādi apliecinot, ka tās izpilda labas pārvaldības un ministriju noteiktos kritērijus atbildīgā ārvalstu studentu piesaistē un kvalitatīvu studiju nodrošināšanā. Parakstot vienošanos, augstskolas apstiprināja, ka turpinās darbu pie Latvijas augstākās izglītības starptautiskās atzīšanas, kā arī sekmēs studiju kvalitāti un konkurētspēju.