No 27. līdz 29. jūnijam jau piekto reizi notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai”. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme. Kongresa laikā dalībnieki apspriedīs globālo problēmu iespējamos risinājumus, kā arī atzīmēs Latvijas un latviešu zinātnes sasniegumus. Svinīgā atklāšana gaidāma 27. jūnija vakarā Hanzas Peronā, savukārt pārējie pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” ir tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni. Kā uzsver Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kongresa pievienotā vērtība ir ne tikai daudzpusīgie un pieredzes bagātie dalībnieki, bet arī iespēja vienkopus redzēt jaunākās Latvijas zinātnes inovācijas un diskutēt par aktuālākajām tēmām. “Šajā kongresā satiksies Latvijas zinātnes ekosistēmas dalībnieki, lai veicinātu zinātnisko sadarbību, inovācijas un zināšanu apmaiņu, veidojot plašākas perspektīvas mūsu valsts un sabiedrības attīstībai,” atzīmē ministre.
Šogad kongresā gaidāma ļoti daudzpusīga programma. 27. jūnijā paredzētas vizītes zinātniskajās institūcijās, bet tās pašas dienas vakarā, plkst. 18.30, Hanzas Peronā norisināsies V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa svinīgā atklāšana, kurā piedalīsies Latvijas Valsts prezidente (1999–2007) Vaira Vīķe-Freiberga, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, ekonomikas ministre Ilze Indriksone un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Tāpat gaidāmi arī muzikāli un dejiski priekšnesumi no vadošajiem amatiermākslas kolektīviem, kā arī diskusija “Māksla zinātnē, zinātne mākslā”.
Atlikušajās Kongresa dienās, 28. un 29. jūnijā, notiks dažādas plenārsesijas, diskusijas un prezentācijas, kurās piedalīsies gan zinātnieki no Latvijas, gan citām pasaules valstīm. Sagaidāmas uzstāšanās no tādiem speciālistiem kā Nacionālās atjaunojamo enerģiju laboratorijas (ASV) vadošā pētnieka Paula Stradiņa, Olborgas Universitātes (Dānija) profesora energoplānošanā Henrika Lunda (Henrik Lund), Džordžijas Tehnoloģiju institūta Valsts politikas skolas (ASV) profesores Daienas Hiksas (Diana Hicks), Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta Nodaļas vadītāja vietnieka Šona O'Reigena (Seán O’Reagain), Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Tarmo Soomeres (Tarmo Soomere), Arizonas štata universitātes Organizāciju pētniecības un dizaina centra (ASV) direktores Jūlijas Melkeres (Julia Melkers), Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieces Unas Bergmanes un citiem. Eksperti diskutēs par dažādām tēmām, tostarp mākslīgo intelektu, ilgtspējīgu un drošu Latvijas energoapgādi, zinātnes ietekmi, zaļo ekonomiku un digitalizāciju. Kongresa programma: https://www.zinatneskongress.lv/programma.
Paralēli diskusijām norisināsies Latvijā radīto digitalizācijas produktu un kosmosa tehnoloģiju demonstrācijas, Baltijas Copernicus diena, varēs sastapt Latvijas inovāciju centrus, būs dzirdamas stenda referātu prezentācijas, kā arī tiks aizvadīts konkurss doktorantiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem “Science Slam”.
Dalība kongresā ir bez maksas. Reģistrācija dalībai klātienē ir noslēgusies, tomēr joprojām var pieteikties dalībai tiešsaistē, kas nodrošinās pieeju kongresa virtuālajai platformai un tiešraidēm. Reģistrēties iespējams šeit: https://www.zinatneskongress.lv/registracija. Kongresa atklāšanas plenārsesija 28. jūnijā plkst. 9.00-10.30 būs skatāma ziņu portālā TVNET, kā arī 28. un 29. jūnijā visas dienas garumā tiešraidēm varēs sekot līdzi portālā LSM.lv.
Kongresu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Ārlietu ministriju, Latvijas zinātnes universitātēm (Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti), Latvijas Rektoru padomi, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, Pasaules brīvo latviešu apvienību, Eiropas latviešu apvienību, Amerikas latviešu apvienību, Biedrību “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustība #esiLV) un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018. gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
