Latvija var izmantot OECD analītiskās ekspertīzes iespējas, lai detalizētāk izvērtētu izglītības reformu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību un sabiedrības ieguvumiem, pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pēc tikšanās ceturtdien, 25.aprīlī ar OECD ģenerāldirektoru Matiasu Kormanu.
Tikšanās laikā ar OECD ģenerāldirektoru pārrunāti aktuālie jautājumi izglītības jomā: finanšu ieguldījumi izglītībā kontekstā ar ietekmi ekonomikas izaugsmei un ieguvumiem sabiedrībai, valodas politika kā ekonomiskās attīstības faktors, kā arī Latvijas dalība OECD starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumā. Tāpat tikšanās gaitā pārrunāti tādi šobrīd visā pasaulē aktuāli attīstības jautājumi kā digitālā transformācija un mākslīgā intelekta attīstība izglītības kontekstā.
“Šobrīd Latvija īsteno nozīmīgas reformas gan vispārējā izglītībā, gan augstākajā izglītībā, tādēļ ir nozīmīgi veikt īstenoto reformu ietekmi uz ekonomiskajiem un sabiedrības ieguvumiem, un OECD var sniegt atbalstu dalībvalstīm ar analītisko ekspertīzi, lai izvērtētu reformu atdevi un ieguvumus īstermiņā un ilgtermiņā,” saka Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Viena no Latvijas izglītības sistēmas prioritātēm ir digitālo prasmju un tehnoloģiju attīstība visos izglītības līmeņos. Svarīgi ir izstrādāt mākslīgā intelekta rīkus valodu tehnoloģijās, kas ir būtiska latviešu valodas attīstībai, kā arī citām valodām, kurām ir salīdzinoši mazs lietotāju skaits.
Straujā digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība rada riskus, arī izglītības jomā. M.Kormans pauda uzskata, ka mākslīgā intelekta attīstība sniegs pozitīvu ietekmi uz izglītību, tomēr tam ir arī nevēlami blakus efekti, piemēram, izmantot mākslīgā intelektu negodprātīgos nolūkos.
Tāpat M.Kormans sarunā uzsvēra, ka kopumā Latvijas skolēnu OECD PISA rezultāti, kas mēra piecpadsmitgadīgu skolēnu sniegumu matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, ir virs OECD valstu vidējā rādītāja, un tas ir augsts sasniegums, kas pozitīvi raksturo Latvijas izglītības sistēmu. Tomēr, piemēram, skolēnu ar augstu sniegumu īpatsvars ir zem OECD valstu vidējā rādītāja, un šajā ziņā būtu jāvirzās uz labāku rezultātu.
Tāpat OECD pārstāvji uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt īstenot iesāktās reformas, īpaši skolu tīkla reorganizāciju un pāreju uz programmu finansēšanas modeli vispārējā izglītībā. OECD vadītājs norādīja, ka tieši investīcijām izglītībā ir ietekme uz valsts kopējās produktivitātes attīstību un šādām investīcijām ir pozitīva ietekme uz ekonomiskajiem rādītājiem, tomēr jārēķinās, ka atdevi no investīcijām izglītībā iespējams novērtēt ilgākā laika periodā, proti, vismaz piecos līdz desmit gados.
Izglītības un zinātnes ministrijā sarunās no Latvijas puses piedalījās arī Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks OECD Indulis Ābelis, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja Kristiāna Strenga, kā arī Ārlietu ministrijas OECD un ekonomiskās sadarbības nodaļas 2.sekretāre Kintija Kleina. OECD pārstāvēja Mame Fatou Diagne, Roberts Grundke un Abija Simesa (Abby Symmes).
OECD Ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) viesojās Latvijā, lai prezentētu Ekonomikas pārskatu par Latviju, kas šogad bija veltīts investīciju tēmai, īpašu uzmanību pievēršot jautājumam par finansējuma pieejamību investīciju veikšanai. OECD Ekonomikas pārskatā ir sniedzis izglītības jomā rekomendācijas par finansējuma palielināšanu doktorantiem un darba apstākļu uzlabošanu pētniekiem, vienlaikus stiprinot saikni starp pētniecību un studijām augstskolā, kā arī, lai veicinātu absolvēšanas līmeņa pieaugumu, piešķirt augstskolām finansējumu, vienlaikus kontrolējot kvalitātes standartus. Palielināt finansiālā atbalsta shēmu, kas atkarīga no ienākumiem, lai segtu studentu dzīvošanas izmaksas.
Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados; 2024. gada Ekonomikas pārskats par Latviju ir jau piektais pārskats (pirmais pārskats tika publicēts 2015. gadā). OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.
OECD Ekonomikas pārskata par Latviju kopsavilkums latviešu valodā
OECD eksperti sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāja Latvijas prasmju stratēģiju, kas ir pamatā Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija cieši sadarbojas ar OECD, lai īstenotu tehniskā atbalsta instrumenta projektus Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes celšana pārvaldībā un publiskajā pārvaldē postpandēmijas Eiropā un Jaunas akadēmiskās karjeras sistēmas institucionalizācija Latvijā.