Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais izglītības pārskats „Education at a Glance” pārliecinoši apstiprina nepieciešamību Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) virzīt reformas augstākajā izglītībā, tajā skaitā finansēšanas modelī racionāli pārkārtot sistēmas, institucionālos un indivīda stimulus.
Vairāk kvalificētu absolventu, ne vien studējošo
Trešdien, 2022. gada 5. oktobrī, OECD Rīgā prezentētā izglītības pārskata dati liecina, ka, neskatoties uz ekonomiskām un sociālām priekšrocībām darba tirgū, daudzi studenti nepabeidz studijas laikā vai nepabeidz vispār. Absolvēšanas rādītāji salīdzina jauno studentu skaitu studiju programmas sākumā ar absolventu skaitu pēc programmas teorētiskā ilguma. Latvijā bakalaura studentu absolvēšanas rādītājs ir 48%, un tas ir zemākais starp valstīm, par kurām ir pieejami dati. Arī studentu absolvēšanas rādītājs īsā cikla jeb koledžas mācību programmās ir salīdzinoši zems – 58%.
Šāda situācija izgaismo vairākas nepilnības gan augstākās izglītības finansēšanas modelī, gan arī augstskolu studiju procesa vadības pieejā. Tāpat, augstais atbirums liecina par neatbilstību studiju programmu satura vai kvalitātes gaidām.
Tāpēc IZM, pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas modeli, piedāvā jaunus snieguma rādītājus, tostarp absolvēšanas rādītājs, stimulējot uzņemt motivētus studentus. Augstskolām būs jāmaina darbības modelis no pieejas, kas orientēta uz studējošo skaita palielināšanu vai iespējami ilgu noturēšanu studiju programmās, uz pieeju, kas piedāvā iespējas iegūt jaunas zināšanas un labi atalgotam, vērtīgam darbam nepieciešamās kompetences iespējami īsā laika posmā. Tas ir ceļš uz izglītības piedāvājuma attīstīšanu profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē, mācību moduļiem un mikrokvalifikācijām.
Lai veicinātu uzņēmumu un pakalpojumu konkurētspēju un augstāku ekonomisko aktivitāti, arī darba devējiem, īpaši augstas pievienotās vērtības nozarēs, ir jārada motivējoši apstākļi kvalifikācijas un izglītības iegūšanai darbiniekiem, kā arī jāiesaistās kvalificētu speciālistu sagatavošanas programmu pilnveidē. IZM ieskatā tas nodrošinās uzņēmumu lielāku produktivitāti un investīciju atdevi caur augstāk kvalificētu darbaspēku jau tuvākajos gados.
Akadēmiskā personāla atjaunotnei – mērķēts atbalsts un ātrāks karjeras ceļš
Pārskata dati norāda, ka Latvijas augstākās izglītības personāls mēdz sākt savu karjeru salīdzinoši vēlu kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītības ilguma dēļ. Latvijā tikai 4% akadēmiskā personāla ir vecumā līdz 30 gadiem, tas ir zem OECD vidējā līmeņa (8%). Turpretim 50 gadus veca un gados vecāka akadēmiskā personāla īpatsvars ir 48%, tas ir par 8 procentpunktiem virs OECD vidējā līmeņa. Tomēr ziņojums apliecina, ka dati par laikposmu no 2015. līdz 2020. gadam uzrāda tendenci akadēmiskajam personālam kļūt jaunākam.
IZM ieskatā ir jāstiprina jau iesāktās akadēmiskā personāla atjaunotnes iniciatīvas, kā piemēram, studējošo iesaiste pētniecībā, kā arī īpaši mērķētie doktorantu, pēcdoktorantu un individuālie akadēmiskie granti izcilākajiem profesoriem un pētniekiem. Atveseļošanas fonda Augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācijas programma veicinās labākus nosacījumus akadēmiskā personāla nodarbinātībai, sistēmisku pieeju mācībspēku sagatavošanā, kā arī kvalitatīvāku studiju programmu pieejamību studentiem.
Efektīvi pārvaldītas skolas un motivēti skolotāji – veiksmīgu pārmaiņu rādītājs
OECD izglītības pārskata dati liecina, ka no 2015. līdz 2021. gadam visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju (25‒64 gadu vecumā) faktiskās algas pieauga vidēji par 18%. Salīdzinājums rāda, ka Latvijā algas pieauga vairāk – par 59% šajā pašā periodā.
Lai arī Latvijā skolotāju faktiskās algas joprojām ir vienas no zemākajām salīdzinājumā ar citu valstu skolotāju algām, OECD dati parāda, ka pēdējo gadu laikā skolotāju atalgojumam novirzīti būtiski līdzekļi. Nozīmīgs ieguldījums ir nesenā vienošanās par pedagogu darba samaksas pieaugumu, kā arī darbs pie pedagoga slodzes sabalansēšanas.
Tomēr, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem, ir nepieciešams sakārtot skolu tīklu. Rūpējoties par labāko, drošāko un mūsdienīgāko mācību vidi skolēniem, veidosies arī motivējoša un tālredzīgi vadīta darba vieta esošajiem un topošajiem skolotājiem.
OECD pētījums – nozīmīgs atskaites punkts izglītības politikas plānošanā
Ikgadējais OECD izglītības pārskats ir svarīgs izglītības politikas plānošanā. Tas ļauj ieraudzīt Latvijas izglītības sistēmas sniegumu, salīdzinot to ar citu valstu izglītības sistēmām, un veidot nacionāla mēroga diskusiju gan ar politikas plānotājiem, gan pētniekiem un praktiķiem par nacionālo kontekstu un būtiskākajiem dažādus izglītības procesus ietekmējošajiem faktoriem, kā arī, balstoties datos, kopīgi pārdomāt aktuālas un efektīvākās politikas iniciatīvas.
“Education at a Glance” ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu. Šogad pārskata caurviju temats ir augstākā izglītība. Tāpat ziņojumā vērtēta Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekme uz izglītības sistēmām, aplūkota izglītības finansēšana un ietverti skolotāja profesiju raksturojoši dati.
“Education at a Glance” katru gadu tiek sagatavots OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā un Latvijas dalība tajā attīsta un stiprina izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu izmantošanas kompetenci.
Latvijas dalība OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.
OECD izglītības pārskata „Education at a Glance 2022” materiāli:
- OECD Education at a Glance 2022 Latvijas datu prezentācijas pasākuma video ieraksts
- Pārskata prezentācija (latviešu valodā)
- Pārskata prezentācija (angļu valodā)
- OECD Education at a Glance pārskats - Latvija 2022 (latviešu valodā)
- OECD Education at a Glance pārskats - Latvija 2022 (angļu valodā)
- OECD Education at a Glance 2022 izglītības pārskata digitālā versija (angļu valodā)
