Par “Saules laivu”, pieaugušo izglītību un darbu, kas patīk. Saruna ar Liepājas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas vadītāju Agnesi Lejnieci.

Tas ir novērtējums, kas apliecina, ka esam izvēlējušies mūsu darbības un aktivitāšu pareizo ceļu un virzienu, kā strādāt ar Liepājas, Dienvidkurzemes novada un Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Tas ir apliecinājums mums pašiem, ka esam nepilnu trīs gadu laikā paveikuši ļoti labu darbu. 2021. gadā tika izveidots Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centrs, kas ir viena no nodaļām Liepājas Izglītības pārvaldē, un jau pašā sākumā bija skaidrs, ka nepieciešami 4 galvenie virzieni, no kuriem viens ir pieaugušo izglītība.

Liepājas Izglītības pārvaldei man nekad nav bijis jāpierāda sava darba nepieciešamība, bet pašvaldībai joprojām ir jāpierāda pieaugušo izglītības nepieciešamība, bieži vien tā tiek saistīta tikai ar pedagogu izglītību, kas ir tikai viena šaura pieaugušo izglītības niša.

Kad balvu saņēmām, savā starpā ar kolēģēm runājām, ka ļoti ceram, ka kopš šī brīža vairs nebūs jautājumi – kam un vai tiešām tas ir vajadzīgs; ka pieaugušo izglītība nav tikai pedagogi, bet tie ir arī jaunieši, kuri nav atraduši vēl savu vietu, tie ir seniori, kuri turpina izglītoties un būt aktīvi sabiedrības dalībnieki.

Godīgi sakot, nebijām gaidījuši, ka saņemsim “Saules laivu”. Protams, cerējām, ka varētu būt, bet apzinājāmies, ka iespējamības procents nav liels. Mēs esam maza iestāde. Pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās balvas “Saules laiva” iegūšana mums ir liels pagodinājums. Šobrīd esam nedaudz apmulsuši no tā, ka visi grib braukt ciemos, iepazīties ar mums un mūsu darbu. Nodaļai ir neliels darba kabinets, konferenču zāle cilvēkiem līdz 25 vietām un uz visiem viena datorklase. Ļoti daudz aktivitātes un pakalpojumus īstenojam ārpus mūsu pašu telpām, ejam arī ciemos pie pakalpojumu sniedzējiem. Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Liepājas Jauniešu māju, Liepājas Valsts tehnikumu, pamazām iepazīstamies arī ar Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Akadēmiju.

Vislielākais izaicinājums ir ļoti ikdienišķs, taču joprojām izaicinājums – atrast veidus, kā strādāt ar cilvēkiem, kuri piesakās uz nodarbībām un neierodas. Turpinām strādāt un izglītot cilvēkus, ka iepriekš ir jāpaziņo, ja plāno uz mācībām neierasties. Ja mācības ir par maksu, tad naudiņu atdot atpakaļ nevaram, bet varam pārcelt uz kādām mācībām nākotnē.

Nodaļa diezgan daudz piedāvā mācības bez maksas, ko pēc būtības cilvēki ļoti gaida un novērtē. Taču arī šajos gadījumos ir nepieciešams iedibināt kultūru, ka ir iepriekš jāpaziņo par neierašanos. Esam piedzīvojuši arī tādas situācijas, kad uz nodarbību ir pieteikušies 22 cilvēki, bet atnāk 4.

No sirds priecājamies par katru veiksmīgo pasākumu, kas ir noticis. Ļoti priecājamies par Nodaļas īstenoto “Senioru izaugsmes akadēmiju”, kas no vienas puses ir ar ļoti lielu pieprasījumu un atsaucību no senioru puses, bet no otras puses – jūtamies slikti, ka nevaram visus uzņemt mācībās. Priecājamies, ka pagājušajā gadā ļoti veiksmīgi izdevās noorganizēt Pieaugušo izglītības dienas Kurzemē, kas bija vērtīgs un grandiozs pasākums. Arī mans brauciens uz Boloņu bija ļoti vērtīga pieredze un tāds pamanāms sasniegums. Un, protams, cilvēku atzinība. Ja pirmajā Nodaļas darbības gadā mums bija zem 1000 mācību dalībnieku kopskaits, tad 2023. gadā jau bija virs 1000 un aizvadītā gada beigās bija 1770 mācību dalībnieku. Un vēl ir kādi 200, ko neesam pieskaitījuši reģistrēto dalībnieku skaitam, jo ir arī cilvēki, kuri nāk uz nodarbībām un negrib parakstīties, negrib atstāt savus datus. Gadās, ka arī tiešsaistes nodarbībām pieslēdzas cilvēki, kuri kaut kur dabūjuši pieslēgšanās saites.

Viens no lielākajiem sasniegumiem ir cilvēku interese un vēlme piedalīties mācībās, viņi ir apliecinājuši, ka viņiem patīk. Ļoti liels ieguvums ir arī mūsu sadarbības partneri. Ļoti novērtējam arī sadarbības partneru un iedzīvotāju uzticēšanos un saņemto novērtējumu par neitrālas vides nodrošināšanu, kur ir iespēja tikties un būt “savestām kopā” dažādām pusēm.

Liepājā konkurentu Nodaļai nav, esam vienīgie, kas sniedz tieši no pašvaldības organizētus pieaugušo neformālās izglītības pakalpojumus. Protams, Liepājā darbojas privātie mācību centri, bet tas ir cits līmenis un viņi, lielākoties, piedāvā tālākizglītības programmas. Mēs piedāvājam gan vienreizējos pasākumus, gan cikliskas programmas, aprobējam arī IZM un citus piedāvājumus. Iespējams, ka dažas hobijnodarbības pārklājas ar Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas piedāvājumu, bet katrai iestādei ir sava auditorija.

Nacionālā mērogā esam īpaši ar to, ka gan es, gan mana kolēģe esam karjeras konsultantes pēc izglītības un mums ir tiesības sniegt karjeras konsultācijas, kas citās pašvaldībās, varbūt, nav iespējams. Jebkuram iedzīvotājam ir iespēja bez maksas nākt pie mums uz konsultāciju. Ar katru gadu arvien vairāk cilvēki saprot šī piedāvātā pakalpojuma jēgu un to arī izmanto.

Nodaļa cenšas arī pozicionēties kā personības izaugsmes un profesionālās pilnveides vienas pieturas aģentūra. Jebkurš var pie mums atnākt un saņemt informāciju par pieaugušo izglītības aktualitātēm gan Liepājā, gan valsts līmenī, kā arī saņemt karjeras konsultāciju. Es pati mazliet arī sniedzu konsultācijas par uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Vēl mēs esam īpaši ar plašo mācību piedāvājumu, dažādo mērķauditoriju aptvērumu sākot no 18+ vecuma – piemēram, vecāki, mammas, seniori, uzņēmēji, skolotāji utt. Liela daļa mūsu piedāvājuma attiecas uz jebkuru iedzīvotāju un ir piemērots ikvienam interesentam. Piemēram, mēs piedāvājam sveču liešanas nodarbību un tajā piedalās ļoti dažāda auditorija.

Vēl esam unikāli un lepojamies ar izveidoto izglītības programmu senioriem – “Senioru izaugsmes akadēmija”. Ļoti labi zinām, ka Latvijā darbojas arī līdzīgas iniciatīvas, bet tās, lielākoties, ir biedrību iniciētas un īstenotas. Arī Liepājā darbojas vairākas senioru organizācijas, bet tās vairāk ir orientētas uz izklaidējošām aktivitātēm un brīvā laika pavadīšanu, bet mūsu piedāvājums ir par mācīšanos ar galveno akcentu uz jaunu zināšanu un prasmju apguvi senioriem. Domāju – jo izglītotāks seniors, jo attīstītāka valsts. Latvijā ir ļoti daudz senioru un, lielākoties, viņi ir tie, kuri iekrīt uz “fake news”, investīciju krāpniekiem un citiem krāpnieciskiem piedāvājumiem. Ļoti būtiski ir šos seniorus informēt un izglītot.

Liepājā ir ieviestas elektroniskās transporta biļetes un ļoti daudz senioru ir satraukti, ka viņiem ir atņemtas iespējas braukt, piemēram, ar autobusu. Viņi nav saņēmuši atbilstošu vai par maz ir saņēmuši vai par maz pamanāmu skaidrojošo un saprotamā valodā informāciju. Seniori joprojām lasa avīzes drukātā veidā.

Mēs apzināmies, ka seniori nav tikai patērētāji, viņos ir ļoti liels resurss. Esmu novērojusi, ka dalība “Senioru izaugsmes akadēmijā” vairākiem absolventiem ir iedevusi jaunu grūdienu dzīvē. Ieguvums ir ne tikai tas, ka seniors ir spiests 4 mēnešus pēc kārtas kaut kur doties ārpus mājas, satikt citus seniorus, lektorus. Pamazām mainās arī domāšana, rodas apziņa, ka, ka viņš vēl var būt arī noderīgs sabiedrībai. Mums ir vairāki tādi veiksmes stāsti – vairākas seniores ir sākušas nodarboties ar mazo biznesu un kļuvušas par sertificētām auklēm, viena kundze iegādājās mazdārziņu, pati audzē stādus, dārzeņus un tos pārdod tirgū. Vairākas kundzes ir sākušas iesaistīties brīvprātīgo darbā, viena kundze ir atgriezusies darbā arī kā sos farmaceite.

Zinām arī, ka pēc programmas apguves dalībnieki savā starpā veido kopienas, dalās ar aktuālo informāciju par dalību ansambļos, biedrībās, projektos.

“Senioru izaugsmes akadēmijas” dalībnieka profils ir ļoti grūti nosakāms – tie ir pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki ap 65 gadiem. Vecākais dalībnieks ir bijis 87 gadus vecs. Pēc programmas absolvēšanas dalībnieki ir mazliet skumji, jo dalība mācībās ir beigusies un viņi zina, ka katram ir iespēja šajā programmā iesaistīties tikai vienu reizi, lai dotu iespēju arī citiem.

Iedzīvotāji savā starpā dalās ar informāciju un mācību dalībnieku datu bāze pamazām aug. Mums pašiem arī patīk, ka dalībnieki, kas reiz jau kādu programmu ir apmeklējuši, atgriežas atkal un atkal.

Aizvadītajā gadā iedibinājām tradīciju, ka vienu reizi pusgadā sakām paldies aktīvākajiem iedzīvotājiem – mācību dalībniekiem. 2024. gada jūnijā izteicām pateicību sešiem cilvēkiem, decembrī trim. Tie ir pateicības raksti, neliela dāvaniņa un publisks paldies vietējos medijos un sociālajos tīklos. Cilvēkiem saņemt šādu pateicību ir liels pagodinājums.

Lai par Nodaļas piedāvājumu informētu pēc iespējas plašāku cilvēku loku, informāciju sūtam arī uz dažādām darba vietām un pēc kāda laika arī redzam, ka dalībnieku lokā parādās vairāki cilvēki no konkrētās iestādes vai organizācijas.

Seniori ļoti daudz atsauksmju dzird viens no otra un paši izrāda interesi par dalību mācību programmās. Runājot par “Senioru izaugsmes akadēmiju”, ļoti labi zinām, ka senioriem tieši tas patīk, ka programmas saturs balstās uz viņu mācību vajadzībām, kas ir pielāgota katrai grupai individuāli. Pēc programmas izsludināšanas rīkojam sanāksmi, kurā piedalās ap 50 cilvēki. Dalībnieku skaits grupā ir tikai 20.

Visi kopā vienojamies par 8-9 tēmām no aptuveni 100 piedāvātajām. Piemēram, ja izvēlas apgūt digitālās prasmes vai rokdarbus, tad tiek precizēts, tieši kas.

Lai atlasītu dalībniekus, katram tiek lūgts aizpildīt motivācijas anketu. Dalībnieku skaita ierobežojošais faktors ir atbilstoša izmēra telpas trūkums, arī ar lielu grupu ir grūti strādāt. Tie, kuri ir palikuši aiz “strīpas”, protams, ir ļoti neapmierināti. Taču viņiem ir iespēja pieteikties nākamā reizē.

Esam mēģinājuši īstenot 2 paralēlās grupas – katrā 22 cilvēki, kopā 44. Programmas noslēgumā secinājām, ka tas ir sarežģīti, kā arī mazāk motivētie kaut kādā brīdī “atkrīt”. Tieši tāpēc arī strādājam ar vienu grupu, kurā ir visvairāk motivētākie dalībnieki. Kopā ir 8 nodarbības 4 mēnešu garumā, katru mēnesi grupa tiekas 2 reizes. Gadās arī kāds mājas darbs. Galvenais nosacījums dalībniekiem ir atnākt uz 2 stundu garu nodarbību un tās laikā arī mācās, kā arī apmeklēt visas 8 nodarbības. Pamatots neapmeklējuma iemesls, protams, tiek attaisnots.

Kopumā ar senioriem strādāt nav viegli, bieži vien arī lektori ir jāpierunā. Gandrīz vienmēr katrā grupā gadās pa “bubinātājam”, kāds, kuram viss ir slikti. Protams, mums ir arī noteikumi, mēs nerunājam par politiku, karu, pensiju apmēru, valdību, reliģiju, seksuālo orientāciju. Bet es ļoti priecājos, ka man ir iespēja strādāt ar senioriem un mācīties arī no viņiem!

Noteikti turpināsim to, ko esam jau iesākuši. Plānojam, ka “Senioru izaugsmes akadēmijai” īstenosim 10 grupas un ar 11. grupu sāksim īstenot nākamo līmeni. Tie, kuri ir šo programmu absolvējuši, izrāda nopietnu interesi, ka vēlas vēl kaut ko vēl darīt. Nākamajā līmenī katram dalībniekam būtu uzdevums par kādu noteiktu tēmu arī mācīt citus. Senioru zināšanu un prasmju bagātība ir ļoti liela – lielākā daļa viņu ir strādājuši ļoti interesantās jomās, bijuši vadošos amatos, piedalījušies dažādās aktivitātēs. Četras nodarbības būtu Nodaļas nodrošinātas, bet 4 – senioru pašu vadītas.

Par senioru prasmju un zināšanu lielo apjomu arī esam secinājuši pēc izlaidumiem, kad kā papildinājumu mūsu kopīgajam izlaiduma kliņģerim aicinām katru paņemt līdzi kādu nelielu, paša gatavotu cienastiņu. Un tad viņi paši stāsta par sagatavoto, dalās ar receptēm, iesaka, kur un ko izdevīgāk nopirkt. Šī aktivitāte lieliski saliedē un arī atklāj daudz interesantu personīgu faktu - kāds cep kūkas, kāds taisa riekstiņus…

Vēl esam iecerējuši īstenot programmu jaunajām māmiņām ar mērķi palīdzēt atgriezties darba tirgū. Ir liels skaits mammas, kuras izkrīt no darba tirgus tieši bērnu kopšanas atvaļinājumā. Šī tendence ir arī Liepājā. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma mamma neatgriežas darbā, bet iestājas bezdarbniekos, kas kopumā nav nekas slikts. Taču ir mammas, kuras “iesēžas” uz ilgu laiku, kad sāk meklēt darbu, to neatrod, zaudē cerības un sāk dzīvot no pabalstiem. Esam iecerējuši programmu, kuras ietvaros mammām 4 vai 6 mēnešu laikā būtu nodarbības par darba meklēšanu, vizuālo tēlu, bērna attīstību, likumdošanu utt. Lai saturs būtu tik motivējošs un atbalstošs, ka mamma pēc pusgada varētu atgriezties darba tirgū. Programma plānota mammām ar bērniņiem līdz 3 gadu vecumam. Uzstādījums no mūsu puses būtu, ka pusgada laika pēc programmas absolvēšanas mamma plāno atgriezties darbā.

Vēl šobrīd kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu esam iecerējuši vairākas mobilitātes, vairākas citas idejas un lietas ir padomā. Esam ievērojuši, ka pārsvarā darbi un notikumi paši atnāk pie mums.

Pirms oficiālajām procedūrām, kuru rezultātā Nodaļa kļuva par Kurzemes reģiona koordinatoru, es personīgi EPALE platformu zināju, jo, rakstot abus savus maģistra darbus, ļoti daudz izmantoju platformā pieejamos resursus. Esmu vairākkārt pārliecinājusies, cik daudz dažādi materiāli platformā pieejami, dažādi pētījumi, arī latviešu valodā.

Ļoti novērtēju iespēja, ka, reģistrējoties, platformā ikviens var publicēt saturu, kas ir saistīts ar pieaugušo izglītību.

Kopš Nodaļa kļuva par EPALE Kurzemes reģiona koordinatoru, daudz esam cilvēkus Liepājā un reģionā informējuši par platformu, tās piedāvātajām iespējām. Un šobrīd jau liekas dīvaini, ja gadās sastapt cilvēku, kurš par EPALE platformu vēl nezina.

Esam ievērojuši, ka EPALE burti ir ļoti uzrunājoši, cilvēki pamana un diskutē, kas varētu zem šiem burtiem slēpties. Tad parasti sakām, ka nav daudz ko domāt, jāiet platformā un jāsāk tā pētīt.

Pēc dalības Varoņu pasākumā Boloņā daudzi EPALE kopienas dalībnieki man rakstīja vēstules platformā kontaktu veidošanas nolūkos. Man pašai patīk EPALE diskusijas, iespēja pašam tās iniciē. Ļoti novērtēju arī to, ka EPALE YouTube kontā ir pieejami visi tiešraižu ieraksti, kurus var skatīties sev ērtā laikā.

Pagājušā gada oktobrī piedalījies EPALE Kopienas konferences Varoņu pasākumā. Dalībai no Latvijas šajā pasākumā bijāt deleģētas divatā – kopā ar Ivetu Cīruli. Dalība šajā pasākumā bija par nopelniem un veikto ieguldījumu EPALE platformas satura pilnveidošanā un platformas publicitātes veicināšanā. Ko Tev personīgi nozīmēja dalība šajā pasākumā, kādas ir galvenās atziņas un vai ir kaut kas, ko Tu šajā sakarā gribētu pateikt citiem EPALE platformas lietotājiem Latvijā?

Vispirms jau biju ļoti pārsteigta, ka esmu viena no tām, kura tika deleģēta dalībai šajā pasākumā. Domāju, ka es daru standarta lietas standarta apjomā un tikai to, ko es pati uzskatu par vajadzīgu publicēt un dalīties ar citiem. Pati, noteikti, nedomāju, ka esmu aktīva, taču pēc platformas piešķirtā žetoniņa pie lietotāja vārda sapratu, ka esmu īpašais platformas lietotājs. Priecājos, ka man ieguldījums tika novērtēts atzinīgi.

Piedaloties pasākumā Boloņā man bija iespēja satikt EPALE lielās kopienas dalībniekus – cilvēkus no citām valstīm. Privāta komunikācija sanāca neliela, jo pasākums bija koncentrēts, bez aktivitātēm, kas vērstas uz savstarpējo iepazīšanos un sadarbības veidošanu. Nedaudz tuvāk iepazinos ar pārstāvi no Luksemburgas un Lietuvas, jo bijām vienā darba grupā. Interesantas bija praktiskās darbnīca caur 3 sfērām – teātris, kultūra un augstskola. Ļoti vērtīgi būtu bijis uzzināt par pieaugušo izglītības situāciju Itālijā – vai cilvēki vispār mācās, ja mācās, tad kādas ir iecienītākās mācību metodes, saturs utt.

Man ir vīrs un 3 bērni – dvīnēm ir 7 gadi, kuras iet 1.klasē, un dēls, kuram ir 11 gadi un iet 4.klasē. Mans lielais atbalsts ir mana māsa, no kuras es ļoti daudz esmu mācījusies. Viņa ir pāris gadus par mani vecāka. Pateicoties viņai es vispār darbojos neformālās izglītības jomā un esmu iesaistījusies arī brīvprātīgajā darbā. Viņa bija aktīvs skolas pašpārvaldes dalībnieks, iesaistījās brīvprātīgo darbā. Es pēc viņas parauga un iespaidojoties turpināju darīt daudz ko viņas iesākto – braucu pirmajās jauniešu apmaiņas programmās, kļuvu par Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes brīvprātīgo, sāku startēt Erasmus+ programma projektos.

Tas ir nopietns menedžments. Ir ļoti labi, ja viss rit savu gaitu, visi iet uz skolu, pulciņiem, ne man ne vīram nav nekādi ilgie komandējumi. Ja kaut kas “nobrūk” vai ir nestandarta situācija, mums palīdz mana mamma, protams, ir arī ļoti labs draugu un paziņu loks. Un viņi arī ir tie, kuri man palīdz visādas idejas izdomāt. Es esmu iedvesmas cilvēks. Ja man nav iedvesmas, neko nevaru izdarīt. Un, ja man ir kāda ideja, tad es ļoti ilgi šo ideju apdomāju pati, tad es sāku par to saviem uzticamajiem cilvēkiem stāstīt, uzdot jautājumus un mēģināt uz savu ideju paskatīties no malas.

Bez bērniem un vīra man vēl ir māja un suns. Un tad vēl individuālie darbiņi - ik pa laikam kā karjeras konsultante piedalos dažādos projektos.

Kopumā vienmēr noder plānošana, menedžments un apziņa, ka ir dažādi varianti – a, b un c.

Protams, kāda joma vienmēr cieš. Piemēram, vasarā man nepatīk doties komandējumos, jo man ir dārzs, ļoti patīk dārzā darboties, esmu “traka” dārzniece.

Man patīk mans darbs, bet vai to darīšu mūžīgi – nezinu. Visticamāk – tik ilgi, kamēr būs iedvesma.

Man ļoti nepatīk neparedzēti notikumi, patīk organizēt pasākumus, darbu. Nepatīk, ja kolēģi kaut ko neizdara. Ļoti nepatīk čīkstētāji. Zinu, ka ļoti daudz var izdarīt arī bez naudas. Ļoti svarīgi ka ir kontakti, cilvēciskās attiecības. Piemēram, “Senioru izaugsmes akadēmijas” izlaiduma dienās seniori aiziet mājās ar diezgan bagātīgām dāvanām, ko ir sagādājuši vietējie uzņēmēji un atbalstītāji. Pretī šie atbalstītāji saņem tikai publisku paldies.

Šajā gadā ir sākušās vairākas apjomīgas digitālo prasmju mācību programmas  iedzīvotājiem, aizvadītā gada decembrī tika publiskoti OECD PAAC pieaugušo prasmju rezultāti, 8. janvārī Pasaules Ekonomikas forums publicēja Ziņojumus par nākotnes profesijām 2025 jeb Future of Jobs Report 2025. Kā Tu kopumā raugies uz procesiem, plašajām iespējām un izaicinājumiem pieaugušo izglītības jomā šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī plašākā mērogā?

Esmu pārliecināta, ka visus cilvēkus neaizvedīsim līdz datoram. Ir cilvēki, kuriem ir stereotipi, ko vienkārši nevar salauzt, bet ir jāstrādā ar to daļu, kas kaut nedaudz izrāda motivāciju, kaut nedaudz ir gatavi pie tā datora vai pie viedtālruņa piesēsties, ar tiem arī ir jāstrādā. Jo jāsaprot arī tas, ka cilvēks, kuram nebūs apmierinātas pamatvajadzības, uz mācībām nenāks. Un, diemžēl, ir likumsakarība – tiem, kuriem ir zemas vai nav vispār digitālās prasmes, šīs pamatvajadzības ir ļoti zemā līmenī apmierinātas. Ja nav pamatvajadzības apmierinātas, cilvēks nevar domāt par savu izaugsmi. Kamēr cilvēks cīnās ar izdzīvošanu, viņam nevar būt aktuāls dators un digitālās prasmes.

Manuprāt, vairāk jādomā arī par tiem, kuri gribētu tiekties pēc labākām zināšanām vai pēc labākas karjeras, jo bieži vien arī viņiem šīs iespējas ir aprobežotas. Šo tendenci mēs ļoti labi redzam arī pēc cilvēkiem, kuri nāk uz mūsu nodarbībām – cilvēki, kuri ir apmierināti ar dzīvi, apmierināti ar savu darbu, arī mācās prieka pēc vai aiz intereses. Piemēram, par mākslīgo intelektu – uzzināt, kas tas tāds ir. Un vēl ir ļoti svarīgi, kas māca šos cilvēkus. Lai šie pasniedzēji un mācību vadītāji spētu komunicēt ar konkrēto mērķauditoriju. Īpaši svarīga ir drošā vide.

Šobrīd arī ļoti būtiska mērķauditorija ir strādājošie vecumā 55+ vai 60+, kuri ir skolotāji, grāmatveži, dažādi biroju darbinieki un citi, kuriem ir nepieciešamas digitālās prasmes, lai saglabātu savu darbu. Viņiem ir jāmācās piespiedu kārtā. Bet tas ir iespējams.

Man ir lielisks piemērs - 80 gadus veca sieviete, kura apguva tiešsaistes grafiskās noformēšanas rīku Canva, ir iesaistījusies tīkla mārketingā, veido rīlus un veiksmīgi gūst papildus ienākumus un dzīvesprieku.