Pirmdien, 4. septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē par "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma – datu, rīku un pētījumu kopums izglītības kvalitātes pilnveides atbalstam", pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas aktualitātēm - monitoringa rīku izstrādes attīstību, saistošu normatīvo aktu sagatavošanu, jau īstenotajiem un plānotajiem nacionāliem un starptautiski salīdzinošiem pētījumiem.
Tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem ir nozīmīga, ņemot vērā, ka izglītības kvalitātes monitoringa rīki ir plānoti kā papildu atbalsts pašvaldībām izglītības kvalitātes uzraudzībai un vadībai gan to dibinātajās, gan pārējās izglītības iestādēs. Lai nodrošinātu pašvaldību datu analītikas un izglītības kvalitātes vadības kapacitātes stiprināšanu un iespējas, IZM turpinās organizēt praksē balstītas mācības un izskatīs iespējas pašvaldību politikas veidotājiem nodrošināt lielāku pieejamību rīkiem, tā komitejas sēdē tika spriests par turpmākajiem izglītības kvalitātes monitoringa attīstības posmiem un virzieniem.
Sēdē tika apspriests un izklāstīts kas ir un kas nav Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma (turpmāk – IKMS). lai veidotu vienotu izpratni un mazinātu bažas, ka monitoringa rīku izmantošana varētu būt papildu slogs ikdienas darbā, lai gan rīku ieviešanas sākumposmā jeb aprobācijas periodā tas prasīs pastiprinātu uzmanību un atdevi. Kā vēl viens mīts tiek minēts aizspriedumus, ka rīku ieviešanas nolūks ir, lai sodītu izglītības iestādes par vāju sniegumu. Sēdē tiek uzsvērts, ka rīku virsmērķis ir sniegt atbalstu un kopīgi, visos līmeņos – gan valsts, gan pašvaldības, gan arī izglītības iestādes līmenī, rast risinājumus, pieņemot pierādījumos balstītus lēmumus un tādejādi veicinot izglītības kvalitātes attīstību.
Īpaša uzmanība tika pievērsta un detalizētāk tika skaidroti trīs izglītības kvalitātes monitoringa rīki, kas būs īpaši nozīmīgs atbalsts pašvaldībām ar izglītības kvalitāti saistītu datu analīzei un lēmumu pieņemšanai par izglītības kvalitātes pilnveidei nepieciešamajām darbībām:
- Skolu efektivitātes monitoringa rīks (finanšu ieguldījuma atdeve, salīdzinot ar izglītības kvalitātes rādītājiem),
- Risku identificēšanas rīks (agrīna brīdināšana par riskiem izglītības kvalitātes nodrošināšanai izglītības iestādēs),
- Pedagogu pieprasījuma-piedāvājuma prognozēšanas rīks (cilvēkresursu plānošana).
IZM pārstāvji prezentācijas ietvaros aplūkoja gan IKMS galvenās funkcijas, gan sistēmas veidojošos elementus un dalībniekus, attiecīgi atbildīgos, līdz ar to, aicinot un atgādinot interesentus iesaistīties ar papildinošiem priekšlikumiem atbalstot IKMS ieviešanu un izveidi.
Liela izglītības iestāžu iesaiste ir sagaidāma, veicot starptautiski salīdzinošos pētījumus, kas ir nozīmīga IKMS daļa, piemēram, 2023./2024 mācību gadā noritēs PISA 2025 izmēģinājuma pētījums, kas plāno iesaistīt līdz apmēram 2500 skolēniem. Turklāt šobrīd rit aktīva dalība septiņos starptautiski salīdzinošajos pētījumos (OECD TALIS, IEA TIMSS, IEA PIRLS. IEA ICCS, IEA ICILS, OECD PISA, OECD PIAAC). Šoruden būs vairāki starprezultātu un rezultātu izziņošanas pasākumi gan par primāro, gan sekundāro datu rezultātiem. Arī Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā ( 2021-2027) ar Kohēzijas fonda projektu finansējumu paredzēts turpināt jau aizsāktos starptautiskos izglītības pētījumus, kas ir nozīmīgi, jo šādi ir iespēja salīdzināt Latvijā iegūtos datus ar Latvijas rādītājiem ilgtermiņā, kam nozīmīga loma ir politikas plānošanā un iespaids uz rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanu.
Padziļināti tika apskatīts kādai informācijai lietotāji - izglītības iestādes, izglītības iestāžu dibinātāji, pārvaldes, izglītības politikas veidotāji, varēs piekļūt IKMS rīkos, turklāt kādus rīkus plānots attīstīt tuvākajos gados (skolēnu snieguma vērtēšanas rīks, labbūtības novērtēšanas rīks). Tāpat IZM un LPS pārstāvji vienojās par tālāku sadarbību un pašvaldību iesaisti rīku testēšanā, piemēram, pašlaik aktuālā pedagogu pieprasījuma-piedāvājuma prognozēšanas rīka izveides procesā.
Izglītības un zinātnes ministriju sēdē pārstāvēja Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece un vecākais eksperts satura jautājumos Rinalds Gulbis, Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Laura Vikšere. Ar risku identificēšanas rīku tuvāk iepazīstināja IKVD departamenta vecākā eksperte Dace Saleniece, bet detalizētāk par pētījumu un pedagogu pieprasījuma-piedāvājuma prognozēšanas rīku praktiski demonstrēja Andra Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore.
Arī turpmāk pašvaldības būs nozīmīgs partneris Izglītības kvalitātes monitoringa pilnveidošana, jo pašvaldību pārstāvji būs IKMS lietotāji, līdz ar to, IZM pārstāvji turpinās iesaistīt pašvaldības IKMS ieviešanas procesā un informēt par aktualitātēm.
Sēdes tiešraidi var redzēt LPS mājaslapas www.lps.lv sadaļā “Tiešraides-Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”. Projektu īsteno IZM sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.
