Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto pasākumu “Pēcdoktorantūras pētījumi”. Pasākuma ietvaros finansējums jauno zinātnieku prasmju attīstīšanai un viņu zinātniskās kapacitātes paaugstināšanai būs pieejams līdz 2029. gadam, līdz ar ko tiks veicināta pētniecības cilvēkresursu atjaunotne un kvalificētu pētnieku skaita pieaugums zinātniskajās institūcijās un komercsabiedrībās.
Pētījumu īstenošanai pieejamais kopējais finansējums tiek plānots ne vairāk kā 39 311 158 eiro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 33 414 484 eiro, bet valsts budžeta un privātais līdzfinansējums attiecīgi 4 326 320 un 1 570 354 eiro apmērā. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gadam atbalstu plānots sniegt vismaz 165 pēcdoktorantiem. Apstiprinātie MK noteikumi paredz prasību finansējuma saņēmējam organizēt darbu tā, lai līdz 2025. gada 31.maijam finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu apjoms ir vismaz 5 094 418 eiro.
Pēcdoktorantūras pētījumu finansējuma saņēmējs ir Latvijas Zinātnes padome (LZP), kas organizēs pēcdoktorantūras pētniecības projektu konkursus, starptautisku ekspertu piesaisti pēcdoktorantūras projektu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanai un slēgs līgumus ar zinātniskajām institūcijām par finansējuma piešķiršanu pēcdoktorantūras pētniecības projektu īstenošanai. Savukārt pētniecības pieteikumus varēs iesniegt zinātniskās institūcijas un Latvijā reģistrēti komersanti, kas nodibina darba tiesiskās attiecības ar pēcdoktorantu un nodrošina jaunajam pētniekam pieeju savai infrastruktūrai, materiāliem un cilvēkresursiem. Viena pētniecības pieteikuma īstenošanai 36 mēnešu laikā maksimālais pieejamais finansējums ir 191 700 eiro, kas ietver pēcdoktoranta atalgojumu, pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu izdevumu segšanu pēcdoktorantam, kā arī zinātniskajai institūcijai administratīvās izmaksas saistībā ar šo pētniecības projektu koordinēšanu institūcijā.
Doktora grādu ieguvušajiem zinātniekiem ir nepieciešams sniegt atbalstu karjeras uzsākšanai zinātniskajās institūcijās vai kvalifikācijai atbilstošas zināšanu ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs, jo pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj pretendēt uz LZP grantiem vai ES finansējumu un veidojas riski jauno zinātnieku aizplūšanai no nozares. Zinātņu doktoru kopējais skaits Latvijā 2019. gadā bija 7765 personas, no kurām 5481 jeb 70.6 % ir vecumā līdz 69 gadiem. Doktora grāda ieguvēji Latvijā veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 1,1%. Zinātņu doktoru skaits Latvijā šobrīd ir 2—2,5 reizes mazāk, nekā nepieciešams pilnvērtīgai ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem.
Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanas noteikumi” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē. Pirmais pēcdoktorantu pētniecības projektu uzsaukums paredzēts š.g. maijā.