Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) 2022. gada rudenī uzsākusi pētījumu pieejas „skola kā mācīšanās organizācija” īstenošanas atbalstam Latvijas izglītības iestādēs.
IZM un LU sadarbības ietvaros tiks izpētīta pieejas „skola kā mācīšanās organizācija” izmantošanas prakse un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā. Tāpat plānots izstrādāt modeli un instrumentu izglītības iestādes pašvērtējumam un progresa novērtēšanai izglītības iestādes un nacionālā līmenī.
Starptautiska prakse nacionāliem risinājumiem
Šobrīd LU pētnieku komanda līdzās izglītības politikas plānošanas dokumentu analīzei veikusi starptautisko labo prakšu salīdzinājumu šīs pieejas un modeļa īstenošanā gan Eiropas Savienības, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.
Kā labās prakses piemēri minami Velsas „skola kā mācīšanās organizācija” modelis (Lielbritānija) un „Skolu izcilības modelis” (Singapūra). Singapūras modelis izveidots 2000. gadā, lai skolas transformētu par mācīšanās organizācijām. Modeļa konceptuālo ietvaru veido 1997. gadā izstrādātā nacionālā vīzija „Domājošas skolas, Mācīšanās nācija”. Šajā gadījumā modelis tiek izmantots skolas pašnovērtēšanas un ārējās vērtēšanas īstenošanai. Tajā tiek vērtētas divas kategorijas — īstenotāji (50%) un rezultāti (50%). Pirmā no tām ļauj novērtēt kultūras, procesa un resursu komponentus, piedāvāto nodrošinājumu rezultātu sasniegšanai. Savukārt otrā kategorija parāda skolas reālos sasniegumus un potenciālās attīstības iespējas nākotnē. Velsas modeļa veidošana sākās 2011. gadā, tajā ietvertas septiņas dimensijas. Lai iegūtu plašāku redzējumu par starptautisko praksi, kā arī to iespējamu ieviešanu Latvijas izglītības sistēmā, līdzās Velsas un Singapūras modelim un pieejai LU pētnieki izvērtē arī tādas pārveides procesā esošas vai šo procesu jau noslēgušas valstis kā Portugāle, Dānija, Grieķija un Somija.
Līdztekus sistēmiskai literatūras analīzei septembrī un oktobrī tika veiktas fokusgrupu intervijas. Savu viedokli par pieeju „skola kā mācīšanās organizācija” izglītības kvalitātes uzlabošanā Latvijā pauda eksperti no Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un dažādām izglītības pārvaldēm, kā arī vispārizglītojošo un profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji no Liepājas Valsts tehnikuma, Rīgas Valsts tehnikuma, Latgales Industriālā tehnikuma, Mārupes Valsts ģimnāzijas, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Limbažu Valsts ģimnāzijas un Ikšķiles Brīvās skolas.
Atbalsts katra skolēna izaugsmei
Pieeja „skola kā mācīšanās organizācija” izglītības sektorā aktualizējās līdz ar straujām pārmaiņām mācīšanas un mācīšanās procesos, izglītības iestāžu pārvaldībā, mācīšanās saturā un sasniedzamajos rezultātos. To iestādes funkciju veikšanā piemēro gan Valsts izglītības satura centrs, izstrādājot vispārējās un profesionālās izglītības standartu un sniedzot atbalstu tā ieviešanai, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests, nodrošinot izglītības kvalitātes novērtēšanas un uzraudzības procesu.
Izglītības iestādēm šīs pieejas ietvaros ir jādarbojas kā mācīšanās organizācijām, kurās skolotāji pastāvīgi sadarbojas un pielāgojas mainīgiem un jauniem apstākļiem, lai atbalstītu katra skolēna mācīšanos un īstenotu dziļās mācīšanās pieeju. Savukārt skolas vadības uzdevums ir veicināt un atbalstīt skolotāju sadarbību un savstarpēju mācīšanos profesionālās mācīšanās kopienā savā skolā, jo tikai tādā veidā būs iespējams sasaistīt izglītības satura reformas jaunās idejas un mērķus ar praktisko mācību darbu. Profesionālajā izglītībā nozīmīgs aspekts ir pieredzes apmaiņa starp nozares pedagogiem un nozari kopumā, kas ļauj veidot ciešāku sadarbību un darba vidē balstītu mācību īstenošanu profesionālajā izglītībā.
Pieeja mērķtiecīgam mācīšanās procesam
Mācīšanās organizācija ir starpdisciplinārs koncepts, kas tiek raksturots kā organizācija, kas spēj regulāri mainīties un pielāgoties jaunai videi un apstākļiem, jo tās dalībnieki individuāli un kopā mācās, lai īstenotu savus un kopējos mērķus. Pieeja akcentē mācīšanās kultūru un mērķtiecīgu, pierādījumos par mācīšanās vajadzībām balstītu mācīšanos kā vienu no efektīvas organizācijas raksturlielumiem, kā arī sadarbību ar dažādām iesaistītajām pusēm mācīšanās iespēju paplašināšanai un attīstībai.
Pētījums top ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”. Ar pētījuma galaziņojumu plašāku sabiedrību iepazīstinās 2023. gada nogalē.
