Vairāki cilvēki sēž pie galda un raksta, fokuss uz vīrieti ar brillēm un gaišmatainu sievieti

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) jaunajā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir iecerējusi būtiskas izmaiņas un jauninājumus pieaugušo izglītības attīstībā.  Jaunais projekts paredz nodrošināt integrētu pieeju pieaugušo izglītībai, novēršot atbalsta dublēšanos un skaidri iezīmējot katra iesaistītā resora lomu un pienākumus. Izmaiņas balstītas VIAA iepriekšējo septiņu gadu darba pieredzē un Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumos.

VIAA direktore Dita Traidās uzsver: “Šobrīd, kad laika ir palicis pavisam maz, lai nezaudētu nodarbināto Latvijas iedzīvotāju izglītībai paredzēto 2024.gada plānoto finansējumu 5,5 milj. EUR apmērā un nenokristu atpakaļ 2019.gada statistikas rādītājos par pieaugušo iesaisti mācībās - 7,4%, vairs nedrīkst vilcināties ar jaunā projekta pieņemšanu. Valdība ir apstiprinājusi Izglītības attīstības pamatnostādnes ar mērķi 2027.gadā sasniegt 12% pieaugušo iesaistes mācībās. Šobrīd, Mācības pieaugušajiem.lv atbalsts ļāvis mums sasniegt 10,7%. "

Izglītības politikas veidotājs Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Tā nosaka profesionālās un pieaugušo izglītības politiku, organizē un uzrauga tās īstenošanu, kā arī kvalitātes mehānismus. Būtiski atcerēties, ka pieaugušo izglītībai radītais saturs ir profesionālās izglītības satura daļa, proti, nozaru kvalifikāciju struktūras, profesiju standarti, profesionālās kvalifikācijas prasības, izglītības programmu un eksāmenu satura izstrāde ir profesionālo un pieaugušo izglītību vienojošais mugurkauls.

VIAA un IZM jaunā projekta mērķis ir turpināt nodarbināto mācību satura un piedāvājuma veidošanu tā, lai ar koledžu, tehnikumu, augstskolu un privāto izglītības iestāžu palīdzību veicinātu tādu izglītības programmu pieejamību, kas atbilstu nozaru un uzņēmumu svarīgākajam mērķim – redzēt pie sevis darbinieku, kas māk mācīties,  pielāgoties jaunām tehnoloģijām un profesijas attīstības prasībām, būt digitāli izglītots un  apguvis prasmes, kas nodrošina uzņēmumu produktivitāti vai pat dzīvotspēju.  

No iepriekšējā perioda atbalsta darbībām, kas jau kļuvušas par atpazīstamu Mācībaspieaugušajiem.lv zīmolu, jaunajā ESF projektā 4.2.4.2. "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” esam paredzējuši paplašināt izglītības programmu līmeņu tvērumu, atbalstā iekļaujot arī 5. profesionālās kvalifikācijas jeb koledžas līmeņa tālākizglītības programmas. Tāpat - lai vēl vairāk veicinātu personu iesaisti profesionālās tālākizglītības programmās, ir plānota gan mērķstipendiju piešķiršana, gan atbalsts transporta izdevumu segšanai braucieniem uz mācību vai prakses vietu, gan atbalsts ar nodarbinātā izvēlētās dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai programmas apguves laikā, ieskaitot atbalstu bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai. 

No izglītības sistēmas viedokļa tādam svarīgam aspektam kā pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzība, ir plānots izstrādāt atbilstošu metodiku, kā arī jaunus risinājumus personu ar zemas izglītības līmeni sasniegšanai un motivācijas veicināšanai. 

Ne visi pieaugušie nodarbinātie iedzīvotāji labi pārzina darba tirgu, zina, ko meklēt un ko apgūt, lai ne tikai kļūtu par prasmīgākiem un produktīvākiem darba ņēmējiem, bet arī - lai celtu savu personīgās labklājības līmeni. Tāpēc ir plānota arī individuālu personu uzrunāšanas pieeja, jo projektā būs ne tikai karjeras konsultanta pakalpojumi Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), bet VIAA vairāk nekā 15 gadus ilgā pieredze karjeras atbalsta attīstībā nodrošinās karjeras informācijas un konsultāciju pieejamību profesionālās izglītības iestādēs un vietējās pašvaldībās. Tur, vēl pirms mācību uzsākšanas, varēs saņemt karjeras atbalsta pakalpojumus, tajā skaitā karjeras konsultācijas, kas īpaši nozīmīgi personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei. Individuālo pieeju svarīgi nodrošināt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, tāpēc turpināsim veicināt pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistu iesaisti, īpaši vietās, kur nav nedz NVA filiāles, nedz arī kādas attiecīgās nevalstiskās organizācijas. 

Vietvarām ar Pašvaldību likumu ir deleģēta funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību, tajā skaitā par profesionālās ievirzes izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. Arī Valsts kontrole savā ziņojumā norāda, ka “Revidenti vērš uzmanību, ka jau 2020. gada augustā pabeigtajā Finanšu ministrijas pasūtītajā pētījumā tika uzsvērts, ka personu ar zemu izglītības līmeni personīga uzrunāšana ir īpaši būtiska un ka to vislabāk var veikt pašvaldības, kas ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem, tāpēc ir stiprināma pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru kapacitāte (organizējot mācības u. c.).”, līdz ar to VIAA uzskata, ka ir jāpilnveido un jāuzlabo pašvaldību iesaiste, nevis jāatsakās no tās. 

Lai to paveiktu, nākamajā projektā tiek plānota virkne atbalsta pasākumu. Karjeras konsultāciju nodrošināšanai pašvaldībās plānots piesaistīt mūžizglītības koordinatorus un citus pieaugušo izglītības speciālistus, kuru apmaksai tiks piemērota vienas vienības izmaksu metodika.

Jebkurām sistēmiskām pārmaiņām ir jābūt izsvērtām un izanalizētām, t.sk., izmantojot arī citu valstu pieredzi. Tā rāda, ka daudzviet Eiropā pastāv prakse koordinēt pieaugušo izglītību starpinstitucionāli. Piemēram, Somijā par pieaugušo izglītību ir atbildīgas divas ministrijas: Izglītības un kultūras ministrija un Ekonomikas lietu un nodarbinātības ministrija. Koordinācija un sadarbība starpinstitūciju līmenī tiek nodrošināta caur Nacionālo Mūžizglītības Vadības Darba Grupu. Līdzīgi kā Latvijā VIAA, Somijā ir Somijas Izglītības aģentūra (EDUFI), kas ir atbildīga par izglītības attīstību visos vecumos, t.sk. pieaugušajiem.

Kā revīzijas ziņojumā norāda Valsts kontrole, Igaunijā, tāpat kā Latvijā, pieaugušo mācības organizē trīs ministrijas: Izglītības un zinātnes ministrija, kuras mērķa grupa ir nodarbināti pieaugušie, Ekonomikas un komunikāciju ministrija, kuras mērķa grupa ir nodarbināti pieaugušie, un Sociālo lietu ministrija, kuras mērķa grupa ir bezdarbnieki un darba meklētāji, mācības finansējot no Bezdarba apdrošināšanas fonda. 

Lietuvā Izglītības, zinātnes un sporta ministrija kopā ar Ekonomikas un inovāciju ministriju piedāvā atbalstu mūžizglītībai nodarbinātajiem, lai nodrošinātu darbaspēka konkurētspēju un pielāgošanos tirgus vajadzībām. Lietuvas Darba birža, kas ir Labklājības un darba ministrijas pakļautībā, ir atbildīga par bezdarbnieku mācībām.