16. jūnijā pētījumu centrs SKDS noslēdza Latvijas vēsturē pirmo starptautiska mēroga prasmju aptauju, kas apkopo informāciju par pieaugušo iedzīvotāju 16 līdz 65 gadu vecumā pamatprasmēm - tekstpratību, rēķinātpratību, prasmi pielāgoties pārmaiņām un problēmu risināšanu – tās ir prasmes, kas nepieciešamas gan sabiedriskajai dzīvei, gan darba tirgum, gan pienākumu veikšanai pret sevi un saviem tuvajiem.
Prasmju aptauju Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC pētījuma ietvaros SKDS uzsāka 2022. gada oktobrī, pabeidzot to 2023. gada jūnijā un nodrošinot pētījumam Latvijas datus atbilstoši vienotas starptautiski apstiprinātas metodoloģijas prasībām. Tas ļaus salīdzināt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju prasmes ar vairāk nekā 40 citām pētījumā iesaistītajām valstīm, kā arī dos iespēju Latvijai izstrādāt izglītības un prasmju mācību programmas pieaugušajiem, atbilstoši pētījumā identificētajām vajadzībām.
Pēc aptaujas datu starptautiskas apstrādes pirmie pētījuma rezultāti būs pieejami 2024. gada beigās, taču jau tagad ir izsakāma vislielākā pateicība pētījumu centram SKDS, tā pētniekiem un speciālistiem, veicot nebūt ne vieglo intervēšanas darbu un nodrošinot Latvijas datus OECD PIAAC pētījumam.
Īsi pirms aptaujas posma pabeigšanas piecās Latvijas pilsētās – Jelgavā (30.05.), Liepājā (2. 06.), Daugavpilī (12.06.), Valmierā (13.06.) un Rēzeknē (16.06.) – notika OECD PIAAC pieaugušo prasmju izzināšanas procesu Latvijā raksturojošie semināri, kopā aicinot darba devējus, reģionālo augstskolu pārstāvjus, attīstības plānotājus un izglītotājus no pašvaldībām, komercstruktūrām, nevalstiskajām organizācijām, lai diskutētu par pieaugušo prasmju izzināšanu un prasmju pētījumā iegūto datu tālāku izmantošanu.
Diskusijās ar pieaugušo izglītībā ieinteresēto grupu pārstāvjiem piedalījās OECD PIAAC pētījuma īstenotāji no Latvijas universitātes - nacionālā projekta vadītāja Latvijā prof., Dr.sc. Soc. Aija Zobena, datu pārvaldes speciālists asoc. prof., Dr.sc. Soc. Mareks Niklass, pētnieks Dr.sc. Soc. Anvars Zavackis, zin.asist. Solvita Lazdiņa, kā arī SIA SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš un projektu vadītāja Dr.sc. Soc. Iveta Briška. Darba dēvēju un uzņēmēju pārstāvji pauda viedokli, ka darba tirgū trūkst darbinieku, kuriem būtu motivācija apgūt jaunas prasmes, savukārt jauniem profesionāļiem - vadītājiem izaicinājums ir spēt sadarboties ar saviem darbiniekiem un vadīt procesus. Bieži vien arī darba devējiem nepieciešama papildu izglītošanās un mācības.
Semināros pieaugušo izglītotāji uzsvēra arī labas prakses piemērus, piemēram, Liepājā mūžizglītības speciālisti īpaši atbalsta pensionārus, kas ir būtisks resurss darba devējiem, uz laiku ļaujot aizstāt darbiniekus, kas ir saslimuši, tā uzsverot jebkura cilvēka prasmju ieguldījumu. Daugavpilī, Valmierā un Liepājā aktualizēta brīvprātīgā darba nozīme prasmju attīstīšanā, Jelgavā tika raksturots process, kā ieinteresēt iedzīvotājus jaunu, darba tirgū nozīmīgu prasmju apgūšanai, veidojot “ekskursijas” ar iespējām aplūkot iekārtas, pie kurām var bez maksas attīstīt prasmes. Liepājā skolas tiek izmantotas kā institūcijas, kurās var sasniegt un atbalstīt vecākus, piemēram, iedzīvotāji attīsta latviešu valodas prasmes speciāli organizētos kursos, un skolas karjeras konsultanti sniedz konsultācijas/atbalstu arī skolēnu vecākiem.
Attīstības plānotājiem prasmju pētījuma dati būs nepieciešami jaunu stratēģiju izveidē, specifisku prasmju attīstīšanai veidojot atbalsta pasākumus noteiktām mērķgrupām, kam tālāk var sekot finanšu piesaiste.
Datus iespējams izmantot skolu un augstskolu mācību procesā un veidojot mācību posmu noslēguma darbus. PIAAC pētījuma dati būtu izmantojami pilsētu un novadu statistikas darbā, un par to jādomā jau šobrīd, lai būtu resursi - pasniedzēji, skolotāji, pašvaldību darbinieki - kuri strādās ar datiem. Pētnieku perspektīvā tika izvirzīts jautājums, ko dati var palīdzēt risināt – vai formālās izglītības sistēmā tiek mācītas prasmes, kas cilvēkiem ir nepieciešamas gan darbam, gan pilnvērtīgai personiskajai dzīvei.
Reģionālie semināri par pieaugušo prasmju izzināšanu un PIAAC prasmju pētījumā iegūto datu tālāku izmantošanu apstiprināja, ka no pētījuma datiem tiek sagaidīts Latvijas cilvēku formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā iegūto prasmju raksturojums un informācija par prasmju un iemaņu atbilstību darba vajadzībām. Izglītotājiem, darba devējiem un valsts institūcijām pētījums sniegs pārskatu par Latvijas iedzīvotāju prasmju piedāvājumu, kā arī ļaus plānot izglītības un mācību iespējas, kuras patiešām atbilstu cilvēku vajadzībām.
Vēlreiz paldies SKDS un Latvijas Universitātes pētniekiem par iedzīvotāju aptauju veikšanā un datu iegūšanā ieguldīto darbu!
Latvijā OECD PIAAC īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.