Otrdien, 2022. gada 20. decembrī, valdībā apstiprinātas Labklājības ministrijas sagatavotās “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam”, kuras veidotas ciešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un citām nozaru ministrijām, iesaistot arī plašu nevalstisko organizāciju loku, tajā skaitā jaunatnes organizācijas.
Jauniešu attīstības, dzīves kvalitātes uzlabošanas un līdzdalības stiprināšanai pamatnostādnes paredz veicināt darbu ar jaunatni, sekmēt jauniešu līdzdalību, kā arī plašāk attīstīt darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvi.
Lai izveidotu un attīstītu kvalitatīvu un ilgtspējīgu sistēmu darbam ar jaunatni, jauniešiem ir jānodrošina iespēja neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī jāveicina darba ar jaunatni atpazīstamība un prestižs. Svarīgi ir arī paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālo kompetenci, sekmēt jauniešu iesaisti ES programmās un projektos, attīstīt digitālo un mobilo darba ar jaunatni sistēmu. Kā viens no būtiskiem pamatnostādnēs ietvertajiem virzieniem ir arī darba stiprināšana ar diasporas jauniešiem.
Plašākai un aktīvākai jauniešu līdzdalības veicināšanai svarīgi ir attīstīt jauniešu pilsonisko kompetenci, sekmēt viņu politisko un pilsonisko līdzdalību, uzlabot digitālo pratību, kā arī veicināt izpratni un līdzdalību vides un klimata jautājumos.
Lai veicinātu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvi, jauniešiem jārada plašākas iespējas ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences un jānodrošina jauniešu izaugsmes un nodarbinātības iespējas.
Viens no jaunatnes politikas pamatprincipiem ir vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt jauniešiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs, tāpēc ir svarīgi sniegt mērķtiecīgu atbalstu jauniešiem ar ierobežotām iespējām, lai veicinātu viņu iekļaušanu.
Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes politikas nozarē un tās koordinētu īstenošanu nodrošina IZM, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni. Savukārt darbu ar jaunatni īsteno valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes, biedrības un nodibinājumi, tajā skaitā jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas.
Jaunatnes politikas attīstībā būtiska nozīme ir ne tikai jaunatnes organizācijām, bet arī pašvaldībās veiktajam darbam ar jaunatni. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni. 2023. gada 1. janvārī stājas spēkā jaunais Pašvaldību likums, kurā iekļautas arī būtiskas normas darba ar jaunatni stiprināšanai. Svarīgi, ka likums darbu ar jaunatni definē kā pašvaldības autonomo funkciju, kas ir nozīmīgs nākamais solis ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas attīstībā un paredz jaunus līdzdalības mehānismus jauniešiem no 16 gadu vecuma.
Ar valdībā apstiprinātajām Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam un to pielikumiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.