Šodien, 2022. gada 7. jūnijā, Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā.
Izmaiņas likumos pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī, tajā pašā laikā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.
“Šodien mēs labojam sistēmu, kāda tā bija 30 gadus pēc neatkarības un kurā bērni bija sadalīti pēc ģimenē lietotās valodas. Šīs izmaiņas bija jāievieš jau 90. gados. Ja tas netiktu labots šodien, iespējamās sekas varētu būt ļoti smagas. Ceru, ka arī Saeima nekavēsies un kopīgi mums izdosies pieņemt šos grozījumus vēl šajā sasaukumā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Saskaņā ar grozījumiem likumos, no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases. Jāatgādina, ka vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
Pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotāciju pašvaldībām, kā arī pašvaldības pašas.
Šodien pieņemtās izmaiņas likumos attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, ja to dibinātāji ir izvēlējušies sniegt izglītību, par kuras apguvi skolēni saņem valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu.
Likumprojekts pilnveido arī regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Lai piedalītos izglītības programmu īstenošanā, pedagogiem ir jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.