Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetence matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāka par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā, liecina šodien publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 pirmie rezultāti.
“OECD savā pētījumā norāda, ka pilnveidojot izglītības kvalitāti, pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai darbam ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtībā, bet tieši darbam ar labiem un izciliem skolēniem visās satura jomās. Mums ir jāpanāk, ka skolā katrs var sasniegt savu labāko rezultātu un attīstīt talantus, tāpēc ir nepieciešami kompleksi risinājumi skolu ekosistēmas sakārtošanā, kas ļaus turpināt kāpināt Latvijas skolēnu sniegumu. Pozitīvā tendence dabaszinātņu rezultātos ir pirms vairāk nekā desmit gadiem īstenoto reformu un ieguldījumu STEM mācību satura un materiālu sagatavošanā un pedagogu profesionālajā pilnveidē rezultāts. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Skola 2030 mācību satura reformas ietekmi varēsim novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Pētījums parāda, ka Latvijā skolēnu sasniegumi Rīgā un pilsētās arvien ir ievērojami labāki par viņu vienaudžu sasniegumiem lauku skolās, turklāt vislabākie sasniegumi ir valsts ģimnāzijās, tām seko ģimnāzijas, vājāki sasniegumi ir vidusskolās un vēl sliktāki – pamatskolās.
“Visu PISA pētījuma ciklu laikā, sākot ar 2000. gadu, Latvijas pamatizglītības kvalitātes līmenis ir labs un stabils, un vairāk nekā divdesmit gadu laikā Latvijas skolēnu rezultāti ir OECD valstu vidējā līmenī. Turklāt ar tendenci uzlaboties dabaszinātņu sasniegumiem, tādēļ, pilnveidojot kvalitāti, darbs jāvelta skolēnu talantu attīstīšanai visās kompetenču jomās, motivējot viņus uz vēl augstākiem sasniegumiem,” norāda Rita Kiseļova, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētījumu institūta direktore un PISA pētījuma vadītāja Latvijā.
Skolēnu sniegums matemātikā
2022. gada pētījuma cikla galvenā satura joma bija matemātika - pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās.
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā (483 punkti) ir statistiski nozīmīgi augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (472 punkti), un tie būtiski neatšķiras no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem. Latvijas skolēni ar vidējiem sasniegumiem matemātikā (483 punktiem) ieņem dalītu 10.–19. vietu starp OECD valstīm un 14.–23. vietu starp visām PISA 2022 pētījuma dalībvalstīm (81 valsts).
Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā (575 punkti), Makao (Ķīna) (552 punkti), Taivānā (Ķīna) (547 punkti), Honkongā (Ķīna) (540 punkti), Japānā (536 punkti), Korejā (527 punkti), Igaunijā (510 punkti), Šveicē (508 punkti), Kanādā (497 punkti), Nīderlandē (493 punkti).
Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022. gada pētījumā ir samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018. gada rezultātu. Statistiski nozīmīgs skolēnu sasniegumu samazinājums starp pēdējiem diviem pētījuma cikliem ir arī vēl 27 citās OECD valstīs.
Pētījumā ir izveidots arī indekss, kas raksturo skolēna satraukuma līmeni par matemātiku, skolēniem vērtējot savas izjūtas, mācoties matemātiku. Visās pētījuma dalībvalstīs satraukums ir negatīvi saistīts ar skolēnu sasniegumiem matemātikā neatkarīgi no skolēnu un skolu raksturojuma. 39 % Latvijas skolēnu atzīst, ka viņiem matemātika padodas viegli, trešajai daļai skolēnu matemātika ir viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem, bet gandrīz visi (90 %) vēlas gūt labas sekmes matemātikas stundās.
Skolēnu sniegums dabaszinātnēs
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs (494 punkti) ir augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (485 punkti). Šie rezultāti ierindo Latvijas skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs dalītā 11.–25. vietā starp OECD valstīm un 15.–22. vietā starp visām valstīm, kuras 2022. gadā piedalījušās pētījumā (81 valsts).
Latvijas skolēnu dabaszinātņu kompetence pēdējos pētījumu programmas ciklos (2012., 2015. un 2018. gadā) atbilda valstu grupai, kuras sasniegumi nebija nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa, taču 2022. gadā, vidējiem sasniegumiem pieaugot par 7 punktiem, tie ir virs OECD vidējā līmeņa, ilgtermiņā apliecinot labu un stabilu dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmeni mūsu valstī pamatizglītības noslēguma posmā. Ievērojami ir pieauguši tieši zēnu vidējie sasniegumi. Latvijā ir mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem dabaszinātnēs (zemāk par 2. kompetences līmeni ir 16,5 %) nekā OECD valstīs vidēji (24 %). Tas apliecina, ka mērķtiecīgie valsts ieguldījumi dabaszinātņu mācīšanas uzlabošanā, to skaitā dabaszinātņu kabinetu un aprīkojuma modernizēšana, mācību materiālu pilnveide un atbalsts skolotāju profesionālajai pilnveidei, ir nesuši augļus.
Skolēnu sniegums lasīšanā
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir 475 punkti, kas ir OECD valstu vidējo rezultātu līmenī (476 punkti). Ar šo sniegumu Latvijas skolēnu rezultāti ierindojas dalītā 16.–28. vietā starp OECD valstīm un 20.–32. vietā starp visām pētījuma dalībvalstīm 2022. gadā. Vidējie sasniegumi skolēniem Latvijā nav atšķirīgi no Itālijas, Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Portugāles, Norvēģijas, Horvātijas, Spānijas, Francijas, Izraēlas, Ungārijas un Lietuvas skolēnu vidējiem sasniegumiem. Lasīšanas kompetencē mūsu skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar 2018. gadu, ir nedaudz samazinājušies par 4 punktiem, bet OECD valstīs par 16 punktiem.
Latvijas skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā ir 4,2 %, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs (7,2 %) Salīdzinot ar 2009. gada pētījumu, kad lasīšana bija galvenā satura joma, šis Latvijas skolēnu snieguma rādītājs praktiski nav mainījies (4 %).
Atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā - trešais augstākais starp OECD valstīm
Covid-19 pandēmija bija būtisks pārbaudījums izglītības sistēmu noturībai pret dažādiem negaidītiem traucējumiem. Mūsu skolēni norādījuši, ka vidēji nav apmeklējuši skolu klātienē 6,6 mēnešus, kas ir viens no garākajiem periodiem starp OECD un Eiropas valstīm. Svarīga loma attālināto mācību laikā bija skolas atbalsta pasākumiem, Latvijas skolēni augstu novērtējuši savas skolas atbalstu attālināto mācību laikā - skolas aktivitāšu indekss Latvijai ir trešais augstākais starp OECD valstīm (aiz Somijas un Īrijas). Tas rāda mūsu skolotājus kā augsti atbildīgus profesionāļus, kuri spējuši skolēniem nodrošināt atbalstu un mācību procesa nepārtrauktību ārkārtējos un nelabvēlīgos apstākļos, kādus pieredzējām pandēmijas laikā.
Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumu atkarība no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamajiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas (tas ir, no ģimenes sociāli ekonomiskā statusa) ir ievērojami mazāka par OECD valstu vidējo līmeni un praktiski nemainīga laika posmā no 2012. līdz 2022. gadam, nodrošinot vienlīdz kvalitatīvu izglītību skolēniem no dažādas materiālās labklājības ģimenēm.
2024. gadā tiks paziņoti PISA 2022 pirmie rezultāti par skolēnu radošo domāšanu un skolēnu gatavību mūžizglītībai.
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 pētījumu, IZM uzdevumā veic LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Izglītības pētniecības institūts. PISA 2022. gada pētījumā Latvijā piedalījās 5373 skolēni no 225 skolām, kuri statistiskās izlases rezultātā pārstāvēja aptuveni 16800 piecpadsmitgadīgos (2006. gadā dzimušus) skolēnus, kuri mācās dažādās Latvijas izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes) ne zemāk par 7. klasi. PISA dalībnieki galvenokārt ir devīto klašu skolēni (86 %).
Pētījumu 2022. gadā īstenoja 37 OECD valstīs un 44 partnervalstīs ‒ kopumā PISA 2022 pētījumā pasaulē piedalījās aptuveni 690 000 piecpadsmit gadus vecu skolēnu, reprezentējot aptuveni 29 miljonus savu vienaudžu 81 valsts skolās.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta ziņojums pieejams: “Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2022 ‒ pirmie rezultāti un secinājumi”.
Papildus pieejams OECD sagatavotais Latvijas rezultātu apraksts latviešu valodā.
Pēc 2023. gada 5. decembra PISA 2022 datu bāze un starptautiskie ziņojumi pieejami OECD PISA mājas lapā.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
Pasākums finansēts ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
