Šodien, 18. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izmēģinājumprojekta uzsākšana augstskolu finansēšanas sistēmas maiņai. Pēc ministrijas ieceres no 2026. gada jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests visās valsts augstskolās, proti, notiktu pāreja no esošā budžeta vietu aprēķina modeļa uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu.
Plānoto izmaiņu rezultātā valsts augstākās izglītības iestādēm būs lielāka autonomija un pavērsies plašākas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus, t.i., augstskolām tiks maksāts par rezultātu, nevis procesu. Ieviešot finansēšanu institūcijas līmenī, pašas augstskolas lems, cik studentu uzņemt valsts budžeta pilnībā finansētās studiju vietās, cik par maksu un cik ar līdzmaksājumu. Turklāt tiks nodrošināta augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīga attīstība, veicinot kvalitatīvu augstāko izglītību un nodarbinātību, kas savukārt ilgtermiņā sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Augstākā izglītība un zinātne ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem. Jaunais augstskolu finansēšana modelis precīzāk un mērķētāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās. Šobrīd ir svarīgi pāriet uz tādu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas fokusēta nevis uz procesa uzturēšanu, neskatoties uz rezultātu, bet - orientēta uz stratēģiskā valsts pasūtījuma mērķtiecīgu izpildi. Viens no svarīgiem elementiem ir arī atteikšanās no pārliekas birokrātijas. Tā nozīmē gan lielāku uzticēšanos un brīvību augstskolām, gan lielāku atbildību izvirzītu mērķu sasniegšanā.”
Šobrīd esošais finansēšanas modelis pēc budžeta vietu aprēķina rada stimulu augstskolām aizpildīt budžeta vietas, nevis koncentrēties uz kvalificētu absolventu sagatavošanu. Tāpēc IZM piedāvā pāreju uz institūcijas līmeņa finansējumu, kas balstīts uz augstskolu sniegumu, kur īpaši tiks vērtēta absolventu nodarbinātība Latvijā kvalificētos amatos. Tādējādi tiks nodrošināta profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanai.
Pāreju uz institūcijas līmeņa finansēšanas modeli labvēlīgi vērtē visas valsts augstskolas. Šāda pieeja ļaus augstākās izglītības iestādēm racionālāk rīkoties ar pieejamajiem līdzekļiem, veicot iekšējās pārdales atbilstoši mērķiem, izvirzot stingrākas prasības uzņemšanai un koncentrējoties uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu. Proti, nākotnē orientēšanās būs uz studējošajiem.
IZM un nozares ministrijas slēgs vienošanās protokolus, lai uzraudzītu to absolventu sagatavošanu, kas ir īpaši svarīgi tautsaimniecībai un augstākās izglītības sistēmai, tostarp STEM jomās, pedagoģijā un veselības aprūpes programmās. Lai aprobētu jauno finansēšanas pieeju, IZM uzsāks izmēģinājumprojektu, kam ir izstrādāti kritēriji un apzināti rādītāji jaunā modeļa uzsākšanas atbilstībai. Ieviešot jauno finansēšanas modeli, ir svarīgi, lai augstskolām jau ir attīstīta pārvaldības un finanšu sistēma, ar spēcīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, turklāt ir stratēģisks redzējums.
Pēc ziņojuma apstiprināšanas MK valsts augstskolas varēs pieteikties uz institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, un ministrija izvērtēs to gatavību, vērtējot, vai augstskolā ir attīstīta stratēģiskā pārvaldība, finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, ir izstrādāts pārmaiņu ieviešanas plāns studiju programmu klāsta attīstībai un ir skaidrs redzējums, kas augstskolas darbībā tiks uzlabots ar izmēģinājumprojekta ieviešanu. Tas būs pirmais solis likumdošanas izstrādē, kas no 2026. gada varētu būt attiecināma uz visām valsts augstskolām. Pēc konceptuālā MK ziņojuma pieņemšanas valsts augstskolas un nozares ministrijas varēs pieteikties uz izmēģinājuma projekta uzsākšanu.
Šobrīd pieaug nepieciešamība apgūt jaunas prasmes viscaur karjerai. Tādēļ paralēli IZM plāno īstenot arī Latvijā vēl nebijušu mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu, kuru koordinēs Vidzemes Augstskola (ViA). Ar mikrokvalifikāciju saprot apliecinājumu, ka persona ir apguvusi noteiktus mācīšanās rezultātus neilgā mācīšanās pieredzē, piemēram, klātienes vai attālinātos studiju moduļus, studiju kursus, kas ir studiju programmu sastāvdaļas. Šis projekts iesaistīs visas lietišķo zinātņu augstskolas un koledžas, lai veicinātu starpdisciplinaritāti un uzlabotu izglītības kvalitāti.
ViA jau ir plaša starptautiskā pieredze, tā ir aktīvi strādājusi Eiropas universitāšu aliansē, EUDRES tīklā, līdz ar to izmēģinājumprojekta īstenošanai būs iespējams izmantot un apvienot ViA resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomā. Izmēģinājumprojekta fāzē tiks iesaistītas arī citas augstskolas, t.sk. zinātņu universitātes, lai nodrošinātu plašāku piedāvājumu atbilstoši uzkrātajām kompetencēm. Šobrīd prioritāte ir valsts dibināto augstskolu finansēšana.
Ar konceptuālā ziņojuma projektu “Par konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.
