Bērnam iegūstot izglītību ģimenē, ne retāk kā reizi mēnesī vecāki var saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju, savukārt bērna mācību sniegumu izglītības iestādei jānovērtē ne retāk kā divas reizes semestrī – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos, kas šodien, 2022. gada 11. janvārī, apstiprināti valdībā.
Tāpat noteikts, ka izglītības iestāde nodrošina vecākam iespēju pastāvīgi iepazīties ar aktuālo attiecīgās pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu, mācību priekšmetu programmām un mācību saturu.
Pamatojoties uz bērna vecāku rakstisku iesniegumu, direktors pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu bērns var apgūt ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki. Ģimene nodrošina bērna mācībām nepieciešamo mācību vidi un atbalstu mācību satura apguvei, bet izglītības iestāde konsultē bērna vecākus un novērtē bērna mācību sasniegumus mācību gada laikā. Tā kā pašreizējos noteikumos konsultāciju skaits un mācību sasniegumu novērtēšana bija definēta vispārīgi, grozījumi šo normu precizējuši.
Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka 2021./2022. mācību gadā izglītību ģimenē iegūst 190 bērni, 2020./2021.mācību gadā ieguva 209 bērni.
Ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga izteiktos priekšlikumus par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesībām un praksē konstatētajām problēmsituācijām, noteikumu projekts papildināts ar regulējumu, kas konkrētu nosacījumu izpildīšanās gadījumā paredz izglītības programmā prioritārā kārtā uzņemt bāreni. Nosacījumi par bāreņa uzņemšanu prioritārā kārtā ir attiecināmi arī uz bāreņa ar speciālām vajadzībām uzņemšanu speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā. Gadījumā, ja bāreņa deklarētajai dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vispārējās pamatizglītības programmā (valsts ģimnāzijās, uzņemot izglītojamos 7.-9.klasē) vai bāreņa izvēlētās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmā tiek rīkots iestājpārbaudījums un noteikti uzņemšanas kritēriji, bārenis prioritārā kārtā ir jāuzņem, ja viņš rīkotajā iestājpārbaudījumā un noteiktajos uzņemšanas kritērijos uzrāda vienādu rezultātu ar citu izglītojamo.
Grozījumi noteikumos precizē arī atbalstu reemigrantu izglītības ieguvei. Lai diagnosticētu bērna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu, noteikts, ka izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisija nosaka bērna valodu prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni. Ņemot vērā komisijas ieteikumus, bērnam tiek noteikts atbalsts viena līdz divu mācību gada laikā mācību priekšmetu “Latviešu valoda” vai “Literatūra”, vai “Latviešu valoda un literatūra” apguvei un valsts valodas prasmes pilnveidei citos mācību priekšmetos.
Grozījumos arī precizētas obligātās prasības pārcelšanai nākamajā klasē un mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi pamatizglītības pakāpē. Tā, tiek noteikts, ka papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi ir īstenojami saskaņā ar izglītības iestādes noteikto grafiku, nepārsniedzot trīs nedēļas, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā gada 25.augustam.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” pieejams MK tīmekļvietnē.