Lai 2024. gadā turpinātu palielināt pedagogu atalgojumu, vienotas un iekļaujošas skolas ieviešanu, STEM mācību jomu un augstākās izglītības attīstību, izglītības un zinātnes jomām prioritāro pasākumu īstenošanai nākamajam gadam papildus būs pieejami 119,7 miljoni eiro. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam” par finanšu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas šodien, 2023. gada 26.septembrī, apstiprināts valdībā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Mēs mērķtiecīgi turpinām šogad iesākto, izglītība kopā ar valsts drošību un veselību kļuvusi par nākamā gada valsts budžeta prioritāti. Tas atspoguļojas nozīmīgā papildu finansējumā, kas ļaus palielināt gan pedagogu atalgojumu, gan nodrošināt pedagogu palīgus un atbalsta personālu pārejai uz vienotu skolu. Tāpat stiprināsim augstāko izglītību un zinātni, īpaši STEM izglītību.”
Kā vienu no svarīgākajām 2024. gada prioritātēm ministrija izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā un profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Darba samaksas palielināšanai pedagogiem, saskaņā ar apstiprināto grafiku, nākamajā gadā papildus būs nepieciešami 91,3 miljoni eiro.
Tāpat īpaša uzmanība pievērsta vienotas skolas, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā ieviešanai, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai. Lai nodrošinātu plašāku atbalstu mācībās skolēniem un skolotājiem darbam mācību stundās, nākamajā gadā papildus paredzēti 4,9 miljoni eiro pedagogu palīgu un atbalsta personāla atalgojuma nodrošināšanai. Kā svarīga prioritāte noteikta arī iekļaujošās izglītības stiprināšana un pirmsskolas izglītībā – plānota pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām. Papildu finansējums nepieciešams arī, lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei. Dažādu mācību materiālu izstrādei un uzturēšanai, tajā skaitā digitālo papildus paredzēti 4,2 miljoni eiro.
Teju viens miljons eiro papildus paredzēts STEM izglītības jomu atbalstam un stiprināšanai. Papildu finansējums paredzēts STEM jomas programmām interešu izglītībā, STEM piedāvājuma stiprināšana Valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programmai, kas trīs gados ļautu sagatavot 180 jaunus skolotājus.
Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām, nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro. Papildus finansējums paredzēts snieguma finansējuma stimulu palielināšanai augstākās izglītības un zinātnes finansējumā, augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai pilotprojekta formā, valsts augstskolu padomju darbības tālākai nodrošināšanai,, atbalstam Latvijas dalībai stiprināšanai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) virzībai uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte. Kā arī inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu.
Jāatzīmē, ka valsts budžeta finansējums zinātnei gadiem ilgi ir nepietiekams, šobrīd veidojot tikai vienu trešo daļu no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, kā arī kavē virzību uz izcilību, kā arī zinātnieku iespēju pilnvērtīgi nodrošināt ekonomisko transformāciju Latvijā.
Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam” pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.
