OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA 2015 un PISA 2018
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma PISA 2015 īstenošanā IZM projekta sadarbības partneris - Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Izglītības pētniecības institūts - pārskata periodā ir veicis datu analīzi un izstrādājis ziņojumu par pirmajiem PISA 2015 pētījuma rezultātiem. Sagatavots informatīvs materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem par PISA 2015. Publicēts izdevums “Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2015 – pirmie rezultāti un secinājumi”. 2016. gada 6. decembrī LU Lielajā aulā organizēta konference “Latvija OECD starptautiskos pētījumos PISA 2015 un TALIS 2013 – jaunākie rezultāti”.
Publikācijas un konferences prezentācijas te.
2016. gada oktobrī IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta (PIAD) vecākā eksperte Aļona Babiča projekta ietvaros piedalījās OECD PISA Valdes sēdē Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā. Sēdes ietvaros tika izskatīti jautājumi par PISA 2015 pētījuma rezultātu komunikāciju pasākumiem, PISA 2015 un 2018 procesu virzību, globālās kompetences ietvara izstrādes procesu, PISA 2021 procesa plānošanu, PISA un OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS sinerģiju u.c.
2016. gada novembrī LU Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Rita Kiseļova projekta ietvaros piedalījās OECD PISA 2018 nacionālo projektu vadītāju starptautiskajā sanāksmē Madridē, Spānijā. Sanāksmē tika apspriesti aktuālie PISA 2018 izmēģinājuma un pamatpētījuma sagatavošanas jautājumi. PISA 2018 ietvaros šobrīd notiek aktīva gatavošanās izmēģinājuma pētījumam, kas notiks 2017. gada martā un aprīlī. LU Izglītības pētniecības institūts turpina darbu pie izmēģinājuma pētījuma sagatavošanas un izlases veidošanas, kā arī pētījuma instrumentu adaptācijas un verifikācijas plāna izstrādes. Notiek skolēna, skolas, IKT un finanšu pratības aptauju adaptācija un tulkošana no angļu valodas latviešu un krievu valodās, kā arī lasīšanas un finanšu pratības uzdevumu tulkošana no angļu un franču valodām. Pētījuma galvenā pamatjoma būs lasīšana. Latvijā pētījums notiks datorizēti. Tajā tiks pārbaudītas ne tikai lasīšanas, matemātikas un dabaszinību kompetences, bet arī finanšu kompetence. Pētījumā piedalīsies piecpadsmit gadus veci skolēni.
Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS 2018
OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS 2013 papildmoduļa “PISA/TALIS link” ietvaros 2016. gada 6. decembrī LU Lielajā aulā organizēta konference “Latvija OECD starptautiskos pētījumos PISA 2015 un TALIS 2013 – jaunākie rezultāti”.
Konferences prezentācija un publikācijas .
IZM projekta sadarbības partneris – LU Izglītības pētniecības institūts – turpina darbu pie TALIS 2018 izmēģinājuma pētījuma sagatavošanas, veicot pētījuma plānošanu, dalībnieku izlases veidošanu, instrumentu adaptāciju Latvijas apstākļiem un tulkošanu latviešu valodā.
No 2016. gada 25. septembra līdz 1. oktobrim LU Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske un vadošā pētniece Antra Ozola piedalījās TALIS 2018 2. nacionālo koordinatoru sanāksmē un datu menedžeru mācību seminārā Itālijā, Romā, Izglītības novērtēšanas Valsts institūtā, kur ieguva informāciju par turpmāko pētījumu gaitu un procedūrām, apspriedās ar starptautiskā pētījuma centra pārstāvjiem par pētījuma norisi, apguva pētījuma veikšanai nepieciešamo programmatūru.
Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS 2016
Pārskata periodā IZM projekta sadarbības partneris, LU Izglītības pētniecības institūts, veicis pamatpētījuma datu savākšanu, t.sk. izlases veidošanu, pētījuma instrumentu – lasītprasmes novērtēšanas testu, skolēnu, vecāku, skolotāju un skolu direktoru aptauju – tulkošanu, pētījuma instrumentu adaptāciju un verifikāciju latviešu un krievu valodās, ciešā sadarbībā ar dalībskolām nodrošinājis datu savākšanu papīra instrumentos un tiešsaistē, datu ievadi datu bāzēs, testa brīvo atbilžu vērtēšanu, kā arī Latvijas pirmdatu datu bāzes sākotnējās versijas izveidi. Izstrādāta nodaļa par Latviju PIRLS 2016 pētījuma enciklopēdijai.
2016. gada decembrī LU Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola piedalījās 7. Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2016 vadītāju sanāksmē Marokā, kur apspriedās ar starptautiskā pētījuma centra pārstāvjiem par datu vākšanas procesa gaitu Latvijā, piedalījās diskusijās par pētījuma rezultātu starptautiskā ziņojuma saturu, kā arī diskutēja par vasarā gaidāmās PIRLS nacionālā pētījuma vadītāju sanāksmes Latvijā organizatoriskajiem jautājumiem.
Zinātņu doktoru karjeru apsekojums OECD SCDH
Zinātņu doktoru karjeras apsekojuma ietvaros tika veikta aptauja, kuru veica IZM projekta sadarbības partneris – Centrālā statistikas pārvalde (CSP). No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (3947 zinātņu doktori vecumā līdz 69 gadiem) tika atlasītas 1500 jeb 38% personas vecumā līdz 69 gadiem, kuras ir ieguvušas doktora grādu vai nu Latvijā, vai ārpus tās. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 1221 jeb 81,4% respondentu. Informācija tika iegūta telefoninterviju (CATI) un klātienes interviju (CAPI) veidā, kā arī respondentiem bija iespēja aizpildīt apsekojuma veidlapu internetā (CAWI). Lauka darbi saskaņā ar apsekojuma ieviešanas plānu tika uzsākti 2016. gada septembrī.
Apsekojuma ieviešanas gaitā veikta apsekojuma veidlapas dizaina sagatavošana, tulkošana (angļu – latviešu, latviešu – krievu), interneta aptaujas metodoloģisko materiālu tulkošana, izstrādāta intervētāja rokasgrāmata lauka darbu veikšanai, sagatavots datu ievada kontroles apraksts un datu ievades programma, vēstules respondentiem par apsekojuma uzsākšanu un tā mērķiem, kā arī informācija masu medijiem, nodrošināta plaša aptauju veikšana tiešo interviju veidā un izmantojot telefonintervijas, veikta datu kvalitātes pārbaude. Rezultātā sagatavota Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojuma datu bāze, nacionālais apsekojuma ieviešanas metodoloģiskais apraksts, kā arī apsekojuma datu bāzes rādītāju apraksts. Šobrīd IZM notiek darbs pie apsekojuma gaitā iegūto datu analīzes.
Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta (AIZID) direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane oktobrī apmeklēja Eiropas Universitāšu Asociācijas 3. Augstākās izglītības finansēšanas forumu. Tas norisinājās Portugāles pilsētā Portu un pulcēja pārstāvjus no augstākās izglītības iestādēm, politikas plānotājus un sadarbības partnerus, lai apspriestu problēmas un risinājumus saistībā ar augstskolu pārvaldību, finanšu vadību un finanšu avotu dažādošanu. Tāpat tēmu loks skāra stratēģisko profilēšanos un partnerību, personāla atalgošanas un attīstības politiku.
23. novembrī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notika IZM rīkotais seminārs par Latvijas augstākās izglītības institūciju iekšējo pārvaldību un finanšu plānošanu, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar promocijas procesu un doktorantūru. Semināru vadīja PB finanšu un izglītības eksperti Dr. Ninas Arnoldas (Nina Arnhold) vadībā. Seminārā piedalījās pārstāvji no augstākās izglītības iestādēm, Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Universitāšu asociācijas. Seminārā tika apspriesti PB ieteikumi augstskolām un izglītības politikas veidotājiem, ņemot vērā šā gada jūnija un septembra ekspertu vizītēs konstatēto. Tikšanās laikā tika izvērtētas iespējamās reformas, lai pilnveidotu augstākās izglītības institūciju iekšējo pārvaldību un finanšu vadību, kā arī efektīvāk organizētu studijas doktorantūrā. Tāpat arī eksperti dalījās labās prakses piemēros par iekšējās pārvaldības principiem un finanšu sadali dažādās Eiropas augstākās izglītības institūcijās.
2016. gada novembrī PB eksperti sadarbībā ar IZM AIZID ekspertiem sagatavoja ziņojumu par doktorantūras studijām un promocijas procesu Latvijā, kā arī individuālās rekomendācijas augstskolām. Decembra sākumā IZM AIZID saņēma PB ekspertu veidoto “Status Quo” ziņojuma projektu par Latvijas augstākās izglītības institūciju iekšējo pārvaldību un finanšu sadalījumu, tāpat arī apkopojumu par starptautiskajām labajām praksēm saistībā ar minēto tēmu. AIZID eksperti veica ziņojuma analīzi un nosūtīja PB savus komentārus un ieteikumus.
Izglītības indikatoru programma OECD INES
2016. gada oktobrī IZM PIAD eksperts, projekta INES komponentes vadītājs Viktors Kravčenko piedalījās OECD INES 18. darba sesijā, kura norisinājās Parīzē, Francijā. Sesijas ietvaros tika izskatīti ikgadējā izglītības pārskata “Izglītība īsumā” (Education at a Glance/EAG) publicēšanas jautājumi, notika diskusijas par sadarbību ar UNESCO Statistikas institūtu un Eurostat “Sustainable Development Goals” (SDG) mērķrādītāju jautājumā un sadarbība starp INES un OECD pirmsskolas izglītības tīklu, indikatoru pilnveidi EAG un “Starting Strong” ziņojumos, par atšķirīgajām metodēm skolēnu un studentu skaita noteikšanai dažādās valstīs, kas ietekmē vairākus EAG indikatorus un rada jautājumus par datu precizitāti un salīdzināmību starp valstīm, kā arī par citiem jautājumiem.
2016. gada novembrī Viktors Kravčenko apmeklēja Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupas SGIB 42. sanāksmi Bratislavā, Slovākijā, kur tika izskatīti jautājumi par mērķrādītāju (benchmarks) izstrādes kritērijiem, EK Izglītības uzraudzības ziņojuma (Education and Training Monitor 2016) publicēšanu, kā arī nepieciešamību pēc valstu dalības dažādos starptautiskajos pētījumos, lai sasniegtu aptauju dažādību (“diversity of surveys”), tādā veidā nodrošinot, ka izglītības sistēmu kvalitātes analīze netiek balstīta tikai vienas aptaujas (piemēram, PISA) rezultātos. Sanāksmē pausta Latvijas pozīcija par EMCO sagatavoto jauno mērķrādītāju dokumenta projektu, kā arī sniegta precizēta informācija par Latvijas dalību starptautiskajos izglītības pētījumos.
Saskaņā ar OECD INES darba programmu, pārskata periodā tika sagatavota Latvijas informācija šādām aptaujām un datu pieprasījumiem:
- OECD INES/NESLI ikgadējai aptaujai par oficiāli noteikto un faktisko darba laiku un atalgojumu skolotājiem;
- kopīgajai OECD INES/NESLI un EK Eurydice tīkla ikgadējai aptaujai par skolēnu mācību stundu slodzi 2016./2017. mācību gadā;
- OECD INES/NESLI aptaujai par oficiāli noteikto algu skolotājiem salīdzināmību (“Quick survey on the comparability of data on statutory salaries of teachers”);
- OECD INES/LSO dokumentam par pieaugušo izglītības politikas mērķiem (“Validation of the List of Adult Learning Policy Goals”);
- vairākiem OECD INES/LSO aptaujas dokumentiem un informācijas pieprasījumiem – Izglītība un ienākumi 2016; INES konsultācijas par UNESCO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDG) izglītībā indikatoriem; aptauju NEAC (1981-1996) un TRANS (1997-2015) tendenču dati.