Janvāra vidū publicēts ikgadējais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju pārskats. Tajā šogad īpaša uzmanība pievērsta pētniecības un inovāciju sistēmu spējai operatīvi reaģēt uz Covid-19 pandēmiju, izstrādājot vakcīnas un terapijas, kā arī risinot saistītus sabiedrības izaicinājumus.
Pēc pandēmijas dalībvalstīm nepieciešams turpināt iesākto - saglabāt zinātnes mērķtiecību, atvērtību un ieguldījumu apjomu. Ziņojumā tematiski apskatīta arī zinātnes loma lēmumu pieņemšanā, digitālās inovācijas un iekļaujoša izaugsme, pētnieku karjeras izaicinājumi, tehnoloģiju pārvaldība un okeāna ekonomika.
OECD pārskatā atzinīgi novērtēta dalībvalstu spēja ātri reaģēt un izstrādāt specializētās Covid-19 pētījumu programmas. Kā piemērs starptautiskai sadarbībai pētniecībā pārskatā īpaši iezīmēta NordForsk starpvalstu sadarbības programma Covid-19 Ziemeļvalstu veselības datu jomā, kurā piedalījās arī Latvija un Igaunija. 2020. gada 3. jūnijā Latvijā tika izsludināta valsts pētījumu programma (VPP) “Covid-19 seku mazināšanai” ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Decembrī noslēdzās visu projektu aktīvā īstenošanas fāze un sākta projektu rezultātu un finansējuma izlietojuma vērtēšana, kuras rezultāti būs pieejami februārī.
Pārskatā padziļināti apskatīta atvērtā zinātne, kas veicinājusi straujo Covid-19 vakcīnu un terapiju izstrādi, pētnieku starptautisko sadarbību un pētījumu ietekmi uz sabiedrību un rīcībpolitiku. Jau 2020. gada maijā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja Atvērtās zinātnes vadlīnijas Covid-19 un SARS-CoV-2 pētījumu īstenotājiem, kurās iekļauti būtiskākie aspekti, kas norādīti arī OECD pārskatā. Ņemot vērā atvērtās zinātnes prakses ieviešanas pozitīvo ietekmi, IZM šobrīd izstrādā Atvērtās zinātnes stratēģiju, kas veicinās būtiskus uzlabojumus pētniecības datu pārvaldībā, publicēšanās praksē un sabiedrības iesaistē zinātnē.
Pārskats iezīmē arī vairākas Latvijai aktuālas jomas, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Latvija būtiski atpaliek no OECD vidējā rādītāja pētniecības un attīstības intensitātē, kas 2018.gadā OECD valstīs ir vidēji 2,4 % apmērā no IKP, kamēr Latvijai ir 0,63 % no IKP. Starp OECD dalībvalstīm Latvijā ir otrs zemākais iedzīvotāju īpatsvars 25-64 gadu vecuma grupā, kuriem ir doktora grāds. Dalībvalstis tiek aicinātas padarīt elastīgākus pētniecības programmu nosacījumus, paredzot iespēju ātri palielināt un samazināt nepieciešamo finansējumu, lai elastīgāk reaģētu uz nacionāla un globāla līmeņa notikumiem.