Šodien, 2022. gada 11. aprīlī, sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, kas līdz 2024. gada beigām paredz pilnībā ieviest jaunu doktorantūras modeli.
Studējošie, kuri apgūst doktora studiju programmas un akadēmiskais personāls, kas piedalās šo programmu īstenošanā, kā arī institūcijas un organizācijas, kas īsteno doktora studiju programmas vai piedalās šo programmu īstenošanā, aicinātas iepazīties ar sagatavotajiem likumprojektiem un izteikt priekšlikumus vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Augstskolu likuma grozījumi saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” (atbalstīts 2020. gada 25. jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 345) ietverto risinājumu nosaka jaunas likuma normas par:
- doktorantu nodarbinātību,
- pēcdoktorantūras posmu un pēcdoktoranta statusu,
- studiju pārtraukuma ilgumu vienas doktora studiju programmas ietvaros,
- rīcību, ja konstatē, ka augstskolas izsniegtais diploms, piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija ir iegūta negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā,
- vienotu izpratni par doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu,
- doktorantūras īstenošanu doktorantūras skolas ietvaros, tostarp doktorantūras skolas funkcijas un uzdevumus, doktorantūras skolas iekšējo kvalitātes nodrošināšanu un ārējo kvalitātes novērtēšanu,
- vienotu izpratni par promocijas darbu,
- doktorantūras valsts finansēšanu.
Augstskolu likuma grozījumi maina vai papildina likuma normas arī par:
- funkcijām, kuras augstskolas īsteno savās iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, (piemēram, akadēmiskā godīguma ievērošana plaģiāta izskatīšanai),
- uzņemšanu doktora studiju programmā,
- prasībām personām, kas piedalās akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā,
- doktora studiju programmas licencēšanu un licences atņemšanu,
- doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu,
- zinātnes doktora grāda un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu, kā arī par promocijas padomi un promocijas darba aizstāvēšanu.
Savukārt Zinātniskās darbības likuma grozījumi izslēdz likuma normas:
- par promocijas tiesību piešķiršanu augstskolām,
- promocijas padomēm,
- zinātnes grāda pretendentiem,
- Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju,
- Ministru kabinetam dotos deleģējumus par: doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtības noteikšanu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesībām augstskolai; Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikumu,
- par Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem, kā arī maina vai papildina normas par
- zinātnieka statusu,
- Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām, nosakot šo komisiju galvenos uzdevumus,
- tirgus orientēto pētījumu projektu zinātnisko ekspertīzi, nosakot, ka to nodrošinās Latvijas Zinātnes padome.
Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka jau līdz šā gada 31. decembrim Ministru kabinets (MK) izdos jaunus noteikumus par doktorantūras finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar jauno doktorantūras modeli, kā arī veiks grozījumus pašreizējos MK noteikumos, kas attiecas uz doktorantūras finansēšanu. Līdz 2023. gada 31. augustam vairāki MK noteikumi zaudēs spēku, to vietā, sākot no 2023. gada 1. septembra stāsies seši jauni MK noteikumi, kā arī grozījumi vairākos citos noteikumos par doktorantūras īstenošanu. Tas nozīmē, ka no 2023. gada 1. septembra augstskolas varēs uzsākt doktorantūras skolu izveidi un doktorantūras īstenošanu saskaņā ar jauno doktorantūras modeli. Līdz 2024. gada 31. decembrim augstskolas vēl varēs piemērot spēku zaudējušos MK noteikumus pašreizējā doktorantūras modeļa doktorantiem un grāda pretendentiem (varēs darboties pašreizējās promocijas padomes ar tiesībām piešķirt grādu un promocijas padomju locekļi, kuriem vēl vajag Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības).
Abu likumprojektu mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī nodrošināt Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normu vienotu un nepārprotamu izpratni, lai augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras, varētu īstenot labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru. Labu starptautisko praksi doktorantūras jomā atspoguļo šādi ES politikas attīstības dokumenti:
- pēc Boloņas procesa starptautiskās vadības grupas pieprasījuma Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) 2003. gadā izstrādātie un 2005. gadā Bergenas komunikē pieņemtie “Zalcburgas principi”, kas nosaka doktorantūras ietvaru Eiropā;
- EUA 2010. gadā izdotie “Zalcburgas ieteikumi”, kas pamatojas “Zalcburgas principu” īstenošanā gūtajā pieredzē;
- Eiropas Komisijas izstrādātā un 2005. gadā publicētā Eiropas pētnieku harta, kas nosaka virkni svarīgu kritēriju par pētnieku pieņemšanu darbā un vadīšanu, tai skaitā saistībā ar doktora līmeņa studijām.
Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā": https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/59bfec9d-8210-406a-b281-3e0d0d5d7b93
Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā": https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/f0ee8e7c-7b44-45f2-a248-750a8afc80af