Attālinātās mācības visu līmeņu izglītības iestādes iepazina 2020. gada gada pavasarī kā risinājumu, kas padarīja iespējamu mācību procesu epidemioloģiskās krīzes un ārkārtējas situācijas apstākļos. Lai gan joprojām mūsu realitāti nosaka Covid-19 pandēmija un ārkārtējā situācija, jāuzsver, ka nākotnē – atsākoties ierastajam klātienes mācību procesam - attālināto mācību forma nepazudīs no skolu ikdienas, bet kļūs par klātienes mācību sastāvdaļu.
Attālinātās mācīšanās elementu iekļaušana ikdienas klātienes mācībās sekmē atbildības nodošanu par mācībām pašiem skolēniem (personalizācija), stiprina pašvadītas mācīšanās iemaņas, digitālo pratību, kritisko domāšanu, kā arī problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes. Pētnieki arī secinājuši, ka attālināto mācību elementi uzlabo adaptācijas spējas darbam dažādās situācijās, līdz ar to - mazina spriedzi un apjukumu krīzes laikā. [1;2].
Šobrīd sabiedriskajai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteic kārtību, kādā tiks organizētas un īstenotas attālinātās mācības, lai tās būtu efektīva, kvalitatīva, pilnvērtīga un iekļaujoša klātienes mācību procesa daļa. Attālinātās mācības plānots ieviest visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības pakāpēs (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpē), un jaunie noteikumi definēs kritērijus un nosacījumus, pēc kuriem tas jādara.
Noteikumu projektā noteikts procentuāli maksimālais attālinātajās mācībās īstenojamais stundu skaits mācību gadā, kā arī vienā mācību priekšmetā, kursā vai modulī. Piemēram, vispārējā izglītībā - orientējoši līdz vienai dienai mēnesī 2.-3. klasei, līdz divām dienām mēnesī 4.-6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.-9. klasei, līdz četrām dienām mēnesī -- vidusskolas posmā.
Attālināto mācību apjoms no mācību gadā plānotā stundu skaita mācību priekšmetos:
- 2. līdz 3. klasei līdz 5%;
- 4. līdz 6. klasei līdz 10 %;
- 7. līdz 9.klasei līdz 15%;
- 10. līdz 12. klasei līdz 20%;
- profesionālās pamatizglītības programmās līdz 5%;
- profesionālās ievirzes izglītības programmās līdz 5%;
- profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās līdz 20%;
- profesionālās tālākizglītības programmās līdz 20%;
- profesionālās pilnveides izglītības programmās līdz 20%;
- augstākās izglītības pakāpē pilna laika studijās līdz 50% no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu apjoma.
Saskaņā ar attālināto mācību definīciju, tās notiek, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu. Attālinātajās mācībās var izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet tas nav obligāti. Atkarībā no attālināto mācību mērķa un iespējām, tās var notikt kā individuāls vai grupu darbs, konsultācijas vai projekta darbs un risināties dažādās vietās: bibliotēkās, laboratorijās, pētniecības iestādēs, muzejos, dabā, mājās u.c.
Noteikumu projekts noteic, ka attālinātas mācības nav īstenojamas:
- pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības pakāpes 1. klasē;
- speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;
- izglītības programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās un sociālās korekcijas izglītības iestādēs.
Izglītības iestādēm jāizvērtē savas iespējas īstenot attālinātās mācības attiecīgajā izglītības pakāpē. Noteikumu projekts paredz ievērot katras izglītības iestādes patstāvību un unikalitāti, paredzot izglītības iestādei izvēles tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par detalizētāku attālināto mācību organizēšanas kārtību.
Noteikumu projekta izstrādei ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti gan sociālie partneri, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, vecāku organizācija Mammuntetiem.lv, biedrība “Vecāki par izglītību”, Pedagoģiskās izaugsmes centrs, Rektoru padome, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kā arī dažādu izglītības iestāžu pārstāvji. Tāpat darba grupas sanāksmēs tika uzklausīti Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības, biedrības “Pilsoniskais dialogs”, Latvijas Pašvaldību savienības, kustības “Vecāku balss” pārstāvju viedokļi, kā arī LU zinātnieču Z.Rubenes, L.Danielas viedoklis.
Ar sabiedriskajai apspriešanai piedāvāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība” var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā šeit.
Sabiedrības pārstāvjus lūgums sniegt viedokli, līdz 17. februārim nosūtot to uz e-pasta adresi: inese.strode@izm.gov.lv.
Atsauces uz pētījumiem:
[1] Back to school: Lessons for effective remote and hybrid learning https://www.studocu.com/en-us/document/maharishi-university-of-management/marketing/essays/mc-kinsey-back-to-school-a-framework-for-remote-and-hybrid-learning-amid-covid-19/9340708/view
[2] Pētījums "Covid-19 seku mazināšana" (projekts COVIDzīve Nr. VPP-COVID-2020/1-0013 “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”)
[3] Impacts of technology use on children. Exploring literature on the brain, cognition and well-being. (2019) OECD. https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/8296464e-en.pdf?expires=1606740727&id=id&accname=guest&checksum=E4C7668[1]1971AACB302AAE6C8CC2CB0F7